ZZ.lv ARHĪVS

Tiesa Ozolnieku Domei un Kažotniekam piedāvā izlīgt, puses nepiekrīt

Edgars Kupčs

2010. gada 18. marts 14:38

2522
Tiesa Ozolnieku Domei un Kažotniekam piedāvā izlīgt, puses nepiekrīt

Otrdien, 30. martā, Zemgales apgabaltiesa sola paziņot lēmumu lietā, kurā Ozolnieku novada Dome apelācijas kārtībā pārsūdzējusi Jelgavas tiesas spriedumu atjaunot amatā vasarā atlaisto Ozolnieku novada pašvaldības izpilddirektoru Jāni Kažotnieku, izmaksājot viņam kompensāciju par piespiedu kārtā kavēto darbu. Apgabaltiesa šodien uzklausīja Domes pārstāvju un prasības uzturētāja argumentus, piedāvājot rast izlīgumu, ko abas puses tomēr noraidīja.

Kā ziņots, pērn 6.novembrī Jelgavas tiesa pilnībā apmierināja J.Kažotnieka prasību, ka Ozolnieku novada Domes jaunā sasaukuma deputātu lēmums atbrīvot viņu no amata un iecelt jaunu izpilddirektoru bijis prettiesisks. Pirmās instances tiesa nolēma, ka izpilddirektora darba uzteikums 1.jūlijā bijis prettiesisks, ka J.Kažotnieks atjaunojams amatā, turklāt Ozolnieku novada pašvaldības pienākums ir viņam izmaksāt kompensāciju par laiku kopš atbrīvošanas.Ozolnieku novada Dome izmantoja iespēju 20 dienu laikā spriedumu pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā, kas apelācijas kārtībā šo lietu izskatīja šodien. Kaut arī Ozolnieku novada pašvaldība algo divus juristus, šajā civillietā Domi pārstāv zvērināts advokāts Selvis Selga, savukārt Domes juriste Genoveva Celma tiesā bija kā atbildētāja (pašvaldības) puses pārstāve. Savukārt prasības uzturētāja J.Kažotnieka advokāts arī šoreiz bija Erlens Kalniņš.   Sākoties tiesas sēdei, tiesa pieņēma advokāta E.Kalniņa precizēto informāciju par piedzenamās atlīdzības apjomu – uz šo dienu, būdams piespiedu dīkstāvē kopš pērnā augusta, J.Kažotnieks no Ozolnieku novada Domes vēlas piedzīt viņam neizmaksāto algu – 11 749,29 latus (pirms nodokļu nomaksas).Tiesnese Anita Misiuna atgādināja, ka pirmās instances tiesā Ozolnieku novada Dome nav pierādījusi, ka darba uzteikums bijis pamatots. Pašvaldība uzsvērusi, ka J.Kažotnieks atbrīvots, pamatojoties uz likumu «Par pašvaldībām», savukārt Jelgavas tiesa nosprieda, ka noteicošais šajā gadījumā ir Darba likums, kas liedz bez pamatota iemesla uz nenoteiktu laiku darbā pieņemtu darbinieku atlaist. Pirms argumentu uzklausīšanas tiesnese A.Misiuna abām pusēm piedāvāja rast izlīgumu, sarunām dodot piecas minūtes laika. Lai gan līdz šim Ozolnieku Dome tādu iespēju kategoriski noraidīja, šoreiz tās piesaistītais advokāts S.Selga bija pielaidīgāks. «Pat gadījumā, ja prasība tiktu atzīta par pamatotu, mēs to nevarētu izpildīt – divu izpilddirektoru Ozolnieku novadā nebūs,» apgalvoja advokāts, izsakot varbūtību, ka J.Kažotniekam varētu piedāvāt citu amatu pašvaldībā. Savukārt J.Kažotnieka pārstāvis uzsvēra, ka viņu prioritāte nav nauda un kompensācija, bet gan darbs, un J.Kažotnieks negribot «kaut kādu darbu», bet gan to, ko iesācis. Uz to Domes advokāts atbildēja: «Neviens Pēteri Veļecki neatlaidīs no darba, nekādi spēki to nepieļaus!» Viņš arī piebilda, ka «tā ir likumdevēja problēma, ka pašvaldībā nevar būt divi izpilddirektori». Neatradušas izlīguma iespējas, abas puses palika pie sava, tādēļ tiesa turpināja izskatīt lietu. Ozolnieku pašvaldības pārstāve juriste G.Celma kā argumentu minēja apstākli, ka J.Kažotnieks pēc būtības darba tiesiskās attiecības izbeidzis jau brīdī, kad kā deputāts piedalījās pirmajā jaunā novada sēdē 1.jūlijā. Turklāt Ozolnieku novada Dome ir pārliecināta, ka J.Kažotnieks todien atradies interešu konflikta situācijā, vienlaikus būdams deputāts un izpilddirektors. Turklāt līdz ar teritoriālo reformu Ozolnieku novadam pievienojies Sidrabenes pagasts, tāpēc jaunievēlētajiem deputātiem esot bijušas tiesības izvēlēties citu izpilddirektoru. J.Kažotnieka pārstāvis E.Kalniņš gan visus šos argumentus apgāza. Likums nosaka, ka no viena no amatiem, kā dēļ radusies interešu konflikta situācija, jāatsakās septiņu dienu laikā. J.Kažotnieks deputāta mandātu bija gatavs nolikt jau tajā pašā dienā otrajā sēdē, kas bija ārkārtas. Savukārt kārtību, kā rīkoties izpilddirektoram, kas kļuvis par deputātu, iepriekš skaidrojusi Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija. Tās skaidrojumā teikts – ja izpilddirektors ievēlēts par deputātu, tam jāpiedalās pirmajā sēdē, kurā deputāti tikai tiek apstiprināti. Savukārt nākamajā sēdē viņa pienākums esot atteikties vai nu no izpilddirektora amata, vai deputāta mandāta. J.Kažotnieks pirms vakarā paredzētās ārkārtas sēdes Domes priekšsēdētājam iesniedzis priekšlikumu darba kārtībā iekļaut jautājumu, ka viņš atsakās no deputāta mandāta un ka vēlas turpināt strādāt par izpilddirektoru. Taču šis jautājums darba kārtībā tika iekļauts kā pēdējais, pirms tam deputātiem balsojot par J.Kažotnieka atstādināšanu no izpilddirektora amata un par P.Veļecka iecelšanu tajā. Tiesnese A.Misiuna norādīja, ka Ozolnieku novada Dome šajā gadījumā rīkojusies ačgārni, jo visi trīs minētie jautājumi bija jāskata kompleksi un loģiskā secībā. Spriedumu Zemgales apgabaltiesa pasludinās otrdien, 30. martā.