Piemin pirmo valsts prezidentu Jāni Čaksti

2015. gada 14. marts 23:11

2417

Piemin pirmo valsts prezidentu Jāni Čaksti

Pieminot Latvijas pirmo Valsts prezidentu, pirms tam arī Jelgavas Latviešu biedrības priekšsēdi Jāni Čaksti, Jelgavas Latviešu biedrības dalībnieki sestdien nolika ziedus un svecītes pie viņa pieminekļa.

„Mūsu biedrībai ir tradīcija šajā dienā godināt Jāni Čaksti, ko uzskatām par tādu kā savu tēvu”, "Ziņām" teic biedrības priekšsēdis Paulis Rēvelis. Viņš piebilst, ka šajā reizē domājis par 4. Vispārējiem Latviešu Dziesmu un Mūzikas svētkiem, kuri 1895.gadā notika Jelgavā un kuru orgkomiteju vadīja J.Čakste. Tajos pirmo reizi lielais kopkoris izpildīja Baumaņu Kārļa sarakstīto tautas lūgšanu „Dievs, svētī Latviju!”.

„Lai sarīkotu šādus svētkus, Jelgavas Latviešu biedrības priekšniekam Čakstem vajadzēja diplomātisku gudrību, pārliecību un arī pietiekamus naudas resursus, lai vispirms pārliecinātu savas biedrības biedrus, tad gūtu atļauju no gubernatora un Pēterburgas varas iestādēm. Svētki oficiāli bija veltīti 100 gadu gadu atcerei kopš Kurzemes pievienošanas Krievijai. Pret to nespēja iebilst ne baltvācu vietēja vara, ne Rīgas Latviešu biedrība, ne arī Pēterburga. Jānis Čakste sasniedza savu mērķi, pieļaujot mūsdienu skatījumā, interesantus kompromisus,” atzīst P. Rēvelis.

Pēc piemiņas brīža pie pieminekļa Jelgavas Latviešu biedrības dalībnieki pulcējās savā birojā, kur iedzēra tēju un kafiju ar kliņģeri.Ievērojot Jāņa Čakstes nopelnus latviešu tautas interešu aizstāvībā, viņu kā vienīgo kandidātu Saeima par valsts prezidentu ievēlēja 1922. gadā.”Par” bija 92 balsis, bet seši deputāti atturējās. 1925. gada 6. novembrī otrā Saeima viņu ievēlēja atkārtoti. Šoreiz prezidenta vēlēšanām izvirzīja trīs kandidātus – Raini, Kārli Ulmani un Jāni Čaksti. Pirmajā balsošanas kārtā Rainis saņēma 33 sociāldemokrātu balsis, K. Ulmanis – 32 Zemnieku savienības, labējā spārna un minoritāšu balsis, bet J. Čakste – 29 centristu balsis. Otrajā kārtā sociāldemokrāti Raiņa kandidatūru vairs neizvirzīja, un J. Čaksti ievēlēja ar 60 balsīm par, Ulmanim atstājot 31 balsi.

Prezidenta amatā Čakste izcēlās ar spēju stāvēt pāri partijām un saglabāt iespējamo objektivitāti. Savu abu prezidentūru laikā viņš publicēja 402 likumus, no kuriem 261 bija pieņemti steidzamības kārtībā; 3 likumus viņš nosūtīja atpakaļ Saeimai otrreizējai caurlūkošanai; viņš arī apžēloja 549 notiesātas personas, starp tiem arī mācītāju un sabiedrisko darbinieku Andrievu Niedru, kas 1919. gada brīvības cīņās sadarbojās ar vāciešiem un kura apžēlošana izsauca plašu sabiedrisko rezonansi un kritiku.

1927. gada 14. marta vakarā Čakste mira. Viņš apglabāts Rīgas Meža kapos, kur uzcelts Kārļa Jansona veidots piemineklis.1998. gada 7. novembrī Šveicē Jungfraujohas kalnā atklāja Brīvības halli, kas veltīta 100 lielākajiem pasaules demokrātiem. Līdzās tādiem vārdiem kā Vudro Vilsons, Vinstons Čērčils un Ichaks Rabīns te minēts arī Jāņa Čakstes vārds.

Foto: Jelgavas Latviešu biedrība

ZZ.lv ARHĪVS

Piemin pirmo valsts prezidentu Jāni Čaksti

Kategorijas