ZZ.lv ARHĪVS

Alfrēds Buls: Kas un kad Latvijā izravēs «nezāles»?

2010. gada 19. marts 07:01

1341
Alfrēds Buls: Kas un kad Latvijā izravēs «nezāles»?

Šādi jautājumi būtu jāuzdod Latvijas Saeimā sēdošajiem politiķiem, Latvijas valdībai un Latvijas Ģenerālprokuroram, kuru svēts pienākums ir nodrošināt nesaudzīgu cīņu ar tādām «nezālēm» kā korupcija, valsts «prihvatizācija», mafija. Bet vai tas tiek darīts? Var droši atbildēt, ka šāda cīņa ir ļoti vāji organizēta un tikai vājākas «nezāles» tiek izravētas.

Un to var viegli saprast, jo spēcīgākās «nezāles» dīga un veidoja sazarotu sakņu sistēmu no Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas brīža. Pārfrāzējot var teikt, ka daudzas bijušās un esošās valsts amatpersonas un politiķi «auga» kopā, vai cieši blakus šīm «nezālēm» un  bija čakli to kopēji.Varbūt minētie apstākļi ir par iemeslu tam, ka pašlaik pie varas esošie nevar un negrib risināt sasāpējušos jautājumus pēc būtības, nevēlas un nespēj pieņemt nepieciešamos lēmumus. Varbūt tāpēc tauta neko neuzzināja, kurš organizēja vairāku vagonu ar padomju rubļiem (vairāki simti miljonu PSRS rubļu) izvešanu uz Krieviju, un kuri politiķi un amatpersonas no tā guva labumu (ja nemaldos tad Latvijas ministru prezidents tolaik bija I.Godmaņa (LPP/LC) kungs, Latvijas bankas prezidents bija E.Repšes (JL) kungs un bankas prezidenta vietnieks bija tagadējais Latvijas bankas prezidents I.Rimšēviča kungs).Bet tā taču bija Latvijas valsts nauda, kuru iespējams uzņēmīgie darboņi konvertēja ASV dolāros un ielika savos kontos tuvās un tālās ārzemēs, vai arī ar šo naudu veica citus personīga biznesa darījumus Krievijā. Varbūt tāpēc arī tagad šokējošā «Parex bankas» lietā būs virkne liecinieku, bet nevienas vainīgās amatpersonas. «Vēži» ir palikuši tie paši tikai citos maisos.Analizējot notiekošo Latvijas «politiskajā virtuvē» var secināt, ka Saeimas deputāti un atbildīgās valsts amatpersonas joprojām dzīvo «trekno gadu» eiforijā. Latvijas politiskās partijas ir atdalījušās no tautas un Saeimas deputāti ir zaudējuši tautas uzticību. Tā vietā, lai radikāli mainītu valsts pārvaldes struktūru un sakārtotu likumdošanas bāzi, tiek veiktas nebūtiskas esošās pārvaldes struktūras izmaiņas, kā rezultatā pie varas paliek visi tie, kuriem dzīves motīvs ir «vārna vārnai acīs neknābj».Šokējoša ir «4.Atmodas tautas armijas» publicētā informācija par darba algām valsts un pašvaldību iestādēs, kuras mēramas tūkstošos latu. Tas liecina par valsts un pašvaldības vadošo amatpersonu visatļautību un naudaskāri un par Latvijas Ministru kabineta locekļu nespēju un nevēlēšanos sakārtot šo tik svarīgu jautājumu.Tā vien šķiet, ka princips «roka roku mazgā» valsts un pašvaldību iestādēs darbojas perfekti un nodokļu maksātāju nauda tur plūst riekšavām. Esošā nesamērīgā algu sistēma ir smags finanšu resursu slogs Latvijas nodokļu maksātājiem un tas nekādīgi neveicina iedzīvotāju solidaritāti. Tā kā Satversmē ir noteikts, ka Latvija ir demokrātiska valsts, tad izmantojot savas pilsoņa tiesības aicinu Latvijas Generālprokuroru J.Maizīša k-gu pārbaudīt (par pēdējiem trīs gadiem): 1. darba algu vairāku tūkstošu apmērā izmaksu likumību valsts un pašvaldību iestādēs;2. vai valsts un pašvaldības iestāžu vadītāji nav pārsnieguši savas dienesta pilnvaras nosakot savu padoto darba algu apmērus;3. vai bijušie un esošie Latvijas Ministru kabineta locekļi un ministriju amatpersonas nav pieļāvuši nolaidību savu dienesta pienākumu izpildē (iespējamais kontroles trūkums).Gadījumā, ja pārbaudē atklātos Latvijas likumdošanas aktu pārkāpumi Latvijas valstij būtu tiesas ceļā jāpiedzen izšķērdētie finanšu līdzekļi no vainīgām amatpersonām. Kopumā, gadus kopš neatkarības atjaunošanas var raksturot kā Latvijas izzagšanas un «prihvatizācijas» gadus. Izsaimniekotā G-24 kredīta lieta, 3 miljonu lieta, pieminētās vairāku vagonu ar padomju rubļiem un «Parex» lietas ir tikai daži piemēri no notikušās Latvijas izzagšanas un «prihvatizācijas» shēmām.Šodien mēs esam tur, kur mūs ir novedusi Latvijas negodīgā un alkatīgā politiskā elite. Varētu likties, ka atjaunotās Latvijas laikā lielākā daļa no Latvijas   izzagšanas un «prihvatizācijas» shēmām ir atklātas un vainīgie ir saņēmuši pelnīto sodu. Bet vai tā ir? Mani māc šaubas.Latvijas valstī pie varas esošā politiskā elite demokrātijas jēdzienu ir izmantojusi iedzīvošasnas nolūkā cerībā izmantojot Latvijas krimināllikuma 56.pantu (Kriminālatbildības noilgums) palikt nesodītai.Lai aiztāvētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju tiesības dzīvot demokrātiskā valstī aicinu Latvijas iedzīvotājus pieprasīt Latvijas Saeimai veikt sekojošas izmaiņas Latvijas krimināllikumā:1. 5.panta - Krimināllikuma spēks laikā - (4).punktā: (4) Persona, kas izdarījusi noziegumu pret cilvēci, noziegumu pret mieru, kara noziegumu un piedalījusies genocīdā, ka arī izdarījusi noziegumu pret Latvijas valsti, ir sodāma neatkarīgi no šo noziegumu izdarīšanas laika.2. 57.pantā - Noilguma neiestāšanās:Personai, kas izdarījusi noziegumu pret cilvēci, noziegumu pret mieru, kara noziegumu vai piedalījusies genocīdā vai noziegumu pret Latvijas valsti, kriminālatbildības noilgums neiestājas.Drīz, ļoti drīz iesāksies Latvijas politisko partiju priekšvēlēšanu cīņas, kurās būs «jauni» solijumi ceļā uz gaišo nākotni. Lai iegūtu atbalstu tautā pie varas esošās partijas veidos dažādas koolīcijas un solīs labot savas kļūdas.Bet traģiska ir vispārējā Latvijas iedzīvotāju apātija un nevēlēšanās aktīvi iesaistīties savu tiesību aizsardzībā. Joprojām Latvijas iedzīvotāji pacietīgi gaida, ka no malas atnāks kāds, kurš būs drosmīgs un izravēs visas Latvijas «nezāles».  Diemžēl no malas neviens nenāks un neko nedarīs, tāpēc pašai tautai, ja tā grib izdzīvot, būs vien jāuzņemas «dārznieka» pienākumi.Izmantojot izdevību, vēlos aicināt Latvijas iedzīvotājus aktīvi iesaistīties politikā un  pašai lemt savu likteni. Aicinu visus Latvijas iedzīvotājus, kuri ir integrējušies Latvijas sabiedrībā, neatkarīgi no savas sociālās vai nacionālās piederības aktīvi iesaistīties Latvijas politiskajā dzīvē. Aicinu atsaukties cilvēkus ar juridisko izglītību juridiski pareizas prasības, par  izmaiņām Latvijas krimināllikumā, noformulēšanai.Ar cieņu,bijušais Krāslavas 33.Zemessardzes bataljona komandieris,atvaļināts pulkvedis Alfrēds Buls