ZZ.lv ARHĪVS

Senāta priekšsēdis: Doma mainīt LLU nosaukumu uzradās tikai 2014. gada vasaras otrajā pusē

Imants Liepa

2015. gada 20. februāris 09:12

396
Senāta priekšsēdis: Doma mainīt LLU nosaukumu uzradās tikai 2014. gada vasaras otrajā pusē

Laikraksta «Zemgales Ziņas» 5. februāra numurā ievietota Gaita Grūtupa publikācija «Par gadu desmitiem briedušu ideju balsos Konvents», kas būtiski pastiprina neizpratni un izbrīnu cilvēkos, kuri tā vai citādi saistīti ar LLU. Rakstā iztirzāta doma par mūsu universitātes iespējamo nosaukuma maiņu, autoram paužot laikraksta veiktās aptaujas rezultātu – «sabiedrībā dominē viedoklis – nosaukumu nevajag mainīt». Visnotaļ iepriecinoša atziņa vairumam LLU mācībspēku, studentu un darbinieku.

Tomēr viņi nevar piekrist apgalvojumam, kas minēts virsrakstā, ka LLU nosaukuma maiņa ir «gadu desmitiem briedusi ideja». Ne es, ne mani darbabiedri, kas mūsu universitātē nostrādājuši mūža lielāko daļu, neatceras šādu tēzi agrāk dzirdējuši. Doma par nosaukuma maiņu uzradās tikai 2014. gada vasaras otrajā pusē, tātad tās «briešanas» ilgums nepārsniedz pusgadu. Taču ne tas ir galvenais, bet gan ne visai saprotamais šā soļa pamatojums.

Nosaukuma maiņas iniciatori apgalvo, ka universitātes nosaukumā ietilpstošais vārds «lauksaimniecība» ir novecojis, neatspoguļo augstskolas piedāvāto studiju programmu daudzveidību un neveicina atpazīstamību jauniešu vidū, tādējādi katru gadu Jelgavā samazinās studētgribētāju skaits, tiem iestājoties augstskolās ar laikmetīgiem un skanīgiem nosaukumiem. Cik patiess ir šis apgalvojums? Minēšu tikai trīs pretējā viedokļa tēzes. 

Pirmkārt, nevaru piekrist nākamo studentu tik piezemētam vērtējumam, atbilstoši kuram augstskolas izvēli būtiski nosaka tās nosaukums. Patiesība ir citāda. Daļa jauniešu savu nākotnes profesiju un līdz ar to arī studiju programmu un augstskolu izvēlas apzināti un savlaicīgi, šo tik nozīmīgo lēmumu iztirzājot ģimenes un paziņu lokā, kā arī apmeklējot iespējamās augstskolas «atvērto durvju» laikā. Šiem jauniešiem nevis augstskolas nosaukums, bet gan tur apgūstamās profesijas apguves līmenis ir noteicošais. Protams, ir otra jauniešu kategorija, kas augstskolas izvēli atliek uz pēdējo brīdi. Taču arī šie jaunieši uz nosaukumu neskatās. Viņu prioritāte ir noskaidrot to studiju programmu, kurā ir mazākais konkurss.

Otrkārt, tikpat nepieņemama ir jēdziena «lauksaimniecība» noniecināšana. Šis vārds sastāv no divām daļām. Pirmā daļa (lauk-) ir saistīta ar laukiem. Sabiedrībā joprojām tiek uzsvērta atziņa, ka latviešu tautas saknes meklējamas laukos, ka lauki ir mūsu mentalitātes, sīkstuma un panākumu pamats. Vai, universitātes nosaukumā atsakoties no visa tā, mēs nesignalizēsim par to, ka uzskatām šīs saknes esam atmirušas un iestājamies par modernāku pamatvērtību meklējumiem? Vārda otrā daļa (saimniecība) arī nav zemē metama. Tieši šis vārds ietver visu to zināšanu plašumu, ko piedāvā un nākotnē vēl piedāvās mūsu universitāte. Šis vārds orientē uz attīstību, kārtību un labklājību. Kas gan te ir slikts, un kāpēc lai no tā atteiktos? Tā nu iznāk, ka viena vārda divas sastāvdaļas katra par sevi ir visnotaļ atzīstamas, bet to salikums svītrojams no universitātes nosaukuma. Kur te loģika? 

Treškārt, pēdējo tēzi izteikšu pieņēmuma formā – pastāv nopietnas aizdomas, ka ar nepamatotu universitātes nosaukuma maiņu un pat diskusiju par to LLU visnotaļ plašo atpazīstamību un pievilcību studētgribētāju acīs drīzāk būtiski samazināsim. 

Imants Liepa, LLU Senāta priekšsēdis