ZZ.lv ARHĪVS

PTAC: Jāsabalansē nebanku patērētāju kreditēšanas licences maksa un sods par darbību bez licences

LETA

2015. gada 24. februāris 21:01

1007
PTAC: Jāsabalansē nebanku patērētāju kreditēšanas licences maksa un sods par darbību bez licences

Būtu jāpārskata un jāsabalansē nebanku patērētāju kreditēšanas licences maksas un soda par darbību bez attiecīgas licences apmērs, domā Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) eksperti.

Saskaņā ar Latvijas tiesību aktiem no 2011.gada novembra kreditēšanas pakalpojumu patērētājam drīkst sniegt tikai uzņēmumi, kuri ir saņēmuši licenci patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai Latvijā. Licenci izsniedz PTAC uz vienu gadu ar iespēju to pārreģistrēt. Valsts nodeva par licences izsniegšanu ir 71 140 eiro un par pārreģistrāciju 14 225 eiro.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu par komercdarbību bez reģistrēšanas vai licences fiziskajām personām vai valdes loceklim piemēro naudas sodu no 280 līdz 700 eiro, konfiscējot administratīvā pārkāpuma priekšmetus un izdarīšanas rīkus vai bez konfiskācijas un atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.

Kā ziņots, SIA "ExpressCredit", kas strādā ar zīmolu "Lombards24.lv", vadība nosūtījusi PTAC informāciju par 20 nelegālajiem lombardiem un pieprasa nekavējoties apturēt to darbību. "ExpressCredit" šādu informāciju PTAC nosūtījis, reaģējot uz PTAC publiskajiem izteikumiem par to, ka nelegālais tirgus nebanku kreditēšanas nozarē ir nenozīmīgs.

PTAC šo vēstuli ir saņēmis. "PTAC neizbrīna šāda uzņēmuma rīcība un publiskie paziņojumi, jo tā ir daļa no Latvijas nebanku tirgus dalībnieku realizētās PTAC diskreditēšanas kampaņas jau vairāku nedēļu garumā, kuras šķietamais mērķis ir nepieļaut ātro kredītu procentu likmju ierobežojošu normatīvo aktu tālāku virzību, kas pašlaik atrodas Saeimā," aģentūrai LETA atzina PTAC Patērētāju informēšanas un komunikāciju daļas vadītāja Sanita Gertmane.

PTAC pārstāve informēja, ka PTAC 2014.gadā ir izskatījis visas valsts vai pašvaldību policijas ierosinātās administratīvo pārkāpumu lietas, pieņemot 11 lēmumus par pakalpojumu sniegšanu bez speciālās atļaujas licences un piemērojot sodu komersantu valdes locekļiem, kuri ir atbildīgi par slēptu kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu pret kustamas lietas ķīlu.

Atbilstoši spēkā esošajam regulējumam Valsts un pašvaldību policijas pienākumos ietilpst veikt pārbaudes komersantu pakalpojumu sniegšanas vietās, konstatējot nelicencētu kredītu izsniegšanu, policijas darbinieki noformē administratīvā pārkāpuma protokolu un nodod lietas materiālus PTAC lēmuma administratīvā pārkāpuma lietā pieņemšanai. PTAC visās ierosinātajās administratīvo pārkāpumu lietās ir pieņēmis lēmumus par administratīvā soda piemērošanu, tostarp piemērojot likumā noteiktos papildsodus.

Lai veicinātu policijas darbinieku izpratni par konkrētā pārkāpuma atklāšanu un konstatēšanu, 2013.gadā PTAC sadarbībā arī ar Latvijas Lombardu asociāciju organizēja pašvaldību un valsts policijas darbiniekiem piecus seminārus par licencēto un nelicencēto kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju pret kustamas lietas ķīlu uzraudzību.

PTAC līdz šim jau ir sniedzis priekšlikumus, kas sekmētu nelegālo lombardu darbības ierobežošanu, piemēram, likumā papildinot patērētāju kreditēšanas līgumu definīciju, lai ar to tiktu aptvertas arī nelegālo lombardu darbības. PTAC arī uzskata, ka būtu jāpārskata un jāsabalansē soda par darbību bez attiecīgas licences un nebanku patērētāju kreditēšanas licences maksa apmērs, informēja centra pārstāve.

Kā ziņots, "ExpressCredit" valdes priekšsēdētājs Agris Evertovskis paziņojumā medijiem kritizē PTAC darbu, norādot, ka jau aptuveni trīs gadus atbildīgās valsts institūcijas - PTAC, Ekonomikas ministrija, Valsts policija, pašvaldības policija - ir informētas par nelegālo lombardu biznesu Latvijā, bet reakcija ir pielīdzināma nullei. "Tāds pats absurds, kā bija ar "spaisa" tirgošanu - visi redz, bet neviens neko nevar vai nevēlas darīt," norāda Evertovskis.

"ExpressCredit" vadība uzskata, ka nav pieņemams, ka vienīgie PTAC īstenotie pasākumi ir sodi vidēji 280 eiro apmērā, kas nemotivē nelegālos komersantus pārtraukt savu darbību. Turklāt tie tiekot piemēroti tikai atsevišķiem nelegālajiem uzņēmumiem.