ZZ.lv ARHĪVS

Sesavā lepojas ar paveikto un kaļ nākotnes plānus (FOTO)

Agnese Leiburga

2015. gada 8. aprīlis 18:12

18530
Sesavā lepojas ar paveikto un kaļ nākotnes plānus (FOTO)

«Man tas bija zināms izaicinājums pārnākt strādāt no Rīgas uz Jelgavu un pēc tam uzņemties darbu Sesavas pagastā,» atzīst pagasta pārvaldes vadītājs Aigars Krastiņš. Tas, ka viņš nav vietējais, darbā drīzāk palīdz, nevis traucē, jo viņš uz daudzām lietām skatoties no malas un ieraugot uzlabojumus, kas jāveic.

Sesavas pārvaldes vadītāja amatā A.Krastiņš ir no septembra un nu jau pilnībā apradis gan ar darba pienākumiem, gan vietējiem iedzīvotājiem. Pērnā gada beigās piedalījies budžeta veidošanā, līdz ar to orientējas arī pagasta līdzekļu plūsmā. «Tagad droši varu teikt, ka par pagasta dzīvi vairāk zinu, nevis nezinu,» apmierināti secina A.Krastiņš. Pirms darba Jelgavas novadā divdesmit gadu nostrādājis banku sektorā, tāpēc īpašu problēmu darbu plānošanā, uzraudzīšanā un līdzekļu sadalē neesot.

Gluži vai ar Sesavas iedzimtā lepnumu pārvaldes vadītājs stāsta par darbiem, ko, sadarbojoties pagasta iedzīvotājiem, izdevies paveikt. Piemēram, iepriekš bijušas problēmas ar apkures sistēmu, tāpēc uzstādīts jauns apkures katls Sesavas katlumājā un dūmvads Bērvircavas tautas nama katlumājā.

Pašu spēkiem Sesavas parkā ierīkoti jauni atpūtas soliņi un izveidots gājēju celiņš, iztīrīta Sesavas parka dīķa gultne un sakopti krasti, parkā iestādīts dzīvžogs. Soliņu uzstādīšanai piesaistīti arī projektu līdzekļi, bet tiek izmantoti arī parka izkritušie koki, piemēram, oši, kurus slimības dēļ nācies izzāģēt.

Par būtisku veikumu A.Krastiņš uzskata pašu spēkiem īstenoto jauna gājēju celiņa izveidi pie «Namejiem» Bērvircavā, jo cilvēku iecienītā taciņa vedusi tieši gar bīstamā stāvoklī esošo bijušo Bērvircavas muižu.

«Ārkārtīgi skumji, ka šis kultūras piemineklis iet bojā. Tā ir viena no lielākajām šāda veida koka ēkām Latvijā, bet diemžēl ļoti sliktā stāvoklī un bīstama,» stāsta A.Krastiņš. 

Nesakārtoto īpašumtiesību dēļ pašvaldībai nav iespēju bīstamo namu, piemēram, nojaukt. Pašlaik gan notiek sarunas ar Privatizācijas aģentūru, lai to beidzot atzītu par bezsaimnieka mantu un būtu iespējams sākt kādus darbus.

Bērvircavas muižas kungu māja celta 1509. gadā. Arhitektoniski mākslinieciskajā izpētē noskaidrots, ka tā ir vecākā koka kungu būve Latvijā, iespējams, arī Baltijā. Saglabājušās unikālas 17. gadsimta beigās, 18. gadsimta pirmajā pusē apgleznotas griestu sijas, lai gan māja stipri nopostīta. Ēkā bijusi plaša zāle, kā arī muižkunga dzīvojamās istabas un saimniecības gals.

Vēlāk muiža pārdota vairākiem Hovenu dzimtas pārstāvjiem, un, kad 18. gadsimta pirmajā pusē nonāca Georga fon der Hovena īpašumā, to pagarināja un iekārtoja vēl divas istabas. Ulmaņlaikā muižā ierādīja dzīvokļus, bet padomju gados iekārtoja klubu un ēdnīcu, atsevišķās telpās dzīvoja ģimenes.

Atmodas laikā tajā mitinājās pagasta nelabvēlīgās ģimenes, kas ziemā krāsns kurināšanai izplēsa grīdas un nozāģēja sijas. 

Visu rakstu lasiet ceturtdienas, 9.aprīļa, «Zemgales Ziņās». Foto: Raitis Puriņš