ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Tiesībsargs pārbauda Ozolnieku novada pašvaldības rīcību saistībā ar atļauju būvēt ciematu pie juridiski neesoša ceļa

> LETA
Vietējās ziņas

2012. gada 13. novembris 14:21

2406
Tiesībsargs pārbauda Ozolnieku novada pašvaldības rīcību saistībā ar atļauju būvēt ciematu pie juridiski neesoša ceļa

Tiesībsarga birojs sācis pārbaudes lietu par Ozolnieku novada pašvaldības rīcību, atļaujot būvēt miniciematu pie juridiski neesoša ceļa, kas novedis pie ceļa nonākšanas trešās personas īpašumā un bezsaimnieka ceļa apgaismojuma.

Kā liecina Ozolnieku novada iedzīvotāju aģentūrai LETA nodotie lietas materiāli, aptuveni pirms četriem gadiem jaunuzbūvēta miniciemata Gobas apkaimē izveidots ceļš, kas stiepjas gar visiem mājokļiem un dabā savienojas ar Jelgavas pilsētas Klijēnu ceļu, veidojot krustojumu ar Klijēnu ceļu un Bērzu ceļu Jelgavā. Ozolnieku pašvaldība atsakās apsaimniekot šo ceļu, jo pēc statusa tas ir privāts piebraucamais ceļš un juridiski tas neskaitās ceļš vai iela.Iedzīvotāji aģentūrai LETA pauda sašutumu, ka pašvaldība atļāvusi būvēt miniciematu ap «neeksistējošu» ceļu, tāpēc lūguši tiesībsargu izvērtēt šādas situācijas tiesiskumu. Tāpat iedzīvotāji, starp kuriem nav paša «piebraucamā ceļa» īpašnieka, pauda apjukumu, ka realitātē dabā notiekošā «ielas» ekspluatācija faktiski esot pretrunā ar šā ceļa juridisko statusu un pašvaldības attieksmi.Tiesībsarga birojs iedzīvotājus un pašvaldību informējis, ka par šo pretrunīgo situāciju sākta pārbaudes lieta, izvērtējot, kā minimums, to, ka Ozolnieku novada pašvaldība nav ievērojusi labas pārvaldības principu.Iedzīvotāji informēja tiesībsargu, ka visi šos mājokļus iegādājušies, atsaucoties sludinājumam, ka gar mājokļiem pēc jaunbūvju pabeigšanas būs asfaltēts publiskais ceļš, ko apsaimniekos pašvaldība. Taču krīzes laikā, iestājoties attīstītāja maksātnespējai, dabā esošais ceļš nonācis bankas un vēlāk kāda uzņēmuma īpašumā, bet pašvaldība, kas pieņēmusi ekspluatācijā vairāk nekā desmit miniciemata mājokļus, neliekas ne zinis par ceļa neesamību.Kā aģentūrai LETA pastāstīja daži iedzīvotāji, viņi ar agrāko apsaimniekotāju Alni Birkānu sākotnēji centušies vienoties par to, lai sludinājumos minētais asfaltētais ceļš tiktu iekļauts kā nosacījums mājas pirkuma līgumā. Ciemata attīstītājs gan viņus pārliecinājis, ka juridiski tas būtu pretrunīgi, jo, pērkot māju, viņi nekļūst par ceļa līdzīpašniekiem, turklāt viņam pašvaldībā esot akceptēts tehniskais projekts par ceļa būvniecību.Tā kā tolaik bija novērojams, ka attīstītājs apsaimnieko un uzlabo ceļu, tie, kas gribēja to iekļaut līgumā, piekrituši paļauties uz saistību izpildi starp attīstītāju un pašvaldību.Kā liecina lietas materiāli, arī Ozolnieku novada dome nenoliedz, ka 2008.gada februārī Ozolnieku novada Būvvaldē akceptēts šā attīstītāja un toreizējā īpašuma «Gobas» saimnieka tehniskais projekts par ceļa būvniecību.Taču pašvaldība tiesībsargam norāda, ka Birkāns bija apņēmies izbūvēt ceļu divās kārtās, nonākot līdz asfalta segumam, bet realitātē tika paveikta tikai pirmā kārta ar grants segumu, tāpēc nebija iespējams šo objektu pieņemt ekspluatācijā, apgalvo pašvaldība.Iestājoties attīstītāja maksātnespējai, ceļš nonācis bankas, vēlāk uzņēmuma īpašumā. Kaut arī sarakstē pašvaldība šo gabalu apraksta kā ceļu, kuram akceptēts tehniskais projekts, pašvaldība noliedz ceļa statusu. «Īpašums «Gobas» nav nedz iela, nedz ceļš, bet gan īpašums, uz kuru pilnībā ir nodibināts ceļa servitūts,» tiesībsargam norāda Ozolnieku novada izpilddirektors Pēteris Veļeckis.Pašvaldība iesaka 15 zemesgabalu īpašniekiem pie šā «zemesgabala ar ceļa servitūtu» atgūt to savā īpašumā un kolektīvi to apsaimniekot, izveidojot biedrību vai kooperatīvu. Neformāli konsultējot īpašniekus, pašvaldības direktors esot skaidrojis, ka gadījumā, ja mājokļu īpašnieki ap šo «zemesgabalu ar ceļa servitūtu» to novestu līdz asfaltētam ceļam, pastāvot iespēja, ka viņi ceļu varētu dāvināt pašvaldībai, taču vispār pašvaldība reti pieņemot šādas «dāvanas».Pēc pašvaldības datiem, pašreizējais «piebraucamā ceļa» īpašnieks ir SIA «Private Equity Insurance Group».Uzņēmuma vadības pārstāve Dace Timermane aģentūrai LETA pastāstīja, ka viena no uzņēmuma darbības jomām ir nekustamo īpašumu fonda aprites veidošana pēc holdinga principa, izsolēs uzpērkot īpašumus un vēlāk tos laižot tirgū. Šādā ceļā bankas izsolē uzņēmums ticis arī pie šā ceļa.Uzņēmuma pārstāve informēja, ka uzņēmuma plānos neietilpst šā ceļa apsaimniekošana, un viņi būtu gatavi ceļu pārdot gar to esošo mājokļu īpašniekiem, ja viņi to varēs vai gribēs atļauties. Viņa pauda izbrīnu, ka izsolē mājokļu īpašnieki nav piedalījušies.Iedzīvotāji norādīja, ka izsolē nebija piedalījušies apjukuma dēļ, jo uzskatījuši, ka realitātē nevar būt atsevišķs īpašnieks publiskam ceļam, kurš stiepjas ārpus Ozolnieku novada robežām un savienojas ar Jelgavas pilsētas ceļiem un kurš ir saskaņots kā perspektīvā nododams pašvaldībai.Pēc iedzīvotāju teiktā, vēl vairāk absurdu šo situāciju padarot fakts, ka šim «zemesgabalam» ir izbūvēts ceļa apgaismojums, savukārt to, saņēmuši no bijušā attīstītāja, patlaban apsaimnieko paši iedzīvotāji, vienojoties, ka rotācijas kārtībā fiziskas personas ik pēc kāda laika pārslēdz līgumu ar «Latvenergo» par ceļa apgaismojumu un savāc no kaimiņiem naudu par to.Iedzīvotāji pauda neizpratni par to, ka pašvaldība, kura akceptējusi ceļa tehnisko projektu, bet atteikusies no ceļa pieņemšanas, tomēr izsniegusi būvatļaujas vesela mājokļu miniciemata būvēšanai, no kura lielākā daļa māju jau pabeigtas un pieņemtas ekspluatācijā. Turklāt pašvaldības dēvētais «piebraucamais ceļš» dabā kalpo līdzīgi publiskam ceļam un tas veido krustojumu ar Jelgavas ceļiem.Tiesībsarga biroja pārstāve Ruta Siliņa aģentūru LETA informēja, ka tiesībsargs patlaban turpina sākto pārbaudi, kuras gaitā ir saņemtas arī Ozolnieku novada pašvaldības atbildes un skaidrojumi, taču birojam ir vēl vairāki jautājumi pašvaldībai. Pārbaudes rezultātā tiesībsargs sagatavos atzinumu.Pārbaudē skata tikai problēmas juridiskos, bet ne saimnieciskos aspektus, piebilda Siliņa.

Kategorijas

Kategorijas