Kāds pārstrādājas, citam pietrūkst
«Mums atklāts tikai mazs stūrītis no visa spēles laukuma. Līdz ar to ir ļoti daudz jautājumu, bažu un varbūt arī neuzticēšanās,» jauno pedagogu darba samaksas modeli vērtē Jelgavas Valsts ģimnāzijas direktore Inese Bandeniece. Ja visi sociālie partneri vienosies, to varētu ieviest jau no nākamā mācību gada. Taču joprojām nav skaidrs, cik, piemēram, vērts būs iecerēto 36 stundu «grozs» un kā tiks pārorganizēts pedagogu darbs, lai novērstu pārslodzi.
«Ziņas» jau rakstīja, ka šā mācību gada sākumā sešas mūsu puses skolas iesaistījās jaunā pedagogu darba samaksas modeļa aprobācijā, kas no 1. janvāra tiek izmēģināts visās Latvijas izglītības iestādēs.
«Ko nozīmē aprobācija? Es to drīzāk gribētu nosaukt par pētījumu,» veicamo uzdevumu, kas jau nodots Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) izvērtēšanai, precizē Jelgavas Valsts ģimnāzijas direktore.
Tā pirmajā posmā visi skolotāji aizpildīja darba pienākumu uzskaites veidlapu, kuras mērķis bija noskaidrot, cik daudz laika pedagogi velta konkrētiem pienākumiem. Piemēram, mājas darbu labošanai, stundu gatavošanai, individuālajam darbam ar talantīgajiem skolēniem un tiem, kam neveicas mācībās, kā arī ekskursiju, klases vakaru un citu ārpusstundu pasākumu organizēšanai. Ministrija ziņo, ka šo veidlapu 60 izglītības iestādēs visā Latvijā aizpildījuši ap diviem tūkstošiem skolotāju. No līdz šim savāktajiem datiem izkristalizējušās vairākas būtiskas atziņas.
Piemēram, konstatēts, ka skolotāju kvalifikācija nav noteicošais faktors pedagoga slodzei, skolotāji ar vairākām kvalifikācijām netiek pilnvērtīgi izmantoti, bet pedagogi ar lielu kontaktstundu skaitu velta mazāk laika plānošanai un mācību procesa nodrošināšanai, bet sākumskolas skolotāji to dara vairāk nekā citi kolēģi. Tāpat noskaidrots, ka darba intensitātes atšķirību ietekmē skolēnu skaits katrā klasē.
«Mūsu pētījumā parādījās mācību priekšmetu grupas, kur vairāk laika prasa gatavošanās un mājas darbu labošana, kā arī ir liela atšķirība, vai skolotājs gatavo stundu trim 7. paralēlklasēm vai vienai 7., vienai 8. un vienai 9. klasei. Taču tās ir vairāk pārdomas mums pašiem. Tāpat secinājām, ka sabiedriski aktīvie skolotāji, kuri daudz dara un kam ir liels kontaktstundu skaits, pārstrādā,» stāsta I.Bandeniece.
Visu rakstu lasiet ceturtdienas, 26.februāra, «Zemgales Ziņās». Foto no arhīva
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”