Turpināsim aizstāvēt pensionāru tiesības (pievienota kopsapulces rezolūcija)

2015. gada 11. marts 14:03

735

Turpināsim aizstāvēt pensionāru tiesības (pievienota kopsapulces rezolūcija)

27. februārī notika Jelgavas Pensionāru biedrības (JPB) kārtējā kopsapulce, kurā piedalījās arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča (ZZS), kuras kompetencē ir sociālo un veselības nozares likumdošanas jautājumu izskatīšana, pirms Saeima pieņem likumus šajā jomā, un Latvijas Pensionāru federācijas vadītājs Saeimas deputāts Andris Siliņš (ZZS). Uz sapulci ieradās arī labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS). Tas viesa cerību, ka sapulcē mums izdosies atrast veidu, kā labāk risināt pensionāriem aktuālos jautājumus, kurus uzaicinātajiem bija sagatavojusi un nosūtījusi JPB Pensionāru tiesību aizstāvības grupa.

Pensionāriem ir, par ko uztraukties. Centrālā statistikas pārvalde (CSP) publicējusi datus, ka 2013. gadā būtiski pasliktinājies pensionāru materiālais stāvoklis attiecībā pret strādājošo ienākumu pieaugumu. Pensionāru nabadzības risks 2013. gadā palielinājies līdz 29,4 procentiem, salīdzinot ar 18,8 procentiem 2012. gadā. Vientuļo pensionāru nabadzības risks audzis vēl straujāk – no 29,2 procentiem 2012. gadā līdz 51,1 procentam 2013. gadā. CSP to skaidro, ka vidējā mēneša darba samaksa 2013. gadā palielinājās par 28 eiro jeb 5,7 procentiem, salīdzinot ar 2012. gadu, turpretī vecuma pensija – vien par 2,67 eiro jeb vienu procentu. Pēc CSP datiem, vidējais algas pieaugums pērn bija 46 eiro mēnesī, bet pensijas – tikai nepilni četri eiro, kas vēl vairāk pasliktinās pensionāru situāciju. Diemžēl uzaicinātie nevēlējās par šo jautājumu runāt pēc būtības.

Līdzīga situācija veidojas veselības nozarē, kur pasliktinās maznodrošināto iedzīvotāju pieejamība veselības aprūpei galvenokārt nepietiekamo ienākumu dēļ. Pasludinātais finansējuma palielinājums nozarei kā valdības prioritāte 2015. gadā ir rezultējies kā 1,1 miljona pieaugums pret 2014. gadā panākto finansējumu, kas ir otrs zemākais pieaugums kopš 2011. gada. SKDS pērn maijā publicēja pētījuma par senioru pieejamību veselības aprūpei secinājumu, ka 26 procenti pensionāru naudas trūkuma dēļ nav varējuši apmeklēt veselības iestādes. Uz jautājumu, ko darīs Saeima, lai nepieļautu tādas situācijas turpināšanos, sapulcē atbilde netika sniegta.

Ir saprotams iedzīvotāju sašutums komentāros pēc raksta par pensionāru sanāksmi publicēšanas «Zemgales Ziņu» portālā. Cilvēki nav mierā ar šādu uzaicināto personu uzvedību, neatbildot uz konkrētiem jautājumiem. Arī JPB tiesību grupa ir uzklausījusi komentāros izteikto kritiku un pieņēmusi lēmumu nākamajās tikšanās reizēs ar varas pārstāvjiem izmantot citu sarunas formu: ap desmit minūtēm vārds uzaicinātajam varas pārstāvim, tad jautājums – atbilde, nākamais jautājums – atbilde utt. Sadarbībā ar LPF un citās formās ar ministrijām un Saeimas Sociālo lietu komisiju tiks turpināts risināt jautājumus, uz kuriem nesaņēmām atbildes. Jelgavas pensionāriem būs iespēja 17. aprīlī pulksten 11 piedalīties Zemgales pensionāru sapulcē Jelgavas novada zālē Pasta ielā. Sapulcē piedalīsies labklājības ministrs U.Augulis.

Mēs, JPB biedri, nevaram piekrist komentāriem, kas sludina, ka pensionāri ar savu darbošanos nav neko panākuši. Pensiju indeksācijas atsākšana 2013. gadā ir tikai pašu pensionāru sasniegums, savācot 106 tūkstošus parakstu, jo pret mums bija visa valdība, Saeimas koalīcijas partijas, daļa sabiedrības. Sadarbībā ar Jelgavas Domi ir noteikti labvēlīgi nosacījumi maznodrošinātā statusam elektrotarifu kompensācijas saņemšanai.

Jānis Felsbergs, Jelgavas Pensionāru biedrības tiesību grupas vadītājs

Jelgavas Pensionāru biedrības 27.02.2015. gada kopsapulces Rezolūcija

1. Jelgavas pensionāru biedrības biedri ir nobažījušies, ka valsts piekoptās sociālās politikas rezultātā arvien lielāka pensionāru daļa nonāk zem nabadzības riska (NR) robežas. CSP 3.02.2015. publicēja datus par nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju skaitu 2013. gadā salīdzinājumā ar 2012. gadu:
– 2013. gadā NR vai sociālai atstumtībai pakļauti 645 tūkstoši jeb 32,7%. iedzīvotāju;
– NR slieksnis 2013.g. 260 eiro, 2012.g. -233 eiro;
– NR 2013.gadā bija pakļauti 21,2% Latvijas iedzīvotāju, kas ir par 1,8% vairāk nekā 2012.gadā;
– iedzīvotāji vecumā 65+ zem NR sliekšņa 2013.g. 27,6%, 2012.g. tikai 17,6%;
– bērnu īpatsvars kas pakļauti NR 2013.g. 24.3%, 2012.g. 23.4%;
– pensionāru zem NR 2013. g. 29,4% pret 18,8% 2012.g.;
– pensionāru vieninieku skaits zem NR 2013. g. pieaudzis dramatiski un sasniedzis 51,1% pret 29,2% 2012.g.
Kāpēc tāds pieaugums? Pēc CSP skaidrojuma vidējā mēneša darba samaksa 2013.gadā palielinājās par 28 eiro mēnesī jeb 5,7%, turpretī vecuma pensijas vidēji mēnesī pieauga vien par 2,67 eiro mēnesī jeb 1%. 26.02.2015. CSP publicē datus, ka 2014.gadā vidējā bruto darba samaksa pieauga par 49 eiro mēnesī, bet vidējā pensija pieauga tikai par 4 eiro, kas nozīmē, ka vēl lielāka pensionāru daļa 2014. gadā būs nokļuvusi zem nabadzības riska. Vēl lielākas ir iespējas, ka 2015. gadā pensionāri kļūs vēl nabadzīgāki, ja Saeima atkārtoti noraidīs LM izstrādāto priekšlikumu indeksēt pensijas 2015. gadā ar iemaksu algas indeksa 50%. Izskatās, ka dāsnie 12. Saeimas valdošās kolīcijas politisko partiju pirmsvēlēšanu solījumi par ienākumu nevienlīdzības mazināšanu kā valdības prioritāti 2015.-2017. gada budžetos ir bijis viltus solījums. Notiek pilnīgi pretējs process: valsts politikas dēļ trūcīgo un bagāto ienākumu starpība strauji palielinās. Mums, pensionāriem, nav pieņemama tāda politika.

2. Arvien neuzlabojas pensionāriem pieejamība veselības aprūpei. Pēc SKDS 2014. gada maijā publiskotiem datiem par pensionāru ārstēšanās iespējam, SKDS ir secinājusi, ka 26% aptaujāto pensionāru nav apmeklējuši ārstus naudas trūkuma dēļ. Premjerministres L.Straujumas 2014.gada vasarā nodibinātā darba grupa veselības problēmu izzināšanai un sakārtošanai savus secinājumus ir publicējusi „Veselības pamatnostādnes 2014.- 2020.”

Pamatnostādnēs norādīts, ka Latvijā mirstība no sirds un asinsvadu slimībām, onkoloģijas slimībām, ārējiem nāves cēloņiem ir divas reizes lielāka nekā vidēji ES. Pēc Eurostat 2012.gada datiem tas ir ap 1800 cilvēki gadā. Liela daļa no tiem ir pensionāri. Darba grupa atzina, ka veselības aprūpes sistēmai nav pietiekama valsts atbalsta, kā arī ir augsts pacientu tiešo maksājumu līmenis, kas būtiski ietekmē veselības aprūpes pieejamību. 12.Saeimā apstiprinātā L.Straujumas valdība pasludināja veselības nozari par vienu no valdības prioritātēm, bet 2015.gada budžetā finansējumu praktiski nodrošināja tikai 2014. gadā sasniegtajā līmenī. Koalīcijas partijas pirmsvēlēšanu solījumos par veselības nozari ir solīts: „Stiprināsim veselības aprūpi reģionos, samazināsim rindas pie ārstiem. Mazināsim pacientu iemaksas, medikamentu līdzmaksājumus. Palielināsim veselības aprūpē strādājošo atalgojumu. . Samazināsim priekšlaicīgo mirstību.” Samazinātas ir tikai pacientu iemaksas par dienu stacionārā par 3,52 eiro un maksa par vienlaicīgām manipulācijam uz 30 eiro, kas nekādi nepaaugstina mazturīgiem iedzīvotājiem pieejamību veselības pakalpojumiem. Joprojām nav samazinātas rindas un ir haotiska pierakstu sistēma pie speciālistiem.

Veselības nozares finansējums 2015. gadā samazinājies līdz 2,9% pret IKP salīdzinājumā ar 3,0 % 2014. gadā. ES vidējais finansējums ir 7,3% gadā pret IKP. Mājsaimniecību vidējie izdevumi veselības aprūpei īpatsvars ir ap 39%, bet pensionāru mājsaimniecībām tie ir vēl augstāki Latvija kārtējo reizi izcēlās ES. Tai ir viszemākais finansējums veselības aprūpei ES, visaugstākais priekšlaicīgās mirstības līmenis un vislielākais pacientu līdzmaksājums ES. Ir notikusi kārtējā vēlētāju apmānīšana. Mēs nosodām šādu vēlētāju maldināšanu un tās izpildītājus. Valsts nedrīkst taupīt līdzekļus uz savu iedzīvotāju dzīvības rēķina.

3. Ņemot vērā Latvijas valdības negatīvo attieksmi pret vairumu maznodrošināto Latvijas iedzīvotāju, tajā skaitā pensionāru, mēs, Jelgavas pensionāri apņemamies aktīvi iesaistīties akcijās, kas tiks rīkotas, lai uzlabotu maznodrošināto iedzīvotāju labklājību un, it īpaši, pieejamību veselības aprūpei un veselības sistēmas sakārtošanā, lai tā kalpotu pacientiem.

Jelgava, 2015. gada 27. februāris. Rezolūciju atbalstīja 160 klātesošo. Sapulci vadīja Jānis Felsbergs

ZZ.lv ARHĪVS

Turpināsim aizstāvēt pensionāru tiesības (pievienota kopsapulces rezolūcija)

Kategorijas