Ekonomikas ministre tiekas ar uzņēmējiem un apmeklē profesionālās izglītības iestādes (papildināts) (FOTO)

«Profesionālo izglītības iestāžu loma valsts ekonomikā ir milzīga. Jelgava jau rāda labu progresu, jo 38 procenti no jauniešiem izvēlas profesionālo izglītību. Ideāli būtu, ja to darītu vismaz puse,» atzīmējot profesionālo izglītības iestāžu nozīmi, atzīst ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola. Vizītes laikā pilsētā ministre tikās ar uzņēmējiem un apmeklēja profesionālās skolas.
Ministre «Ziņām» uzsver – par profesionālās izglītības nozīmi valsts ekonomikas attīstībā liecina industriāli attīstīto valstu pieredze. «Jebkuram uzņēmējam, vai tas būtu ārvalstu vai vietējais, pirmais un galvenais jautājums ir – vai būs kvalificēts darbaspēks. Parastā ražotnē ir vajadzīgi tikai daži inženieri, kas ir augstākā līmeņa darbaspēks ar augstāko izglītību. Pārējie pārsvarā ir profesionālās izglītības iestāžu absolventi, kas prot strādāt gan ar galvu, gan ar rokām,» tā D.Reizniece-Ozola.
Apmeklējot Jelgavas tehnikumu, apskatot jau labiekārtotās mācību, atpūtas un dienesta viesnīcas telpas un iepazīstoties ar plānoto, ministre uzsvēra sakārtotas mācību vides nozīmi. Viņasprāt, estētiska apkārtne rosinās potenciālo audzēkņu interesi un palīdzēs celt padomju laikā zemo profesionālās izglītības prestižu.
Arī Jelgavas tehnikuma direktore Janīna Rudzīte atzīst, ka profesionālās izglītības iestādes ir tieši saistītas ar valsts ekonomikas attīstību. «Ir būtiski, lai profesionālo izglītību izvēlētos pēc iespējas vairāk jauniešu, kuri ir motivēti strādāt konkrētā nozarē. To, ka ministre izvēlējusies apmeklēt pilsētas profesionālās skolas, vērtēju ļoti augstu, un tas nozīmē, ka ministre redz valsts ekonomikas attīstību kopumā. Uzņēmumi nevar attīstīties bez kvalificēta darbaspēka, savukārt skolas labus speciālistus nevar sagatavot bez uzņēmumiem. Tas ir vienots organisms,» tā direktore. D.Reizniece-Ozola viesojās arī Jelgavas Amatu vidusskolā.
Pēc lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības «Latraps» un piena pārstrādes uzņēmuma «Latvijas piens» apmeklējuma ministre novērojusi, ka abu uzņēmumu pārstāvji ir uzmanīgi attiecībā uz notikumu attīstību nākamajos mēnešos. Ministre atzīst, ka «Latraps» un «Latvijas piens» pārstāv nozares, kuras cietušas no Krievijas pretsankcijām, tāpēc jādomā, kā šīs nozares atbalstīt. Tas nozīmē ne tikai garantētu eksportu uz trešajām valstīm, bet ar to domājot arī Eiropas Savienības tirgu, kurš vairs neesot tik stabils. «Runājām ar «Latvijas piena» pārstāvjiem, ka pat no Zviedrijas pircējiem kavējas maksājumi par produkciju,» atklāj ministre.
Viņa teic, ka jādomā par īpašiem risinājumiem, kā palīdzēt arī zemnieku saimniecībām, ne tikai piena pārstrādātājiem. «Es vēlreiz pārliecinājos, ka pieņēmām pareizu lēmumu, paredzot 80 miljonus Eiropas Savienības līdzekļu un grantu iekārtu iegādei – tā ir tā naudiņa, kurai pateicoties var veidot reālas ražotnes un darbavietas reģionos,» tā D.Reizniece-Ozola.
Foto: Raitis Puriņš
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”