ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Jelgavas tehnikums gatavojas pirmajam absolventu salidojumam (FOTO)

Lāsma Antoneviča
Jelgava

2015. gada 28. janvāris 19:20

6749
Jelgavas tehnikums gatavojas pirmajam absolventu salidojumam (FOTO)

Kad rudenī pilnībā savas durvis būs vēris par lielu naudu renovētais un modernizētais Jelgavas tehnikums, pirmo reizi uz salidojumu oktobrī tiks saukti šīs profesionālās izglītības iestādes absolventi, kādu sanācis jau vairāk nekā desmit tūkstoši. Tikmēr atmiņu pavedienus, kā arī vērtīgas fotogrāfijas, ar ko papildināt skolas jaunizveidoto virtuālo muzeju un kādas jo­projām tiek gaidītas arī no bijušajiem audzēkņiem, 45. jubilejas gadā sarūpējis pulciņš reiz strādājošo pedagogu, meistaru un direktoru.

Skola – vienlaikus mājas

Ko atcerēties par 1969./70. mācību gadā atvērto toreiz 45. Jelgavas pilsētas profesionāli tehnisko vidusskolu, bijušajiem darbiniekiem ir tiešām daudz. Piemēram, par direktoriem, kas mainījušies «bez savas jēgas». Medmāsa Antoņina Stoponiša, kas skolā nostrādājusi 38 gadus, skaita, ka piedzīvojusi 16 vai 17 iestādes vadītāju, no kuriem daudzi noturējušies labi ja gadu. Ķīmijas skolotāja Valentīna Kivliniece min, ka pie vainas varētu būt direktoru nespēja apvienot vienā veselumā vispārējās izglītības un arodmācības, kā arī audzināšanas darbu.

Taču tikpat labi spēlējuši kādi politiskie faktori. Tas ļoti ietekmējis un apgrūtinājis mācību darbu. Tomēr kolektīvs izveidojies stiprs un, lai arī bijuši daži «stučītāji», draudzīgs, atzīst bijušie pedagogi. Kopā ne tikai strādāts, bet arī dziedāts un dejots. Bijušas tādas balles, ka galdi pa visu 2. stāva koridoru, atceras Salimons Kivlis. Savukārt matemātikas skolotāja un bijusī direktore Olga Tutova vēl ilgi glabājusi kostīmus no krāšņajiem Jaungada karnevāliem.

Šīs draudzīgās saites lielā mērā stiprinājis kopmītņu 4. stāvs, kur līdz dzīvokļu saņemšanai dzīvojuši daudzi skolas darbinieki. «Tas nozīmēja, ka darbā esi visas 24 stundas diennaktī. Varēja izsaukt pat nakts vidū – kopmītnēs kāds sadzēries, izkāvies. Jāiet skaidroties,» atminas arodapmācības meistars Ojārs Šteimanis, kurš 45. skolā pavadījis 23 darba gadus līdz 1995. gadam. Savs stāsts ir arī Olgai. «Tajā stāvā visi bijām kā viena liela ģimene. Daudziem bija mazi bērni – braukāja pa koridoru ar trīsriteņiem. Vakaros gājām pa istabiņām meklēt, kur mazie palikuši. Neviens neapvainojās, ka paciemojušies pie viņiem. Mums bija arī diennakts dežūras, kad pēc saraksta dežurējām gan kopmītnēs, gan mācību korpusā, lai vaktētu kurinātājus. Bija arī lielas avārijas, kad, piemēram, kopmītnēs vajadzēja mainīt visus radiatorus,» viņa min. Skolas katlumājas strādnieki tiešām bijuši «leģendāri». Pieņemti vieni, strādājuši citi vai lielākajā spelgonī pazuduši.

Prestižs ceļas

Tomēr lielākais gandarījums, ka pamazām izdevies atbrīvoties no negatīvā «45. profenes» tēla. «Sākumā bija sauklis – ja negribi mācīties un strādāt, tev jāiet uz 45. skolu! Tā bija kā tāds bubulis. Tāpēc sākumā neteiksim, ka atnāca tie labākie. Pēc tam kontingents uzlabojās, jo redzēja, ka tie, kas negrib mācīties, automātiski atbira. Prestižs ceļas. Patlaban ar apbrīnu skatos un apsveicu direktori, ka skola tik ļoti izaugusi,» priecājas elektromehānikas, matemātikas skolotājs Jānis Durevskis.

Pedagogi un meistari atzinīgus vārdus velta to laiku pretrunīgi vērtētajam republikas profesionāli tehniskās izglītības «kūrētājam» Jānim Brodelim, kura laikā uzplauka gan tehniskā jaunrade, gan, kā savā grāmatā «BrāliBrāli» min Laima Muktupāvela, sākās «estētiskās audzināšanas kurss» ar plašu māksliniecisko pašdarbību. Arī jelgavnieki tajā piedalījušies un ar labiem panākumiem startējuši gan republikas, gan savienības skatēs un izstādēs. «Spriedze bija liela, tomēr daudz ko sasniedzām. Varam ļoti lepoties ar daudziem mūsu audzēkņiem, kas kļuvuši par teicamiem darba darītājiem un pat augstskolu pasniedzējiem,» tā turpināt novēl meistars Izodors Kaupers. 

Visu rakstu lasiet ceturtdienas, 29.janvāra, «Zemgales Ziņās». Foto: Raitis Puriņš
+ 2
Kategorijas

Kategorijas