Gunārs Blūms internetā «nezīmējas»

2015. gada 17. aprīlis 10:53

2498

«Latvijas valsts mežu» Zemgales mežsaimniecības Klīves iecirkņa vadītājs Gunārs Blūms ikdienas darbos cilvēkus satiek retāk nekā dzīvniekus. Viņš ar prieku dalās ar iespaidiem – pagājušajā gadā izdevies divreiz dabā redzēt lūsi, bet pavisam nesen skaisti uz meža ceļa stāvam tālrunī nobildēts alnis, kam izdevies piebraukt pavisam tuvu klāt. Tiesa, dažreiz pietrūkst tiešu kontaktu ar cilvēkiem. «Ar alni jau neparunāsies,» smejas Gunārs, piebilstot, ka žurnālistiem to noteikti nav viegli saprast, jo bieži jāsatiek cilvēki.

Klīvē izkāpjam no auto mežā, kur apkārt slejas vairāk nekā simts gadu vecas priedes. Tur izveidotas aizsargājamās teritorijas. Blakus vecajām priedēm redzamas jaunākas, un mežinieks stāsta, ka arī tās labi aug, ja tikai mazāk kociņus apskādētu zvēri, un to te esot daudz. «Tas ir cikliskums. Ja intensīvāk izstrādā mežu, ir vairāk jaunaudžu un dzīvniekiem lielāka barības bāze,» skaidro iecirkņa vadītājs. Par piemēru viņš min aļņu skaitu mežos. Gunārs atzīst, ka to vēl nav tik daudz kā padomju laikos, bet krietni vairāk nekā pirms dažiem gadiem. Pats viņš ir mednieks kopš 1987. gada, tāpēc labi redz meža dzīvnieku skaita izmaiņas. Pirmajos Latvijas neatkarības gados ļoti daudz zvēru izšauti, īpaši pārnadži.

Pret tradicionālajiem pārmetumiem, ka Latvijā mežus pārāk izcērt, Gunārs ir noskaņots skeptiski un tam nepiekrīt: «Kaut vai banālais piemērs ar dārzeņiem – burkānus un kartupeļus arī izaudzē un novāc. Ja kartupeli atstās dobē līdz nākamajam gadam, lielāks tas tāpat neizaugs.» Meža jomas speciālists akcentē, ka meža saudzēšanai domātas daudzās aizsargājamās teritorijas, un to Latvijā nav mazums. «Nedrīkst aizmirst, ka mežam ir arī saimnieciskā nozīme. Savs dzīves cikls – to iestāda, koki izaug, tiek nozāģēti, stāda atkal. Tā ir dabiska norise,» teic Klīves iecirkņa vadītājs.

Visu rakstu lasiet piektdienas, 17.aprīļa, «Zemgales Ziņās». Foto: Raitis Puriņš

+ 2

ZZ.lv ARHĪVS

Gunārs Blūms internetā «nezīmējas»

Kategorijas