ZZ.lv ARHĪVS

4.vidusskola turpina savas jubilejas svinēšanu ar koncertu «Mēs tikāmies martā» (FOTO)

Uldis Veilands

2015. gada 28. februāris 10:33

25033
4.vidusskola turpina savas jubilejas svinēšanu ar koncertu «Mēs tikāmies martā» (FOTO)

Savu 70 gadu (un mūzikas novirziena 35 gadu) jubileju Jelgavas 4.vidusskola svin patiešām vērienīgi. Vēl skatītāji un klausītāji nav īsti atžilbuši no kvalitatīvā un daudzpusīgā muzikālā «trieciena», ko saņēma 6.februārī skolas koru vārda dienas svinībās, kad, vēl pat nesagaidot pirmā pavasara mēneša sākumu, jau 27.februārī ar galvenā iniciatora Ingus Leilanda pūlēm tapa «Mēs tikāmies martā».

«Pierasts, ka regulāri vislielākos laurus mūsu skolai nesis daiļais dzimums. Apmēram pirms gada nolēmām, ka arī mūsu puiši ir pietiekami talantīgi un varoši, lai pierādītu savu varējumu,» atceras diriģents un pedagogs. «Pasākums toreiz izdevās, un nolēmām, ka labā tradīcija jāturpina arī šogad, kaut dažādu iemeslu dēļ «Tikšanos martā» nācās pārcelt uz pašām februāra beigām.»

Pavisam braši ar dažādu komponistu latviešu tautas dziesmu apdarēm sāka Irinas Osipovas un I.Leilanda vadītais zēnu koris «Spīguņi», turpināja Žorža Siksnas virsvadībā un I.Leilanda prasmīgā uzraudzībā joprojām (un pat šķiet, arvien labāk) muzicējošais Tirkīza kora ansamblis, ko brīžiem pastiprināja Ingus izlolotais «Kārkli pelēkie zied».

Pēc laba – vai nu neko, vai vēl labāku. Ja nu ne gluži labāku, tad ļoti savdabīgu priekšnesumu sniedza Dobeles Valsts ģimnāzijas vīru dubultkvartets ar noslēpumainu nosaukumu «KPTT», ko atklāja tikai pašās savas uzstāšanās beigās – «Kur, pelīte, tu tecēji», kas izskanēja ar tādu pašu jestrumu kā «Aiz kalniņa dūmi kūpa» un it sevišķi no Itālijas atceļojusī «Pieci jautri draugi», kuru izpildot, puiši lika lietā arī bagātu uzskates līdzekļu arsenālu, izraisot neviltotas skatītāju ovācijas.

Ja nu svētku reizē jāsaka arī kāds nepatīkamāks vārds, tad tieši jestruma (nevis dziesmu nosaukumos, piemēram, «Jestrā ziņģe», bet izpildījumā, kura laikā piedevām skanēja fonogramma) pietrūka Dobeles zemessargu ansamblim. Bet varbūt viņiem vienkārši nepaveicās ar uzstāšanās kārtību – pašās koncerta beigās. Kad šķita, kur nu vēl labāk par «KPTT».

Tomēr, ka var vēl labāk par «KPTT», pierādīja – nu, protams, «Spīgo». Atzīšos, šo rindu autoram ir gadījies dzirdēt pārmetumus par «Spīgo» pārmērīgu daudzināšanu. Bet vajadzēja dzirdēt Ērika Vitekera «She weeps over...» un laikam nekad neapnīkstošās Raimonda Paula un Ineses Zanderes «Lielupi» un «Gauju» un šoreiz galvenokārt redzēt dāņu dziesmas «Cel mani augšup» līdz vissmalkākajai kustībai izstrādāto brīžiem pat akrobātisko sniegumu (starp citu, skatītāju tāda līmeņa koncertam bija pārsteidzoši maz!) vai ritmiski atsaukties asprātīgajai «Cup song» jeb «Glāzīšu dziesmai», lai kliedētu jebkādas šaubas par «Spīgo» šā brīža varējumu.(Interesanti, ka tikpat kā nemanāma, bet visur klātesoša bija Līga Celma-Kursiete, kas nekomandēja no diriģenta pults, bet darbojās kopējā kolektīvā. Tāpat kā otra diriģente Arta Jurgenovska, koordināciju no malas atstājot visuredzošās Lienas Celmas un neiztrūkstošās koncertmeistares Daigas Rudzītes ziņā.    

Foto: Raitis Puriņš