ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Apdrošinātāji saņem pirmos atlīdzību pieteikumus saistībā ar plūdu radītajiem zaudējumiem

> BNS
Jelgava

2010. gada 25. marts 17:38

963
Apdrošinātāji saņem pirmos atlīdzību pieteikumus saistībā ar plūdu radītajiem zaudējumiem

Latvijas risku apdrošinātāji saņēmuši pirmos pieteikumus zaudējumu atlīdzināšanai, kas klientiem radušies saistībā ar plūdiem, aģentūra BNS uzzināja apdrošināšanas kompānijās.

Risku apdrošināšanas kompānijas BTA Mārketinga un sabiedrisko attiecību departamenta direktore Ilva Priedniece aģentūrai BNS atzina, ka ir iesniegts viens atlīdzības pieteikums Jelgavā par zaudējumiem, kas radušies plūdu dēļ. Vienlaikus viņa piebilda, ka ir bijuši vairāki informatīvi zvani par ūdens līmeņa celšanos un varbūtējām sekām.Priedniece paskaidroja, ka BTA atlīdzina zaudējumus, kas radušies saistībā ar noteiktas teritorijas applūšanu ar ūdeni, kas pārgājis pāri atklātām ūdenstilpēm vai baseiniem, izrāvies no aizsprostojumiem, dambjiem vai krastiem, ja attiecīgie meteoroloģiskie apstākļi fiksēti kompetentās valsts institūcijās. Par plūdu un palu iedarbību neuzskata gruntsūdeņu līmeņa paaugstināšanos, pat ja to ir radījusi ūdens līmeņa pacelšanās atklātos ūdens baseinos.Viņa sacīja, ka BTA īpašumu apdrošināšanā plūdu, palu risks ir tā saucamais papildrisks un, veicot apdrošināšanu, tas jānorāda un par to jāsamaksā papildus, vai arī klients var to iegādāties vēlāk pie iepriekš slēgtas polises. «Ja risks - plūdi, pali - ir bijis iekļauts apdrošināšanas segumā un iestājies saskaņā ar noteikumu nosacījumiem, tiek veikta izmaksa,» uzsvēra Priedniece.BTA Mārketinga un sabiedrisko attiecību departamenta direktore piebilda, ka apdrošināšanas sabiedrības informāciju par teritorijām, kurās tradicionāli notiek plūdi/pali, apzina un, ja īpašums atrodas teritorijā, kur plūdu iestāšanās risks ir ļoti liels un kur plūdi ir regulāra parādība, apdrošinātājs var arī atteikties pārdot īpašuma apdrošināšanas polisi ar plūdu risku, jo tā iestāšanās un līdz ar to arī zaudējumi ir gandrīz garantēti.Risku apdrošināšanas kompānijas «ERGO Latvija» Īpašuma apdrošināšanas un zaudējumu regulēšanas departamenta direktors Jānis Sprindžuks aģentūrai BNS pastāstīja, ka, apkopojot datus pa visu Latviju, «ERGO» pēdējo divu dienu laikā ir saņēmis 10 klientu zaudējumu pieteikumus par īpašuma applūšanas gadījumiem.«Tomēr jau pašlaik prognozējams, ka salīdzinājumā ar citiem gadiem šogad pieteikto atlīdzību skaits būs nesalīdzināmi lielāks,» viņš teica.Sprindžuks norādīja, ka patlaban visvairāk apdrošināšanas pieteikumu ir no Jelgavas un Cēsu rajona, kur cietušie īpašumi atrodas upju tuvumā. Plūdu gadījumos parasti tiek bojāti pagrabi un ēku ārējā apdare, kā arī pirmā stāva telpu apdare. Atkarībā no telpu un ēkas apdares līmeņa zaudējumi var sasniegt pat 20 tūkstošus latu.«Patlaban arī ir būtiski izvērtēt katru gadījumu individuāli un nošķirt situāciju, vai konkrētais negadījums vērtējams kā plūdi vai arī kā pali. Pali, kas ir strauja atkušņa radīti plūdi, visos «ERGO» īpašuma apdrošināšanas noteikumos ir izņēmums,» piebilda Sprindžuks.Viņš minēja, ka «ERGO» katru zaudējumu pieteikuma gadījumu vērtē individuāli saskaņā ar noslēgtā līguma noteikumiem. Sprindžuks norādīja - tā kā «ERGO» piedāvā dažādus īpašuma apdrošināšanas veidus, arī to noteikumi ir atšķirīgi un paredz dažādus riskus un segumus atkarībā no izvēlētās polises. Piemēram, ja apdrošinātāja standarta piedāvājumā applūšanas risks nav paredzēts, tad, iespējams, atsevišķos gadījumos to var paredzēt pēc vienošanās.Risku apdrošināšanas kompānijas «If» Atlīdzību daļas vadītāja Iluta Šķipsna aģentūrai BNS pavēstīja, ka pašlaik «If» saņēmis divus pieteikumus zaudējumu atlīdzībai, tostarp viens no tiem ir par zaudējumiem, kas radušies privātmājai, otrs - kāda uzņēmuma īpašumam. Abi pieteikumi ir saistīti ar ēkām nodarītajiem bojājumiem, applūstot ēku pirmajiem stāviem.Viņa pastāstīja, ka apdrošināšanas atlīdzība plūdu gadījumā tiek izmaksāta, ja, apdrošinot īpašumu, applūšanas risks tiek atsevišķi paredzēts un iekļauts polises segumā. «Protams, ja apdrošinātais objekts atrodas teritorijā, kurā katru gadu, piemēram, Jelgavas pusē, pavasarī ir iespēja applūst, šāds apdrošināšanas risks netiek iekļauts polisē. Līdz šim šis apdrošināšanas risks nav bijis klientu vidū pieprasīts, un mēs to skaidrojam ar situāciju, ka pēdējos gados plūdu risks ziemas silto laika apstākļu dēļ nav bijis liels,» klāstīja Šķipsna.

Kategorijas

Kategorijas