Uzņēmējs: Akumulatoru pārstrāde Kalnciemā mazinātu apdraudējumu Latvijā
Kamēr Latvijā nav uzcelta sava nolietotu svina akumulatoru pārstrādes rūpnīca, tikmēr apkārtējo vidi ļoti apdraud "pagrīdes uzņēmēji", kuri savās privātmājās pārkausē akumulatorus svina lietņos, lai tos vēlāk nodotu metālu uzpircējiem. Ļoti bīstama ir arī nolietotu akumulatoru pārvadāšana nepiemērotos apstākļos, norāda SIA "Metalekspo" valdes priekšsēdētājs Deniss Uļjanovs, kurš ir arī viens no līdzīpašniekiem un iniciatoriem veidot nolietotu akumulatoru pārstrādes rūpnīcu Kalnciema rūpnieciskajā zonā.
"Akumulatoru pārkausēšana privātmājās ir ļoti bīstama, jo visi kaitīgie izmeši nefiltrēti nonāk gaisā, iespējams, pat māju tuvumā. Domāju, arī skābes tiek nolietas kaut kur grāvī, un vēlāk tās nonāk upēs," skaidro Uļjanovs.
Tāpat ir novērots, ka Latvijas "pagrīdes" apritē nonāk ne tikai Latvijā nolietotie akumulatori, bet arī Skandināvijā savāktie. "Tur auto īpašnieki savus nolietotos akumulatorus atstāj speciālās novietnēs, taču mēdz būt tā, ka, pirms šos akumulatorus savāc vietējie bīstamo atkritumu apsaimniekotāji, nakts aizsegā ir pasteigušies "uzņēmīgākie pagrīdnieki", kuri vēlāk šos akumulatorus pārved arī uz Latviju. Šāda pārvadāšana nepiemērotā transportā ir īpaši bīstama apkārtējiem, jo īpaši uz prāmja," informē Uļjanovs.
Zinot, kāds ir stāvoklis ar nolietotu akumulatoru apriti Latvijā, savulaik radās iniciatīva veidot nolietotu akumulatoru pārstrādes rūpnīcu Kalnciema rūpnieciskajā zonā. "Šādā veidā mēs palīdzētu sakārtot šo jomu, nodrošinātu, ka nolietotie akumulatori tiek pārvadāti atbilstoši bīstamu atkritumu pārvadāšanas prasībām, taču, galvenais, akumulatori tiktu pārkausēti videi nekaitīgi," stāsta Uļjanovs.
Uzņēmējs pauž gandarījumu par to, ka nolietotu svina akumulatoru aprites uzraudzībā ir ieinteresēta ne tikai Latvija, bet arī Latvijas kaimiņvalstu vides speciālisti. Ziemeļvalstu Ministru padomes rīkotajā projektā "Ziemeļvalstu pārrobežu atkritumu sūtījumu labās prakses apmaiņa" īpaša uzmanība tika pievērsta nelikumīgu svina akumulatoru sūtījumu kontrolei no Skandināvijas uz Baltijas valstīm.
Projekta "Ziemeļvalstu pārrobežu atkritumu sūtījumu labās prakses apmaiņa" fokuss jo īpaši bija vērsts uz stingrāku nolietotu svina akumulatoru pārrobežu sūtījumu kontroli un iespēju apzināšanu nelikumīgo sūtījumu samazināšanai no Skandināvijas uz Baltijas valstīm. Iesaistītie dienesti cita starpā diskutēja par iespējām uzlabot atkritumu pārrobežu sūtījumu kontroli.
Projektā martā tika veiktas vairākas pārrobežu bīstamo atkritumu sūtījumu kontroles Rīgas un Tallinas ostās, kā arī tika apmeklēts svina akumulatoru pieņemšanas punkts SIA "Metalekspo", kā arī bīstamo atkritumu pārstrādes rūpnīca Igaunijā (AS "Ecometal").
Uļjanovs informē, ka arī Valsts vides dienests atzīst, ka svina akumulatoru sūtījumi no Skandināvijas lielākoties notiek neatbilstoši vides aizsardzības prasībām un privātpersonas ar to nodarbojas nelegāli - nesaņemot nepieciešamās atļaujas un neizpildot prasības par pārvadājumu drošumu. Latvijā pagaidām nav svina akumulatoru pārstrādes rūpnīcas, kas videi draudzīgā veidā spētu nodrošināt to gala pārstrādi. Savukārt svina akumulatoru izjaukšana neatbilstošā veidā un tam nepiemērotās vietās rada draudus cilvēka veselībai un videi.
Nolietoti svina akumulatori ir bīstamie atkritumi, kuru pārrobežu pārvietošanai ir jāsaņem kompetento iestāžu saskaņojums. Nepareiza rīcība ar bīstamajiem atkritumiem var ievērojami apdraudēt apkārtējo vidi un cilvēka veselību.
Kā ziņots, Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā pārsūdzēts Jelgavas novada domes 28.janvāra lēmums, ar kuru tika atļauta nolietotu svina akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveidošana Kalnciema pagastā, aģentūru LETA informēja uzņēmumā SIA "East-West Finances", kuram uzticēta šī projekta īstenošana.
"East-West Finances" valdes priekšsēdētājs Jurijs Harlamovs iepriekš informēja, ka pabeigt rūpnīcas izveidi un sākt tās darbību bija iecerēts šā gada rudenī, bet viņš apzinās, ka tiesvedība var spiest atlikt termiņus, taču uzņēmums no šīs ieceres pagaidām neatsakās un konsultējas ar juristiem, lai līdzdarbotos tiesvedībā kā trešā persona.
"East-West Finances" valdes loceklis Harlamovs aģentūru LETA iepriekš informēja, ka projektā plānots ieguldīt aptuveni no septiņiem līdz deviņiem miljoniem eiro vai vairāk, tai skaitā vairāk nekā pusi šīs naudas tērējot vides drošībai, tostarp gaisa un ūdens attīrīšanai. Viņš informēja, ka rūpnīcā plānots nodarbināt 42 darbiniekus.
Paredzētā darbība ir nolietotu svina akumulatoru pārstrādes rūpnīca, kurā plānots pārstrādāt nolietotus svina akumulatorus. Plānotais pārstrādes apjoms - līdz 15 000 tonnu nolietotu svina akumulatoru gadā un līdz 8700 tonnām saražota svina un svina sakausējumu gadā.
"East-West Finances" īpašnieki ir Jurijs Harlamovs (10,40%), Deniss Uļjanovs (50,60%), Lielbritānijas uzņēmums "Maribo Inter LP" (9%), Igaunijas uzņēmums "OU Unimet Estonia" (30%), liecina "Firmas.lv" informācija.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”