Strods: Jāiemācās domāt un saprast ilgtermiņā

2015. gada 6. marts 11:20

544

Strods: Jāiemācās domāt un saprast ilgtermiņā

Pēdējos desmit gados Jelgavā, aktīvi izmantojot arī ES fondu līdzekļus, īstenoti daudzi infrastruktūras attīstības projekti. Jelgavas Domes priekšsēdētāja vietnieks tautsaimniecības programmā Jurijs Strods sarunā ar «Ziņām» atzīst – ja nebūtu ES fondu naudas, pilsētā būtu paveikta aptuveni piektdaļa no tā, ko ikdienā redzam un jau uztveram kā pašu par sevi saprotamu.

– Aizvien daudz tiek runāts par lielajiem ieguvumiem no ES. Ko tieši pašvaldības izjutušas un ieguvušas kopš Latvijas iestāšanās ES?
Atbilde ir gana vienkārša un ar reāliem skaitļiem ilustrējama. Jelgava, kopš radās iespēja pieteikties ES fondu līdzfinansējumam dažādu projektu realizācijai, aktīvi rakstīja, pieteicās un saņēma līdzfinansējumu. Parēķināsim – šādos projektos ES līdzfinansējums ir 70–85 procenti no kopējām izmaksām. Tātad realitāte ir gana skaidra – ja paskatāmies, kas Jelgavā šajā laikā paveikts (gan ielu rekonstrukcija, gan citi infrastruktūras rekonstrukcijas un izbūves projekti), skaidrs, ka bez ES līdzfinansējuma no tā visa būtu realizēta tikai aptuveni piektā daļa. Cits jautājums – cik no mūsu viedokļa loģiski ir šie projektu noteikumi. Pilsētas attīstības plānošanā mēs neskatāmies tikai ES fondu virzienā, bet katra gada pašvaldības budžetā daļu izdevumu atvēlam dažādiem darbiem, piemēram, ja ir nepieciešams, finansējam logu nomaiņu izglītības iestādē. Taču ES projektos bieži vien ir nosacījums – līdzfinansējumu no Eiropas var saņemt konkrēta objekta pilnīgai renovācijai, nevis tikai daļai. Faktiski tas zināmā mērā nozīmē, ka tās pašvaldības, kuras arī pašas domā un dara, bieži nonāk sliktākā situācijā nekā tās, kuras attīstības projektu realizācijai savus līdzekļus neplāno nemaz. Negribu kādu kritizēt, tomēr šādi nosacījumi nav īsti pareizi – ja esi aktīvs un esi spējis atrast brīvus līdzekļus šo pašu logu nomaiņai skolā, tu nevari iegūt ES naudu, piemēram, tikai skolas jumta nomaiņai. Vai nu raksti projektu par visas skolas renovāciju, ieskaitot arī logu nomaiņu, vai arī meklē līdzekļus, lai pats nomainītu jumtu.

– Vai no tā varam secināt, ka ES naudas izmantošanas nosacījumi ir pārāk birokrātiski un īsti neatbilst Latvijas pašvaldību reālajām vajadzībām?
Zināmā mērā. Protams, spēles noteikumi ir tādi, kādi tie ir. Esam tos pieņēmuši un, plānojot attīstību ilgtermiņā, rēķināmies ar šādiem nosacījumiem. Tomēr šķiet, ka daļa ES fondu nosacījumu ir mūsu pašu nedaudz pārspīlēti. Man šķiet, ka ES fondu finansējuma sadalījuma struktūra nav īsti līdz galam pareizi izstrādāta. Piemēram, Lietuvā ES fondu finansējums tiek mērķtiecīgi sadalīts pa reģioniem, plānojot vienmērīgu attīstību visā valsts teritorijā. Turklāt vērtējot reālo situāciju – kur un kāda veida finansējums ir nepieciešams. Taču gribu uzsvērt – ja mēs skatāmies ilgtermiņā, Latvija no dalības ES ir ieguvēja, jo vismaz pagaidām, ja salīdzinām mūsu iemaksas ES budžetā un dažādu projektu realizācijai saņemtos līdzekļus, esam plusā. Ja spējam efektīvi sagatavot un realizēt projektu, noteikti iegūstam, kaut arī bieži šo projektu un pēc tam atskaišu sagatavošana paņem daudz laika un pūļu. Tomēr tas ir tā vērts. Un Jelgavā mēs pietiekami labi varam redzēt ES finansējuma rezultātus.

– Viens no pašvaldības attīstības stūrakmeņiem ir uzņēmējdarbības aktivitāte. Kā ar uzņēmēju piesaistīšanu un jaunu darbavietu radīšanu veicas Jelgavā?
Pilsētā kopumā uzņēmējdarbības vide ir gana pievilcīga. Ja gribi nākt šeit strādāt, dibināt uzņēmumu un veidot jaunas darbavietas, noteikti vari rēķināties ar pašvaldības pretimnākšanu. Protams, cits jautājums, cik reāli pašreizējie likumi ļauj pašvaldībai darīt visu maksimāli iespējamo, lai uzņēmēju atbalstītu un palīdzētu viņam sākt biznesu tieši pie mums. Mēs varam piedāvāt nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi, palīdzēt sameklēt darbiniekus, varbūt sakārtot apkārtējo infrastruktūru. Taču ir ļoti daudzas lietas, ko pašvaldība darīt nedrīkst, jo uzreiz tiks pārkāpts likums. Piemēram, ja uzņēmējs grib šeit atvērt ražotni, kam nepieciešams gāzes vai elektrības pieslēgums, mēs nedrīkstam šo pieslēgumu izbūvēt – finansēt, jo tādējādi pārkāpsim likumu. Ar to sākas apburtais loks – uzņēmējs nenāk, jo konkrētajā vietā nav atbilstošas infrastruktūras, bet mēs nevaram to veidot, izņemot ielas ūdens novada sistēmu, ielas apgaismojumu.... Tā uzņēmējs nereti spiests meklēt citu vietu. Protams, tas ir drūmākais scenārijs, tomēr būtiski valsts līmenī beidzot būtu saprast, ka uz šiem jautājumiem jāskatās mazliet plašāk. Jau sen daudzas pašvaldības cenšas pārliecināt valsts ierēdņus dot lielāku lemšanas brīvību pašvaldībām tieši šādos jautājumos.

– Būtu lielāka brīvība, Jelgava būtu pilna ar uzņēmējiem un darbavietām? Jelgavniekiem nebūtu jābrauc uz darbu Rīgā?
Tas būtu skaļi teikts, tomēr situācija noteikti būtu daudz labāka. Neatceros tādus laikus, kad kādā no pašvaldībām uzņēmēji būtu stāvējuši rindā un gaidījuši, kad pašvaldība teiks – tā, esam gatavi jūs ielaist pie mums.

Visu rakstu lasiet piektdienas, 6.marta, «Zemgales Ziņās». Foto: Raitis Puriņš

ZZ.lv ARHĪVS

Strods: Jāiemācās domāt un saprast ilgtermiņā

Kategorijas