19. un 20. gadsimta mijā Jelgavai Lielupes kreisajā krastā kļuva par šauru (FOTO)
«Es dzīvoju Pārlielupē,» tā atbildu draugiem un paziņām, kad viņi jautā par manām mājām. Tās ir Jelgavā, Lielupes labajā krastā, RAF daudzdzīvokļu namu masīvā. Bet kas tieši ir Pārlielupe pilsētas 750 gadu ilgajā vēsturē? Dzelzs vīriņš – vēja rādītājs virs vecā rātsnama tornīša – droši vien varētu pastāstīt, kā 19. un 20. gadsimta mijā pilsēta sāka izplesties arī Lielupes labajā krastā. Taču tas dzelzs vīriņš no 1944. gada jūlija posta dienām Jelgavā vairs nav saglabājies, un stāsts ir jāsāk man, vēsturniekam, kurš nostrādājis pilsētas muzejā no 1959. līdz 2010. gadam un arī pensijā turpina pētīt savu dzimto pilsētu.
Vairākus gadsimtus Jelgavu ar Lielupes labo krastu pie pils vienoja plosta tilts, no kura gāja ceļi uz tuvākās apkārtnes muižām un tālāk uz Rīgu. Pastāvīgs koka tilts tika uzbūvēts vien 1926. gadā, kad arī atklāja Jelgavas Cukurfabriku. Tiesa, 1868. gadā jau bija tapis pirmais dzelzceļa tilts pār Lielupi un 19. gadsimta deviņdesmitajos gados tika uzbūvēts arī otrais.
20. gadsimta sākumā iznākošais Jāņa Čakstes rediģētais laikraksts «Tēvija» rakstīja, ka ceļu satiksmes dalībniekiem par plostu tilta lietošanu bija jāpērk biļete. Turklāt, iebraucot Jelgavā, «zastavā» jeb sardznē pie Sniķes kroga «tilta nauda» bija 11 kapeikas, bet izbraucot – septiņas kapeikas. Fūrmaņiem pienācās neliela atlaide – sešas kapeikas par zirgu. Par Sniķes krogu var piebilst, ka ceļinieki, izbraucot no Jelgavas, tur ieturējās pirms tālākā ceļa. Līdzās krogam hercogu laikos bija izbūvētas arī vējdzirnavas, ko 1898. gadā nopostīja ugunsgrēks.
1939. gadā piecu mēnešu laikā 1926. gadā būvētā koka tilta vietā tapa betona tilts pār Lielupi. Togad tika uzbūvēts arī betona tilts pār Driksu (līdz tam tur kalpoja Pirmā pasaules kara laikā Vācijas ķeizara Vilhelma II 1916. gadā atklātais koka tilts). Abi tie tika nopostīti Otrajā pasaules karā. No pirmā Lielupes betona tilta palicis pāri mūra gabals, ko var redzēt pašā Lielupes krastā apmēram piecdesmit metru augšpus tilta. Tieši tajā vietā, kur 2011. gada martā divi ļoti drosmīgi Jelgavas Amatu vidusskolas audzēkņi Gatis Felsbergs un Artūrs Kairovs izglāba ledū ielūzušu tēvu ar bērnu.
Visu rakstu lasiet piektdienas, 24.aprīļa, «Zemgales Ziņās». Foto: Raitis Puriņš
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”