Jaunais finanšu izlīdzināšanas modelis mudinās pašvaldības būt ekonomiski aktīvām; Jelgava pirmo reizi varētu būt saņēmēja

LETA

2015. gada 25. marts 14:17

1940

Jaunais finanšu izlīdzināšanas modelis mudinās pašvaldības būt ekonomiski aktīvām; Jelgava pirmo reizi varētu būt saņēmēja

Finanšu ministrija (FM) sagatavojusi jaunu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeli, kas novērsīs līdzšinējās nepilnības un mudinās pašvaldības būt ekonomiski aktīvas, intervijā aģentūrai LETA stāstīja FM valsts sekretāres vietniece budžeta jautājumos Jolanta Plūme.

Spēkā esošais likums vairs nenodrošina līdzsvarotu finansējuma pārdali starp pašvaldībām, turklāt pašlaik netiek ņemts vērā, cik pašvaldība pati nopelna un kāds ir tās finansējums pēc izlīdzināšanas. Šīs nepilnības iecerēts novērst. Jaunais modelis ļaus pašvaldībām aplēst tām pieejamo finansējuma apjomu vidējā un ilgākā termiņā.

Jaunais modelis paredz ieviest nosacīto iedzīvotāju. Katrs iedzīvotājs tiks noteikts kā vienu nosacītais iedzīvotājs, katrs bērns līdz sešiem gadiem papildus dod 2,34 nosacītos iedzīvotājus, skolēns – papildu 3,26 nosacītos iedzīvotājus, iedzīvotājs virs darbaspējas vecuma – papildu 0,74 nosacītos iedzīvotājus. Tiks ieviests arī jauns kritērijs - teritorija, kas tiks izteikta kā nosacītais iedzīvotājs, proti, katrs kvadrātkilometrs dos 1,52 nosacītos iedzīvotājus. Otrs jaunā modeļa pamatprincips – izlīdzināšana tiks veikta nevis pret finanšu nepieciešamību, bet gan pret pašvaldību vidējiem vērtētajiem ieņēmumiem.

Plūme skaidroja, ka ieguvēji būs ekonomiski aktīvās pašvaldības. Nedaudz zaudēs tās pašvaldības, kas dzīvo lielākoties no dotācijas, un tās, kurām ik gadu izaugsmes atrāviens ir arvien lielāks un kuru pieauguma temps ir virs vidējā kopējo ieņēmumu pieauguma. Jaunajā modelī vairs nebūs "pelēkās zonas" jeb pašvaldības, kas ne iemaksā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, ne arī saņem no tā.

Kā funkcionēs jaunais pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modelis un kādas ir būtiskākās atšķirības salīdzinājumā ar pašreizējo kārtību? Kādas līdzšinējās problēmas tiks novērstas?

Likums Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu ir spēkā kopš 1998.gada ar nelielām izmaiņām no 2009.gada, kad tika veikta administratīvi teritoriālā reforma. No 2011.gada janvāra vairākas likuma normas nav spēkā. Lai situāciju normalizētu, valsts budžeta likumā ar atsevišķiem pantiem esam paredzējuši speciālas dotācijas gan novadiem, gan republikas pilsētām, kam finanšu resursi ir visierobežotākie. Tā nav normāla situācija, jo katru gadu pirms budžeta apstiprināšanas pašvaldības ir neziņā. Arī Finanšu ministrijas (FM) eksperti līdz brīdim, kamēr Saeima pieņem Valsts budžeta likumu, nezina, vai priekšlikumi tiks atbalstīti. Šīs problēmas gribam atrisināt, likumā nosakot stabilu mehānisms, lai pašvaldības ne tikai īstermiņā uz vienu gadu, bet arī vidējā un ilgtermiņā zinātu, kāds būs to finansējuma apjoms.

Esošajai sistēmai ir vairāki būtiski trūkumi. Sistēma ir ļoti sarežģīta, tā sastāv no vairākām dotācijām pašvaldībām. Spēkā esošais likums vairs nenodrošina līdzsvarotu finansējuma pārdali starp pašvaldībām. Būtiskākā problēma ir finanšu nepieciešamības sadalījums starp republikas pilsētām un novadiem – šogad finanšu nepieciešamības sadalījums ir 48% republikas pilsētām pret 52% novadiem. Taču iedzīvotāju skaita proporcija ir pretēja – 52% iedzīvotāju dzīvo republikas pilsētās un 48% – novados. Saskaņā ar spēkā esošo mehānismu četras republikas pilsētas ir nabadzīgākās, un novadi katru gadu arvien vairāk atraujas no republikas pilsētām. Kad FM speciālisti tikās ar republikas pilsētu mēriem, viņi vaicāja, kā tas var būt, ka republikas pilsētas nodrošina darba vietas un ir galvenais ekonomikas virzītājspēks savā reģionā, bet tomēr ir nabadzīgo vidū. Savukārt tās pašvaldības, kas izmanto republikas pilsētu infrastruktūru un darbavietas, ir krietni bagātākas. Šādu situāciju ir radījis līdzšinējais izlīdzināšanas mehānisms. Tā nav normāla situācija un ir jārisina.

Vēl viena būtiska problēma – spēkā esošajā izlīdzināšanas likumā netiek ņemts vērā, cik pašvaldība pati nopelna un kāds ir tās finansējums pēc izlīdzināšanas.

Finanšu ministrs Jānis Reirs piedāvāja ļoti labu ideju - izveidot konsultatīvo padomi, iekļaujot tajā visu pašvaldību grupu pārstāvjus - mērus un politiķus. No pirmavotiem sapratām pašvaldību vēlmes, un tas palīdzēja FM sagatavot jauno modeli. Pašvaldības ir gatavas pārmaiņām un gaida pēc iespējas ātrāku jaunā modeļa iedzīvināšanu.

FM piedāvātais modelis nav samākslots, nav sarežģīts un samocīts. Modelis ir ļoti vienkāršs un saprotams, tai pat laikā tas nodrošina būtiskākās lietas. Galvenās prasības bija, lai jaunā sistēma stimulētu pašvaldības veikt saimniecisko darbību, lai pašvaldības būtu ieinteresētas pēc iespējas vairāk nopelnīt, lai tām būtu motivācija pašām pelnīt, ne tikai saņemt. Vienmēr būs pašvaldības, kas pašas nespēs pilnībā nodrošināt finansējumu. Tomēr ir nepareizi dzīvot tikai no dotācijas un neizvērtēt, cik pašvaldība pati nopelnījusi, jo tas pieradina, ka viss tiks sarēķināts un iedots. FM modelis ir gatavots uz citiem principiem – daļa finansējuma ir atkarīga no ekonomiskās situācijas valstī, daļa atkarīga no tā, cik pašvaldība spēs nopelnīt.

Kā to varēs izmērīt?

Tas ir aprēķināms lielums. Labā lieta ir tā, ka pilnībā tiks izslēgtas manipulācijas.

Ļoti iepriecināja pašvaldību vadītāju sapratne. Arī viņi uzskata, ka jābūt reālistiem, ka no valsts budžeta nevar pašvaldību finanšu izlīdzināšanā ielikt trīs reizes lielākas summas nekā pašlaik un ka nevajag pārvērtēt valsts budžeta iespējas dotēt pašvaldības.

Protams, pašlaik atvērts jautājums ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes samazināšana vai nesamazināšana, jo šie resursi pašvaldībām veido lielāko budžeta daļu. Modelējot situāciju, balstījāmies aktuālajās prognozēs – ar IIN likmes samazināšanu. Tomēr IIN nesamazināšana dotu papildu resursus un modeli būtu vieglāk ieviest.

Kāds būs jaunais risinājums?

Būtiskākā atšķirība jaunajā modelī - esam ieviesuši nosacīto iedzīvotāju. Tas ir pamats, uz kā būvēts modelis.

Otrs pamatprincips – izlīdzināšanu veiksim nevis pret finanšu nepieciešamību, kas bija aprēķināts lielums, taču īsti neizskaidrojams, bet gan pret pašvaldību vidējiem vērtētajiem ieņēmumiem.

Valsts budžeta dotāciju arī sadalīsim pēc citiem principiem – nevis visām pašvaldībām vienādu apmēru, bet diferencēti. Katru gadu tiks noteikta bagātākā pašvaldība, un uz to tieksies visas pārējās pašvaldības. Jo tuvāk pašvaldība atradīsies bagātākajai pašvaldībai, jo valsts budžeta dotācija būs mazāka, bet jo tālāk pašvaldība atradīsies no turīgākās pašvaldības, jo valsts budžets dotēs vairāk.

Pārrēķinājām arī esošo demogrāfisko kritēriju vērtības. Esošajā modelī skolēnu skaits, izglītības funkcija ir pārvērtētas. Pēc šī brīža kritērijiem tas veidoja 40%. Tomēr, izanalizējot faktisko budžeta izpildi, redzējām, ka izdevumu struktūra vairs nav tāda.Ieviesām jaunu kritēriju, kas raksturo teritorijas platību.

Pirmais FM speciālistu solis bija pārrēķināt esošo modeli uz nosacītajiem iedzīvotājiem. Tādējādi konstatējām, kāpēc republikas pilsētas pašlaik ir nabadzīgākās. Esošajā modelī novadu pašvaldībām aprēķins ir par lielāku summu nekā republikas pilsētām – jebkurš iedzīvotājs novadā ir par 13% dārgāks nekā republikas pilsētā. Gan novadi, gan arī republikas pilsētas veic identiskas funkcijas, bet atšķiras to skaitliskās vērtības.

Pašlaik izlīdzināšanu var izteikt kā trīs nogriežņus – saņēmēji, kas paši nevar sev nopelnīt visu nepieciešamo finansējumu, pelēkā zona, kurā esošās pašvaldības ne saņem dotācijas, ne arī maksā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, un tad ir pašvaldības, kas maksā izlīdzināšanas fondā. Atskaites punkts pašreizējā sistēmā ir finanšu nepieciešamība.

Analizējām, kā matemātisko modeli veidot kā lineāru funkciju un kā atteikties no pelēkās zonas jeb tām pašvaldībām, kas ne iemaksā izlīdzināšanas fondā, ne arī saņem no tā dotācijas. Pašlaik situācija ir šāda: ja dotācijas saņēmējām krītas ieņēmumi, tās saņem lielāku dotāciju. Savukārt ja ieņēmumi krītas maksājošām pašvaldībām, tad tām izlīdzināšanas fondā ir jāiemaksā mazāk. Tām pašvaldībām, kas saņem dotācijas, un tām pašvaldībām, kas veic iemaksas, izlīdzināšanas aprēķins amortizē krasas izmaiņas ieņēmumos. Savukārt tām pašvaldībām, kas atrodas pelēkajā zonā, amortizācijas nav un gadījumā, ja samazinās ienākumi, tām ir jāsamazina izdevumi. Neredzējām pamatojumu, kāpēc saglabāt šādu situāciju. FM piedāvātajā modelī pašvaldības būs vai nu maksātājas vai saņēmējas.

Rosinām pašvaldību finanšu izlīdzināšanā vairs neizdalīt grupas "republikas pilsētas" un "novadus", jo tam grūti atrast ekonomisku pamatojumu. Sapratām, ka jāatsakās arī no finanšu nepieciešamības aprēķina. Tādējādi tiek atrisināta jau minētā netaisnīgā situācija ar līdzekļu īpatsvaru republikas pilsētām un novadiem.

Pašvaldību finanšu izlīdzināšanu rosinām rēķināt vienā kārtā un izlīdzināšanu veikt pēc lineāras funkcijas, tuvinot visas pašvaldības vidējiem vērtētiem ieņēmumiem uz vienu nosacīto iedzīvotāju. Savukārt valsts budžeta dotācija tiktu piešķirta pašvaldībām, kuru vērtētie ieņēmumi uz nosacīto iedzīvotāju ir zemāki par valstī augstākajiem - ar valsts budžeta dotāciju pašvaldību ieņēmumi tiks tuvināti turīgākās pašvaldības ieņēmumiem.

Ņemot vērā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datus par iedzīvotājiem, esam modelējuši algoritmu. Katru iedzīvotāju nosakām kā vieninieku jeb vienu nosacīto iedzīvotāju, un tālāk atbilstoši demogrāfiskajiem kritērijiem pieliekam klāt šādus rādītājus: katrs bērns līdz sešiem gadiem papildus dod 2,34 nosacītos iedzīvotājus, skolēns – papildu 3,26 nosacītos iedzīvotājus, iedzīvotājs virs darbaspējas vecuma – papildu 0,74 nosacītos iedzīvotājus. Tiks ieviests arī jauns kritērijs – teritorija, kas arī tiks izteikta kā nosacītais iedzīvotājs, proti, katrs kvadrātkilometrs dos papildu 1,52 nosacītos iedzīvotājus. No teritorijas kritērija ieguvēji būs lielas teritorijas ar mazu blīvumu. Vismazākais blīvums pašlaik ir Rucavā – četri cilvēki uz vienu kvadrātkilometru.

Jaunajā modelī būs cits atskaites punkts – nevis mākslīgi aprēķinātā finanšu nepieciešamība, bet vidējie vērtētie ieņēmumi. Valsts budžeta ietvars tiek pieņemts trim gadiem, tādējādi ir zināmi prognozētie vērtētie ieņēmumu un var aprēķināt tendences un pieauguma tempus.

Ieguvēji būs ekonomiski aktīvās pašvaldības. Nedaudz zaudēs tās pašvaldības, kas dzīvo lielākoties no dotācijas, un tās, kurām ar katru gadu atrāviens ir arvien lielāks un kuru pieauguma temps ir 10-15% salīdzinājumā ar vidējo kopējo ieņēmumu pieaugumu par 3-4%. Tomēr arī pēc jaunā modeļa ieviešanas straujāk ieņēmumus kāpinošās pašvaldības būs bagātākās. Gribējām modelī ņemt vērā pašu nopelnīto – ja pašvaldība ir bagātākā pirms izlīdzināšanas, tad arī pēc izlīdzināšanas tā būs bagātākā, un neviens neaizskries priekšā. Savukārt, ja pati pašvaldība nav tik daudz nopelnījusi, tad arī pēc izlīdzināšanas tai ir jābūt rindā pēdējai. Ekonomiski aktīvajām pašvaldībām ieguvums ir jājūt arī pēc izlīdzināšanas.

Kas ir tās pašvaldības, kas atrodas turīgāko galā, kas ir lielākās maksātājas?

Tā ir Pierīga.

Kur jaunajā modelī atrodas Rīga?

Rīga ir robežšķirtne. Ilgtermiņā domājot, Rīga no modeļa būs ieguvēja, jo finanšu nepieciešamība 48% pret 52%, kur 48% bija republikas pilsētām, bija ļoti nelabvēlīgs nosacījums visām republikas pilsētām, tai skaitā arī Rīgai.

Rīgai 2015.gadā būtiski pieauga iedzīvotāju skaits – vairāk nekā par 9000, bet par to samaksāja citas republikas pilsētas caur izlīdzināšanu, nevis novadi, no kuriem aizgāja cilvēki. Tāpēc, lai ko darītu republikas pilsētas, tās bija četras nabadzīgākās. Tas ir skaidrojums, ne jau tas, ka šīs pilsētas slikti saimnieko.

Varētu teikt, ka jaunajā modelī tiek ņemti vērā daudzi tie paši kritēriji, kas iepriekš, bet atšķiras proporcija?

Jaunajā modelī būs cits atskaites punkts - vidējie vērtētie ieņēmumi. Vairs nebūs finanšu nepieciešamība un nebūs mākslīgais sadalījums 48% republikas pilsētām un 52% novadiem.

Saglabāsies demogrāfiskie kritēriji, bet tiem ir pārskatītas skaitliskās vērtības. Būs arī teritorijas kritērijs, kas būs faktors par labu novadiem. Republikas pilsētās ir liels blīvums, un tās īpaši neizjūt teritorijas kritēriju. FM piedāvātais modelis ir tā sasvārstots un sabalansēts, lai darbotos.

Tātad jaunajā modelī pašvaldība būs vai nu maksātājs vai saņēmējs. Esat rēķinājuši modeli uz šī gada situāciju? Ja šogad šāds modelis funkcionētu, cik pašvaldības būtu iemaksātājas un cik saņēmējas un kāda būtu situācija četrām lielajām pilsētām?

Jaunajā modelī Rīgu vajadzēja noturēt apmēram tajā pat līmenī, jo Rīga ir vislielākais spēlētājs. Ja Rīga ļoti iegūtu no jaunā modeļa, tad tiktu "nosēdināta" visa Latvijai, jo Rīgai ir vislielākie resursi. Ja teiktu, ka Rīga ļoti zaudē, tad atkal viss paceltos.

Skatoties viena gada rādītājus, Rīga ir turpat, Pierīgai tiek uzlikts smaguma svārsts, lai tā neatrautos ar tik lielu pieauguma tempu. Savukārt tām pašvaldībām, kas pašas ļoti minimāli nopelna, būs jāsāk domāt, ko savā teritorijā darīt vairāk un labāk. No FM piedāvātā risinājuma iegūst ekonomiski aktīvās pašvaldības, visvairāk - četras lielās pilsētas.

Kuri ir tie kritēriji vai rādītāji, kas liecinās, ka pašvaldība ir kļuvusi ekonomiski aktīvāka?

Pašvaldībām jādomā, kā piesaistīt cilvēkus savā teritorijā. Ja nebūs darba ne konkrētās pašvaldības, ne arī blakus pašvaldības teritorijā, tad, visticamāk, cilvēks meklēs vietu, kur darbs ir. Tā ir pirmā sasaiste. Latvijā ir arī iekšējā migrācija, un tendences liecina, ka cilvēki atrod sev mājvietas Pierīgā un darbu, visticamāk, meklē Rīgā. Visvairāk cilvēku skaits audzis Mārupē.

Tas nozīmē, ka pašvaldības atkal būs ieinteresētas, lai pie tām vairāk tiek deklarēti iedzīvotāji?

Jā, bet cilvēks nedeklarēsies pašvaldībā, ja tur nebūs sakārtota infrastruktūra, ja nebūs darbavietas. Ir jādomā par darbavietām vismaz reģionu robežās. Arī pašvaldību pārstāvji teica, ka ir jādomā par apvienošanās veicināšanu. Varbūt ir jāturpina reforma - ne piespiedu kārtā, bet varbūt kāda pašvaldība pati sapratīs, ka iegūtu no apvienošanās, proti, ieņēmumi pašvaldībai būs tādi paši, bet tai būtu iespējas samazināt izdevumus. Līdz ar to resursi tiktu izlietoti mērķtiecīgāk.

Gribētu vēl precizēt par četrām lielajām pilsētām, kas pašlaik ir saņēmējas no izlīdzināšanas fonda. Sakāt, ka šīs pašvaldības būs labākā stāvokli, bet tās joprojām būs saņēmējas no izlīdzināšanas fonda?

Nav jābaidās no tā, ka šīs pašvaldības ir saņēmējas. Ir jāskatās šo pašvaldību situācija uz kopējā fona.

No lielajām pilsētām maksātājas būs Jūrmala, Rīga, Ventspils, Valmiera. Jelgava pirmo reizi pēc šiem aprēķiniem varētu būt saņēmēji, bet par to nav jāsatraucas.

Jāsaprot arī, ka tiek vērtēta demogrāfiskā struktūra. Vienas pašvaldības pārstāvis atzina, ka nevar saprast - vērtētie ieņēmumi pieaug, viss uzlabojas, iedzīvotāji deklarējas, bet pašvaldība no maksātāja iekļuvusi pelēkajā zonā. Kur ir problēma? Jāskatās pašvaldības demogrāfiskā struktūra, pašvaldībā ir dzimuši ļoti daudz bērnu. Iepriekšējā modelī tā bija finanšu nepieciešamība, rādītājs pieauga, un pašvaldībai vairs nebija jāiemaksā fondā. Ir jāskatās kompleksi, kas veido situāciju.

Pašlaik ir gan pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonds, gan arī vēl atsevišķas valsts dotācijas, kas palīdz pielīdzināt situācija. Vai šāda situācija saglabāsies arī pēc jaunā modeļa ieviešana?

Nē.

Tātad valsts turpinās dot šo finansējumu, bet līdzekļi būs ietverti modelī?

Pagājušajā gadā dotācija no valsts budžeta tika paaugstināta uz vienu gadu līdz 36,5 miljoniem eiro. Jaunu modeli nebūtu iespējams ieviest, ja tiktu samazināti resursi. To var ieviest vai nu tad, ja ir nemainīgi vai augoši ieņēmumi. Nevaram pieļaut, ka modeļa maiņas dēļ kāds zaudētu.2016.gadā, kad plānota modeļa ieviešana, esam izdomājuši mehānismu, kā nodrošināt, lai nevienai pašvaldībai salīdzinājumā ar 2015.gadu ieņēmumi nesamazinātos.

2017.gadā jau situācija būs citāda?

Jā, jo amortizēsim tieši modeļa maiņu. Tālāk strādās tie kritēriji, kas ir modelī. Tomēr skatījāmies – ja ieņēmumi pieaug tā, kā plānots, tad arī tur visām pašvaldībām būs pieaugums un nevajadzētu būt problēmām.

Valdība pagājušajā nedēļā nolēma 2016.gadā papildus piešķirt 6,5 miljonus eiro pašvaldību finanšu izlīdzināšanai.

Tas ir tāpēc, ka budžeta ietvarā bija nākamajam gadam paredzēti par 6,5 miljoniem eiro mazāk. 2015.gadā bija paredzēts speciāls risinājums, un pēc tam būtu bijis kritiens atpakaļ. Tāpēc valdība nolēma pielika klāt 6,5 miljonus eiro, lai turpmākajiem trim gadiem no valsts puses pašvaldībām būtu tie paši resursi, kas 2015.gadā, proti, 36,5 miljoni eiro. Papildu piešķirtie 6,5 miljoni eiro neveido pieaugumu pret 2015.gadu, bet šie līdzekļi paredzēti, lai saglabātu iepriekšējo līmeni.

Tātad valsts iemaksās 36,5 miljonus eiro. Tā būs konstanta summa?

Pašlaik budžeta ietvarā tā ir konstanta summa.

Kā Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonds izskatīsies nākamgad? Cik tas būs liels?

No valsts tie būs 36,5 miljoni eiro.

Bet kāda būs pašvaldību daļa?

Būtisks ir jautājums, kas notiks ar IIN likmi. Izejot no tā, varēsim precīzi rēķināt.

Būtiski uzsvērt, ka šis modelis strādā ar jebkuru dotāciju – gan ar eiro, gan ar 100 miljoniem.

Negribētu pieļaut spekulācijas, ka no valsts budžeta uz modeļa ieviešanas laiku tiek iedoti 36,5 miljoni eiro un pēc tam pašvaldībām jātiek galā pašām. Tā nekad nav bijis. Vienmēr ir izvērtēts, lai ekonomiskā situācija pašvaldībām būtu līdzvērtīga valsts pieauguma tempam.

Lielākais aizdevējs pašvaldībām ir valsts budžets, un pašvaldībām ir jāpilda savas saistības. Neviens nav ieinteresēts pašvaldībām apzināti pasliktināt situāciju, lai tā nespētu pildīt savas saistības. Tā nenotiks.

Jaunais risinājums drīzumā tiks virzīts izskatīšanai valdībā?

Modelis ir gatavs, un tas strādā pie jebkuras IIN likmes. Ja izdotos nākamgad IIN likmi noturēt šī gada līmenī, tas modeli tikai uzlabos.

Ja vēlamies modeli ieviest no 2016.gada, tad ir ļoti operatīvi jāvirzās. Jārēķinās ar procesu Saeimā, kā jaunais likumprojekts virzīsies trīs lasījumos.

Ir ieguldīts pietiekami liels darbs, lai modelis izdotos vienkāršs. FM ir ļoti spēcīga komanda - vieni brauc reģionālajās vizītēs un iepazīstina pašvaldību pārstāvjus ar jauno izlīdzināšanas modeli, tikmēr otri ministrijā gatavo likuma tekstu. Reģionos uzdod jautājumus, saprotam, ka ir interese redzēt šķērsgriezumus, ko pirms tam nebijām apskatījuši. Šādus materiālus sagatavojam - visvieglāk ir parādīt, kā tas izskatās ar matemātiskiem aprēķiniem, ar grafiskiem attēliem. Pašvaldībām saskatot sevi, sirds kļūst mierīga.

Jaunais pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modelis ir tāds, kas varētu funkcionēt ilgtermiņā?

Tam ir jāfunkcionē. Varam pārskatīt demogrāfiskos kritērijus, aktualizēt atbilstoši faktiskajam, bet pats modeļa pamats var strādāt turpmākos desmit gadus. Modelī nav nekādi brīnumaini vai neaprēķināmi lielumi.

Esam ieinteresēti modeli maksimāli pārbaudīt. Esam atvērti un varam diskutēt par FM piedāvājumu, bet vienlaikus jāsaprot, ka modelis ir pietiekami jūtīgs. Ja tiek mainīts viens rādītājs, tad modelis atkal ir jāsasvārsto, lai tas neveidotos neloģisks. Pašlaik uzklausām pašvaldības un no pirmavotiem spējam iestrādāt vajadzīgo.

Esam gatavi uzklausīt arī ekspertus un varbūt dzims vēl kāds variants, kā uzlabot modeli, atstājot FM izstrādāto pamatu. Tomēr nevajadzētu ieiet ļoti garās diskusijās.

Aprēķinus par jauno modeli esam aizsūtījuši visām pašvaldībām, lai tās iepazīstas. Esam norādījuši kontaktinformāciju, lai pašvaldības var nodrošināt atgriezenisko saiti un nepieciešamības gadījumā uzdot precizējošus jautājumus.

ZZ.lv ARHĪVS

Jaunais finanšu izlīdzināšanas modelis mudinās pašvaldības būt ekonomiski aktīvām; Jelgava pirmo reizi varētu būt saņēmēja

Kategorijas