Septiņi punkti, kāpēc LLU nevajag mainīt nosaukumu
Uzzinot par LLU vadības vēlmi mainīt augstskolas nosaukumā vārdu «lauksaimniecības» ar kādu citu, vēlos mazliet informēt par savu skatījumu šajā jautājumā. Arī manā LLU vadības laikā šāda doma nebija sveša, bet mēs ar nosaukuma maiņu nesteidzāmies vairāku iemeslu dēļ.
1. Latvijas Lauksaimniecības universitāte – šāds nosaukums mūsu augstskolai ir jau no 1991. gada. Līdz tam tā bija Latvijas Lauksaimniecības akadēmija. Vārds «universitāte» pats par sevi ietver plašu jomu spektru (plašāku nekā akadēmija). Domāju, nevienas universitātes nosaukums pilnībā neietver to jomu spektru, ko tajā var apgūt.
2. Laba atpazīstamība valstī. Lauksaimnieku augstākajai izglītībai Latvijā ir vairāk nekā 150 gadu (par LLU pirmsākumu tiek uzskatīts 1863. gads, kad Lauksaimniecības nodaļa tika izveidota pirmajā Latvijas augstskolā – Rīgas Politehnikumā). Citām specialitātēm, kas tuvas lauku videi un saimniekošanai, arī ir jau pie 100 gadiem. Var piebilst, ka daudziem tūkstošiem vecākās paaudzes cilvēku vēl joprojām esam tā pati viņu labā Latvijas Lauksaimniecības akadēmija, nevis LLU. Pēc jauna nosaukuma iegūšanas daudzi būtu neizpratnē – kas tie tādi?
3. Mūsdienu jaunieši pirmkārt izvēlas specialitāti un tikai tad vērtē konkurējošās augstskolas (es nerunāju par tiem, kam ir vienalga, ko studēt, ka tikai Rīgā. Tiem mūsu augstskolas nosaukuma maiņa nelīdzētu, liec vienalga kādu). Man ir patiess prieks, ka tieši ar lauksaimniecību, mežsaimniecību, veterinārmedicīnu un pārtikas jautājumiem saistīto studiju programmās ir studentu skaita pieaugums.
Neesmu pārliecināts, ka deviņdesmito gadu otrajā pusē un divtūkstošo sākumā studentu skaita kāpums no pieciem līdz desmit tūkstošiem būtu saistīts ar augstskolas nosaukumu. Nebija taču tā, ka tajā laikā ļoti populāra kļuva lauksaimniecība. Līdzīgi var teikt par pieaugumam sekojošo kritumu. Tas notika ne jau tāpēc, ka lauksaimniecība būtu jauniešiem apnikusi. Uzņemto studentu skaita svārstības augstskolās un specialitātēs ir atkarīgas no daudziem faktoriem. Pirmkārt, tā ir demogrāfiskā situācija un speciālistu pieprasījums darba tirgū.
Otrkārt, tā ir valsts politika: likumi, kas neļauj strādāt kādā no jomām darbiniekiem bez augstākās izglītības, prioritāri finansētie attīstības virzieni un citas politiskās aktivitātes.
Treškārt, tas ir pieprasīto speciālistu gatavojošo augstskolu skaits valstī un, jo īpaši svarīgi, valsts finansēto studiju vietu skaits augstskolā. Protams, sabiedrisko domu ietekmē valdošo politiķu un citu autoritāšu paustie viedokļi. Manuprāt, būtisku negatīvu iespaidu uz studentu pieplūdumu savulaik atstāja izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa antireklāma saistībā ar Latvijas augstskolām un aicinājums jauniešiem studēt ārzemēs. Protams, ir svarīgs gan augstskolas prestižs, gan docētāju darbs jau ar esošajiem studentiem, lai būtu pēc iespējas mazāks atbirums.
4. Arī firmām nosaukumus necenšas mainīt. Jo vecāka – jo dzīvotspējīgāka un labāka! Saturā gan ir jāmainās, jāseko līdzi laikam, jāveido jaunas studiju programmas, labi aprīkotas laboratorijas, pievilcīga vide. To, ieguldot lielus līdzekļus, darījusi gan LLU (kā arī citas Latvijas augstskolas), gan pilsēta. Kaut arī šie līdzekļi bijuši nepietiekami, ar mērķtiecīgu darbu ir sasniegti labi rezultāti un sagatavotas labas iestrādes arī turpmākai attīstībai visām fakultātēm.
5. LLU ir sakari ar krietni vairāk nekā simt ārzemju augstskolām. Gan jāpiebilst, ka līgumus slēdz augstskolas, taču kontakti tiek veidoti nozaru, specialitāšu, studiju programmu līmenī. Eiropas augstskolām mēs esam interesanti «Erasmus+» studentu apmaiņas programmā. Ceru, ka ar katru gadu augs apmaiņas studentu skaits, tomēr lielas maksas studentu grupas no ES valstīm pilnās studiju programmās diez vai būtu sagaidāmas. Savukārt bijušajās padomju republikās, no kurienes varētu sagaidīt lielāku pieplūdumu, labāk atpazīstamas ir augstskolas, kuru nosaukumā ir lauksaimniecības vārds (kāds tur bija vēl padomju laikos). LLU daudz izdarīts, lai varētu uzņemt ārzemju studentus (sakārtota īpaša dienesta viesnīca), bet vēl vairāk jādara, lai šo virzienu attīstītu.
Kaut pēdējā laikā Eiropā nosaukumu mainījušas samērā daudzas augstskolas, vēl aizvien ir arī pietiekami daudz prestižu universitāšu, kas to nedara. Piemēram, Zviedrijas Lauksaimniecības zinātņu universitāte (dibināta 1775. gadā), Karaliskā Lauksaimniecības universitāte Anglijā (dibināta 1845. gadā), universitātes Francijā un citur. Ko ieguva lietuvieši, 2011. gadā Lietuvas Lauksaimniecības universitāti pārdēvējot par Aleksandra Stuļginska universitāti? Vismaz man šāds nosaukums vedina domāt, ka tā varētu būt kāda privātā sociālo zinātņu augstskola. Augstskolas nosaukums nekādi neatspoguļo viņu studiju jomu spektru. Citādi izdarīja igauņi. Agrākā Igaunijas Lauksaimniecības universitāte tagad ir Igaunijas Zemes universitāte. Taču angliski tas tiek tulkots kā Igaunijas Dzīvības zinātņu universitāte (Estonian University of Life Sciences).
Neesmu manījis, ka ar augstskolu nosaukumu maiņu aizrautos Ķīnā, ASV, Indijā un citās valstīs, ar kurām pamazām veidojas kontakti.
6. Lieli finansiālie izdevumi nosaukuma maiņas gadījumā. Vienas pienācīgas universitātes izkārtnes izgatavošana pie pils sienas izmaksātu virs 3000 eiro, bet tās būs jāmaina daudzās vietās, arī mūsu saimniecībām un institūtiem. Visu īpašumu pārreģistrācija, zīmogi, blankas, vizītkartes, logo, karogi... Protams, tas viss būtu izdarāms. Tikai naudas jau tā trūkst. Cik tas prasīs enerģijas, noliekot malā citus darbus. un cik tam būs jēgas?!
7. Jāapzinās, ka jaunizveidotajam nosaukumam jāgūst lielāks atbalsts nekā līdzšinējam LLU.
Universitātes nosaukuma maiņu nevajadzētu veikt uz «hopā». Viss rūpīgi jāizvērtē un tad jāpieņem izšķirošais lēmums. Noteikti jāņem vērā arī studentu viedoklis.
Nobeigumā gribu atzīmēt, ka man kā Rīgas Politehniskā institūta Celtniecības fakultātes absolventam, sākot darba dzīvi, nebija šķēršļu sākt līdzdarboties jaunajā būvnieku sagatavošanas programmā LLA un izaugt šajā augstskolā līdz profesoram, LLU rektoram un to vadīt no 2004. līdz 2014. gadam. Nekad neesmu to nožēlojis, arī abas manas meitas beigušas LLU un veiksmīgi darbojās savās profesijās.
Juris Skujāns, profesors, bijušais LLU rektors
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”