ZZ.lv ARHĪVS

Bāriņtiesas vadītāja: «Mūsu nolūks nav atņemt bērnus, bet viņus aizstāvēt un glābt»

Lāsma Antoneviča

2015. gada 14. aprīlis 08:52

1169
Bāriņtiesas vadītāja: «Mūsu nolūks nav atņemt bērnus, bet viņus aizstāvēt un glābt»

Priecē, ka samazinās sociālās aprūpes iestādēs ievietoto bērnu skaits, tomēr lielu cerību, ka masveidā adoptēs, nav, atzīst Jelgavas novada bāriņtiesas vadītāja Olga Rudaka.

Šogad skaļāk nekā citus ieskanējies tā saucamais deinstitualizācijas plāns, kas līdz 2020. gadam paredz panākt, ka pēc iespējas vairāk ārpusģimenes aprūpē nonākušo bērnu dzīvotu labvēlīgā ģimeniskā vai ģimenei pietuvinātā vidē un lielie bērnunami tiktu likvidēti, tos pārveidojot par mazākiem sociālās aprūpes centriem. To par savu prioritāti izvirzījusi arī Jelgavas novada bāriņtiesa, kas šajā laikā atskatās uz piecos gados paveikto.

– Cik liela komanda esat un vai tiekat ar visu galā?

Darba nekad netrūkst. Varbūt ne katru gadu ir vienas un tās pašas problēmas. Citreiz vairāk uzmanība jāpievērš bērniem ģimenēs, kādreiz atkal citas lietas. Esam viens no lielākajiem novadiem Latvijā, un līdz ar to mums ir viena no lielākajām bāriņtiesas komandām. Kopā esam četrpadsmit – trīspadsmit vēlētas personas un sekretāre lietvede. Kā bāriņtiesas priekšsēdētāja strādāju Jelgavas novada pašvaldības administratīvajā ēkā, kur darbojas arī mana vietniece. Esam pārkārtojuši savu darbu, lai arī viņa visu laiku būtu šeit. Tāpēc divu darbinieču pārziņā ir pa diviem pagastiem, bet pārējām katrai savs pagasts. Tas ir ļoti ērti, ka cilvēks ir uz vietas, nevis piebrauc uz dažām stundām. Pirmdienās un ceturtdienās rīkojam pieņemšanas, ko paredz arī Ministru kabineta noteikumi. Vien Lielplatonē tā notiek reizi nedēļā, jo tur ir tikai 600 iedzīvotāju. Taču tuvumā ir Eleja un Vilce, kur var saņemt pakalpojumus. Piemēram, ja nepieciešama pilnvara, bet vietējais darbinieks nav uz vietas, to iespējams nokārtot citur. Saskaņā ar likumu sniedzam arī notariālos pakalpojumus, ja teritorijā nedarbojas notārs. 

– Skatot datus par aizgādības tiesību pārtraukšanas gadījumu skaitu, vērojama pozitīva tendence, ka aizvien mazāk bērnu zaudē savu bioloģisko ģimeni. Īpaši, salīdzinot ar 2011. gadu, kad ārpusģimenes aprūpē nonāca 57 bērni, bet pērn – 17.

2011. gadā notikušo mēs skaidrojam ar ekonomiskās krīzes izraisītajām sekām. Pakāpeniski problēmas ģimenē bija uzaugušas līdz tam, ka daudziem vairs nebija spēka ar tām cīnīties. Cilvēki zaudēja darbu, bet pamatā tā bija liela depresija. Taču tajā gadā daudzi bērni arī atgriezās ģimenē. Kad cilvēks saprot, ka ir nogrimis līdz dibenam un jau tiek atņemti bērni, rodas arī spēks, lai celtos uz augšu.

– Kas parasti ir šis «dibens», kad tiek lemts par aizgādības tiesību pārtraukšanu?

Steidzamības kārtā pieņemam arī vienpersoniskus lēmumus, kad bērna veselība, dzīvība un drošība tiešām ir apdraudēta. Piemēram, zīdaiņa mamma atrasta ar 3,8 promilēm alkohola asinīs. Taču pamatā bērnus zaudē tās ģimenes, ar kurām sociālais dienests jau ir strādājis, sniegti dažādi pakalpojumi, cilvēkiem skaidrots un stāstīts, piemēram, mammai ar bērniem piedāvāts uzturēties krīzes centrā, bet rezultāta nav, un sociālais dienests atzīst, ka viņu kapacitāte izsmelta. Tad viņi mums ziņo. Pateicoties starpinstitucionālajai sadarbībai, bāriņtiesas pārbaudes risinās paralēli. Taču pienāk brīdis, kad sociālais dienests saprot, ka vairs nevar riskēt ar bērna veselību un dzīvību, vai arī mēs paši to esam novērojuši un, pieaicinot dažādus speciālistus, organizējam sēdi.

Visu interviju lasiet otrdienas, 14.aprīļa, «Zemgales Ziņās». Foto: Raitis Puriņš. Grafiku avots: Jelgavas novads