Una Īle: Kā sakārtot iekšpagalmus

2015. gada 11. marts 13:56

1063

Runājot par pagalmu plānojumu, iestrādēm, pieredzi un pētījumiem, varu teikt, ka esmu diezgan dziļi šajā tēmā, problemātikā, kas skar tieši daudzdzīvokļu māju pagalmus, kuri veidoti padomju laikos vai tā arī korekti netika izveidoti līdz galam, kā projektā 20. gadsimtā bija paredzēts.

Tas, ka autotransporta apjoms aug, ir nenoliedzams fakts, bet, ņemot vērā, kāda ir ekonomiskā situācija valstī, uz būtiskām izmaiņām pagalmos mēs pašlaik nevaram cerēt. Lai vismaz kaut kā risinātu un optimizētu stāvvietu izvietojumu, plānojumu pagalmā, tas jāpārveido pilnībā, paredzot kapitālu tā transformāciju pēc mūsdienās nepieciešamām prasībām, kas nosaka ērtu, funkcionālu un drošu dzīvojamo ārtelpu. Jebkurš, pat nebūdams profesionālis, labi apzinās – lai to veiktu, tas naudas izteiksmē jau būtu miljoni, un tādi darbi būtu jāveic lielākajā daļā Jelgavas pagalmu. Varam tikai sapņot, kādā vidē mēs varētu dzīvot, un ar baltu skaudību noraudzīties uz Skandināvijas valstīm, kur cilvēkiem ir kvalitatīva, droša, ērti lietojama dzīvojamā ārtelpa un jebkurš šīs teritorijas izmantotājs ar to ir apmierināts. Protams, viņiem nav padomju laika apbūves pieskaņas, bet, tieši koncentrējoties uz labiekārtojuma elementiem, plānojumu pagalmos, tas, piemēram, zviedriem ir atrisināts kolosāli!

Mūsdienās cilvēki ir pārāk slinki, lai novietotu savu autotransportu nedaudz tālāk par kāpņu telpas durvīm, cilvēki spiežas un laužas ar auto pagalma teritorijā, jo dažkārt kvartāli ir tik pārslogoti ar citām funkcijām, ka vēlme novietot mašīnu netālu no dzīvojamās mājas ir diezgan problemātiski īstenojama. Līdz ar to rodas jautājums, kam tad pilsēta tiek plānota un organizēta, ja, skatoties gan no speciālistu, gan iedzīvotāju viedokļa, autotransporta problemātika tiek fiksēta, bet reāli risinājumi līdz šim nav sasniegti.

Cilvēki izbraukā zālienus, vecāki ar bērniem neatpūšas iekšpagalmos, jo rotaļu laukuma elementi ir vai nu salauzti, vai to vispār nav, kā arī lielai daļai pagalmu, it īpaši pilsētas centrā, ir ļoti daudz citu funkciju – izvietoti, piemēram, skaistumkopšanas saloni, pārtikas veikali, kas ar savu piedāvājuma klāstu kādā konkrētā teritorijā rada daudz lielāku slodzi gan iekšpagalmu piebraucamajiem ceļiem, gan teritorijai kopumā, kā dēļ dzīvojamo māju pagalmi pieejami nevis iedzīvotāju atpūtai, bet faktiski tiek izmantoti tranzītam – ir caurstaigājami, caurbraucami –, un to dara ļoti liels cilvēku skaits, kas nedzīvo šajā teritorijā un nekādā veidā nav saistīti ar to.

2013. gadā kopā ar arhitekti profesori Aiju Ziemeļnieci LLU uzņēmām studentus un mācībspēkus no Vācijas, Hannoveres, kā arī izvadājām viņus pa Rīgas un Jelgavas pagalmiem, jo grupas mērķis bija tos redzēt un izzināt daudz vairāk par šo problemātiku. Mani pārsteidza secinājums, kas izskanēja no vāciešu grupas. Līdz brīdim, kad mēs izstāstījām un parādījām šos pagalmus, viņi uzskatīja, ka tādos dzīvo zemākais, no pārējās sabiedrības izolējams noteikts iedzīvotāju slānis, un nemaz nespēja iedomāties, ka lielākā daļa cilvēku dzīvo un pieņem šādus kvartālus!

Protams, izbraukātas zāliena zonas var pārplānot un ieklāt vai nu stiprināto zālienu vai kādu citu – cieto – segumu, bet šādas aktivitātes neatrisinās sasāpējušās problēmas un būtiski neizmainīs pagalma funkcionālo plānojumu. Ir jāraksta projekti, pieteikumi un jāmeklē jebkādas iespējas, lai kaut minimāliem līdzekļiem pakāpeniski tiktu demontētas bērnu drošību apdraudošās konstrukcijas iekšpagalmos, un apsveicamas ir SIA «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» pagalmu labiekārtošanas aktivitātes.

Una Īle, docente, Dr.arch., LLU Lauku inženieru fakultātes Arhitektūras un būvniecības katedras maģistra studiju programmas «Ainavu arhitektūra» direktore

ZZ.lv ARHĪVS

Una Īle: Kā sakārtot iekšpagalmus

Kategorijas