Sandra Kalniete: Pēc 20 gadiem latvieši leposies ar savu valsti
Eiroparlamenta deputāte no Latvijas Sandra Kalniete jau otro termiņu pārstāv mūsu valsti, cenšoties aktīvi un publiski pamanāmi iestāties par dažādām Latvijas interesēm. S.Kalniete ir arī minēta starp nākamā Valsts prezidenta kandidātiem. Sarunā ar «Ziņām» politiķe vaļsirdīgi atzīst – viņai nav cerību tikt ievēlētai šajā amatā, tomēr viņa vēlējusies izkustināt minēto jautājumu no nulles punkta un rosināt politiķus atbildīgi izvēlēties labāko kandidātu.
– Jūsu vārds izskanējis publiskajā telpā kā iespējamā kandidatūra uz Valsts prezidenta amatu. Esat izteikusi gatavību kandidēt, ja jūs izvirzīs. Kādēļ to vēlaties?
Atklāti sakot, redzot šīs diskusijas, kas bija un vienlaikus nebija par Valsts prezidenta amatu, izšķīros savā ziņā pati pieteikt sevi uz šo amatu, lai izkustinātu jautājumu no mirušā punkta. Prezidenta vēlēšanas būs pēc dažiem mēnešiem, taču nekādas skaidrības par iespējamajiem kandidātiem vispār nebija. Tādēļ varu būt gandarīta, ka pēc mana pieteikuma process ir paātrinājies un valdības partiju politiķi apņēmušies savlaicīgi vienoties par kopīgu kandidātu.
– Cik atceros, nekad nav bijis vienotas nostājas par vienu kandidātu. No otras puses – vai nebūtu pareizi tomēr izvirzīt vairākus kandidātus, lai tad viņi apliecina, kurš ir labākais, piedāvā savas priekšvēlēšanu programmas par ekonomikas attīstību, ārpolitiku, citiem jautājumiem un tad gūst vairākuma atbalstu?
Būtiski atcerēties, ka Latvija ir parlamentāra republika, kurā nav arī prezidenta tiešo vēlēšanu. Turklāt Valsts prezidentam nav ekonomiskas varas un viņš par savu darbību politisku atbildību nenes – viņam vairāk ir valsti reprezentējošās funkcijas. Taču šodienas ģeopolitiskajā situācijā politiķi saprot, ka Valsts prezidentam jābūt vienojošai figūrai, kas spēj labi pārstāvēt valsti starptautiski. Un tieši tādēļ ir labi, ka sabiedrībā īpaši aktualizēta diskusija par to, kādam vajadzētu būt nākamajam Valsts prezidentam – kādām zināšanām, kompetencēm viņam jāpiemīt.
– Diskusija sabiedrībā ir gana laba lieta, taču – kur ir garantija, ka beigu beigās tāpat «tas īstais» netiks izraudzīts kādā zoodārzā vai kur citur? Sen jau pierasts, ka politiķiem diezgan maz interesē sabiedrības viedoklis...
Tā gluži nav. Politiķi aizvien vairāk saprot, ka sabiedrība kļuvusi daudz gudrāka, ilgāk atceras viņu darbus un attieksmi dažādās situācijās. Turklāt lēnām jau tuvojas arī nākamās pašvaldību un Saeimas vēlēšanas. Un cilvēki ir sapratuši savu varu ietekmēt politiķus tieši vēlēšanu laikā. Tādēļ esmu pārliecināta, ka šoreiz vairs nebūs iespējams nākamo prezidentu atrast zoodārzā vai kādā bankas seifā. Nav gan īsti reāli sagaidīt, ka prezidents būs pilnīgi neatkarīgs jeb bezpartejisks. Manuprāt, ir visai loģiski, ka gan Guntis Ulmanis, gan Andris Bērziņš nāca no politiskās partijas. Arī nākamais prezidents varētu būt ar partiju politikas pieredzi. Protams, kandidātam vajadzētu būt starptautiskai pieredzei, ļoti labā līmenī jāpārvalda kāda no Eiropas lielajām valodām. Nenoliedzami svarīga ir prezidenta komunikācija ar sabiedrību kopumā – kā viņa komanda spēj to veidot.
– Pašlaik visi gari un plaši izrunājas par dažādajām īpašībām, kādām vajadzētu būt prezidentam. Bet laiks rit. Manuprāt, daudz svarīgāk būtu jau tagad sākt minēt konkrētus cilvēkus.
Es uzreiz varu nosaukt vairākus, no kuriem daļa jau pieminēta publiski, – Saeimas deputāts Ojārs Kalniņš, eiroparlamentārieši Sandra Kalniete un Roberts Zīle, Eiropas Savienības tiesas tiesnesis Egils Levits, Saeimas deputāte Solvita Āboltiņa, ministrs Raimonds Vējonis. No personībām ārpus partijām minētu politoloģi Žaneti Ozoliņu un Juri Rubeni.
– Un kas notiks, ja neviens no minētajiem negūs vajadzīgo atbalstu? Meklēsim atkal kādu malā? Izskanējis viedoklis, ka šobrīd nav neviena labāka kandidāta par eksprezidenti Vairu Vīķi-Freibergu. Pat dzirdēts – ja nebūtu viņas cienījamā vecuma, jautājums par kandidātu atkristu pats par sevi.
Diemžēl Latvijas politikā ir ļoti raksturīga greizsirdīga deķīša raušana uz savu pusi – ja jau mūsu partijas kandidāts netiek virzīts, tad neļausim to darīt arī konkurentiem. Ja nu tiešām nonāksim situācijā, kad neviens no pirmajā vēlēšanu kārtā izvirzītajiem kandidātiem negūs vajadzīgo atbalstu, nāksies meklēt kandidātus starp jau bijušajiem prezidentiem. Domāju, ja nu tiešām visi striķi trūks, Vaira Vīķe-Freiberga neatteiktu šādā situācijā savu darbu valsts labā.
Visu rakstu lasiet ceturtdienas, 19.marta, «Zemgales Ziņās». Foto: Raitis Puriņš
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”