Kad sistēma pieviļ

2015. gada 24. aprīlis 15:15

597

Palaikam gadās, ka dažas šķietami vienkāršas dzīves situācijas nemaz tik vienkāršas nav un var sagādāt ne vienu vien nepatīkamu pārsteigumu. Par vienu šādu gadījumu un secinājumiem, ko no tā esmu guvusi, gribētos pastāstīt arī citiem. Varbūt tas kādam aiztaupīs nesaprašanu, izbrīnu un patiesības skaidrošanu dažādu iestāžu birokrātijas džungļos. Man gan prāts nav uz sūdzēšanos par šajās iestādēs strādājošajiem darbiniekiem, drīzāk vēlos norādīt uz sistēmas nepilnībām vai pat zināmu absurdumu.

Pats gadījums bija visnotaļ skumjš – pēc vairākkārtējas ārstēšanās Jelgavas pilsētas slimnīcā manas māsīcas veselības stāvoklis bija tāds, ka viņai bija nepieciešama pastāvīga kopšana un aprūpe, un Jelgavas Sociālo lietu pārvalde lēma par viņas kā vientuļās pensionāres un 1. grupas invalīdes ievietošanu Ozolnieku novada pašvaldības sociālās aprūpes centrā «Zemgale» (vienkāršāk – pansionātā «Zemgale»). Runa bija par tā saucamo sociālo gultu – īslaicīgu (uz mēnesi) sociālo aprūpi ar daļēju samaksu par uzturēšanos pansionātā. Sociālās pārvaldes lēmumā par uzturēšanos pansionātā no 5. janvāra līdz 4. februārim šī samaksa tika noteikta 311,31 eiro apmērā, ko pansionāts bija tiesīgs ieturēt no māsīcas pensijas. Cik saprotu, pilna mēneša maksa par pansionātu no šā gada 1. janvāra ir 450 eiro.

Diemžēl nelīdzēja ne pansionāta darbinieku iejūtīgā attieksme, ne labā kopšana, un 24. janvāra rītā mana radiniece nomira. Kā vēlāk izrādījās, nezin kāpēc janvāra pensiju viņa pansionātā nebija saņēmusi un tāpēc palikusi parādā par 19 dienām. Kad aizgāju uz pansionātu saņemt miršanas apliecību, lai kārtotu apbedīšanas lietas, pansionāta sociālā darbiniece man ieteica parakstīt dokumentu, ka apņemos samaksāt māsīcas uzturēšanās izdevumus pansionātā. Tajā brīdī vairāk domāju par skumjo situāciju un gaidāmajām apbedīšanas rūpēm, tāpēc diemžēl biju aizmirsusi visnotaļ vērtīgo Taleirāna padomu – nekad neuzticies savai pirmajai reakcijai, jo tā parasti ir cēla. Parakstīju dokumentu un braucu uz VSAA kārtot apbedīšanas pabalstu un pie reizes painteresēties, kur tad palikusi māsīcas janvāra pensija, kuru viņa parasti saņēma 10. datumā, bet kura vēl 24. janvāri nebija nonākusi līdz pansionātam, lai gan pansionātā tika teikts, ka aprūpējamo pensijas viņiem tiek nestas vienā dienā. Izrādījās, pensiju nebija pieprasījis ne pansionāts, ne nosūtījusi uz pansionātu Jelgavas Sociālo lietu pārvalde, tāpēc tā mierīgi gaidījusi savu saņēmēju turpat vecajā māsīcas dzīvesvietas pasta nodaļā. Diemžēl uz pensiju man tiesību nebija, jo uz to var pretendēt tikai pirmās kārtas mantinieki.

Tad arī sapratu, ka acīmredzot man vajadzēs maksāt par pansionāta un Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes nesaskaņotās darbības rezultātu, respektīvi, par tām 19 dienām, ko radiniece bija pavadījusi pansionāta tā saucamajā sociālajā gultā. Par lētticību un muļķību jau parasti ir jāmaksā, tāpēc arī nolēmu daudz nepretoties – galu galā saistības pati biju parakstījusi.

Taču, kad saņēmu Ozolnieku novada Domes rēķinu, nudien biju pārsteigta. Samaksāt tika prasīta visa summa 311,31 eiro apmērā par sociālo gultu, lai gan runa varēja būt tikai par 19 dienām. Domāju, tas ir kāds misēklis, tāpēc devos uz novada Domi. Tur grāmatvedībā man laipni paskaidroja, ka sevišķa misēkļa nav, ja nu – tad pavisam maziņš. Izrādās, ja klients nepavada īslaicīgās sociālās aprūpes gultā visu viņam atvēlēto laiku, tad par tur pavadītajām dienām maksa tiek iekasēta pēc pilnas programmas, respektīvi, vienas dienas cena ir apmēram 15 eiro, taču samaksa nedrīkst pārsniegt to summu, kuru Sociālo lietu pārvalde aprēķinājusi, piešķirot klientam īslaicīgo sociālo aprūpi.

Manas radinieces gadījumā tas izskatījās šādi – lai gan vienas dienas cena par sociālo aprūpi pansionātā viņai tika noteikta 10,377 eiro un maksa par visu aprūpes mēnesi 311,31 eiro, par tur pavadītajām 19 dienām viņai būtu jāmaksā nevis 197,17 eiro, bet gan 288,17 eiro (dienas cena ir pilna – tas ir, aptuveni 15 eiro), jo šī summa ir mazāka par Sociālo lietu pārvaldes noteiktajiem 311,31 eiro. Šādu aprēķinu kārtību man apstiprināja arī Ozolnieku novada Domes juriste un auditore. Tā apslēptā veidā esot noteikta tajos daudzajos punktos, uz kuriem atsaucās Jelgavas Sociālo lietu pārvalde, piešķirot klientam īslaicīgo sociālo aprūpi pansionātā. Tā nu pēc mēneša no Ozolnieku novada Domes saņēmu jaunu rēķinu, kur par māsīcas sociālo aprūpi pansionātā jau bija jāmaksā nevis 311,31 eiro, bet 288,17 eiro. Vēl rūpīgi pārskatīju Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes lēmumu par viņai piešķirto īslaicīgo sociālo aprūpi, taču diemžēl neatradu nekādu norādi uz to, kā veicami samaksas aprēķini, ja klients nepavada pansionātā visu tam atvēlēto laiku. (Var jau būt ne tikai skumji, bet arī priecīgi gadījumi – no ārzemēm pārrodas bērni un izņem no pansionāta tur nokļuvušos vecākus.)

Tā nu nolēmu turēties pie Sociālo lietu pārvaldes lēmuma burta un pārskatīju Ozolnieku novada Domei nevis prasītos 288,17 eiro, bet gan 197,17 eiro. Droši vien drīz saņemšu jaunu rēķinu par atlikušo summu.

Taču domāju, ka šādās situācijās, kad aprēķinu kārtība un summas var mainīties, tas viss būtu normāli atrunājams sociālās nodaļas lēmumā. Piemēram, jānorāda, ka situācijās, kad klients nav izmantojis visu tam piešķirto aprūpes laiku, dienas cena tiek rēķināta pēc pilna tarifa, taču kopējai summai nepārsniedzot noteikto klienta daļu par tam piešķirto sociālo aprūpi. Tad arī viss būtu skaidrs un arī naudiņas ceļi nebūtu tik neizdibināmi.

P.S. Kamēr rakstīju, radās vēl dažas neskaidrības. Piemēram, es taču varēju neiedziļināties atsūtītajā rēķinā un uzreiz pārskaitīt 311,31 eiro. Vai arī māsīcas pensija būtu pienākusi laikā un viņa pansionāta kasē iemaksātu tos pašus 311,31 eiro. Un tālāk?

ZZ.lv ARHĪVS

Kad sistēma pieviļ

Kategorijas