Ziemeļu tilts – 50 miljonu tālai perspektīvai

Piesaistot ES līdzekļus, Jelgavā pašvaldība līdz 2020. gadam plāno uzbūvēt ap 50 miljonu eiro vērto Ziemeļu tiltu, kas šķērsotu Lielupi pār Pils salu. «Ziņu» veiktā dažādu jomu politiķu un lietpratēju aptauja liecina, ka šī būve augļus varētu dot tālākā nākotnē, jo pagaidām rūpniecības attīstībai atliku likām pietiek vietas Lielupes labajā krastā. Prognozē, ka Ziemeļu tilts radīs vieglo automašīnu plūsmas pieaugumu Ozolnieku ciema Rīgas ielā, kas jau tagad «pīķa» stundās ir pārslogota.
Vēl padomju gados septiņdesmito gadu beigās Pārlielupē tapusī Loka maģistrāle, izveidojot T veida krustojumu, atduras Kalnciema ceļā. Runājot par Ziemeļu tilta ieceri, Jelgavas Domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš min, ka jau tolaik tika plānots, ka perspektīvā no šā krustojuma vajadzētu iet ceļam uz Lielupes tiltu, kurš tolaik palika neuzbūvēts. Uz iebildumu, ka mūsdienās gan Jelgavā, gan Latvijā dzīvo mazāk cilvēku nekā padomju laikā, A.Rāviņš teic, ka šāds tilts būtu vajadzīgs no stratēģiska viedokļa, jo tas aptvertu pilsētu. «Mēs jau redzējām, kādi sastrēgumi bija pilsētā, kad Čakstes bulvārī pie Driksas tilta atrada karā nesprāgušu aviobumbu,» saka mērs. Viņš piebilst, ka Ziemeļu tilts sekmētu ražošanas attīstību teritorijā ap veco lidlauku, kas padomju laikos bija militārs un līdz ar to pilsētas attīstībai slēgta zona.
Domes priekšsēdētāja vietnieks tautsaimniecības programmā Jurijs Strods iepriekš «Ziņām» norādīja, ka Ziemeļu šķērsojuma maršrutā ir ap 320 hektāru teritorija, kas iezīmēta kā uzņēmējdarbībai – īpaši ražošanai – plānota pilsētas daļa.
«Pašlaik tur nekas nenotiek – tukši lauki. Uzņēmējiem būtu interese tur attīstīt ražotnes, taču nav nekādas infrastruktūras. Nav iespējams normāli iebraukt ar kravas automašīnām. Realizējot šo projektu, mēs radām vajadzīgo infrastruktūru, lai uzņēmēji tur veidotu savas ražotnes un jaunas darba vietas. Bet vēl viens būtisks faktors – līdz ar šīs maģistrāles uzbūvēšanu mēs būsim izveidojuši sava veida apli, kas ļaus pārveidot pilsētas sabiedriskā transporta kustību, padarot to efektīvāku, arī iedzīvotājiem ērtāku un izdevīgāku. Šis ir komplekss plāns, kura mērķis ir pilsētas tālāka attīstība, skatoties 10 un 20 gadu nākotnē,» viņš uzsvēra.
Pašvaldības šā gada budžetā paredzēti 34 760 eiro Ziemeļu tilta skiču risinājumu izstrādes un ietekmes uz vidi novērtējuma apmaksai.
Visu rakstu lasiet piektdienas, 13.marta, «Zemgales Ziņās». Foto: Raitis Puriņš, shēma: Ernests Treijs (a/s «Latvijas valsts ceļi» dati)
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”