Latvieši ārzemēs izjūt lielu vēlmi atgriezties: apjomīga migrācijas pētījuma prezentācija

2015. gada 26. janvāris 23:02

Šodien Eiropas mājā LU pētnieki iepazīstināja ar Latvijas vēsturē lielāko ārzemēs dzīvojošo latviešu aptaujas rezultātiem, kuri iezīmēja ne vien aizbraukušo latviešu ilgas pēc mājām un grūtības integrēties mītnes zemē, bet arī emigrējušo zemo uzticības līmeni valdībai un vēlmi pēc garantētas stabilitātes, kas mudinātu atgriezties Latvijā.

Datus un gūtās atziņas prezentēja LU Filozofijas un socioloģijas institūta (LU FSI) pētnieces Inta Mieriņa, Inese Šūpule un pētnieks Mārtiņš Kaprāns, kā arī LU Ekonomikas un vadības fakultātes profesors Mihails Hazans. Aptauja tika veikta LU FSI pētnieciskā projekta „Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika” ietvaros, kurā iesaistījās neatkarīga 11 migrācijas pētnieku un 5 piesaistītu ekspertu grupa. Tika veiktas 14 068 intervijas 118 valstīs; gandrīz 200 dziļās intervijas 6 valstīs, kuras veica pētniece Inese Šūpule. Šī ir līdz šim lielākā vienas valsts migrācijas aptauja Eiropā.

Atklājās gan aizbraukušo latviešu plāni saistībā ar atgriešanos, gan viņu atziņas par dzīvi ārzemēs. Pētījuma nepieciešamība tika pamatota ar dramatiskiem skaitliskajiem rādītājiem – pēdējo 10 gadu laikā no Latvijas izbraukuši 220 000 iedzīvotāji, respektīvi, vairāk nekā 10% valstspiederīgo dzīvo ārzemēs, piedevām viņu skaits turpina augt. Pētnieki pauda bažas par jaunu cilvēku pastiprināto migrāciju, kas bieži vien nozīmē arī jaunu ģimeņu aizplūšanu no dzimtenes.

Neuzticība valdībai un garantiju trūkums

Pētniece Inta Mieriņa skaidroja, ka ir bijusi pārsteigta par izteikti negatīvo valdības uzticības vērtējumu. Skalā no 1 līdz 10 56% aptaujāto lika apaļu 0. Mieriņa atzina, ka bija gaidījusi zemu vērtējumu, tomēr lielākās daļas absolūta neuzticība viņu izbrīnīja. Vidējais vērtējums – 1,5. Aizbraukušie vairāk uzticas mītnes zemes valdībai – vidējais rādītājs 5,9. Pētniece gan skaidroja, ka, paužot neapmierinātību par Latvijas politisko vidi, aptaujātie nereti atsevišķi nešķiroja, vai runā par valdību, Saeimu, pašvaldībām. Reakcija mēdza būt emocionāla, zemu vērtējumu ieliekot tieši valdībai, nevis padziļināti iztirzājot uzticības līmeni katrai varas institūcijai.

Eksperti novēroja un secināja, ka ārzemēs dzīvojošie tautieši vēlas garantiju, ka iegūs labi apmaksātu un kvalifikācijai atbilstošu darbu, lielākus pabalstus, kā arī izjutīs valsts varas izrādītu uzmanību emigrācijas jautājumam. Pētnieki uzsvēra aizbraucēju dziļo neapmierinātību ar Latvijas politisko un ekonomisko situāciju – diasporā vērojama liela neuzticēšanās valdībai, kurai, aizbraukušoprāt, nav lielas intereses par ārzemju latviešiem.

Cieša saikne ar Latviju

Emigranti visbiežāk norādījuši, ka jūtas laimīgāki, tomēr pētniecības procesā iezīmējās arī integrācijas grūtības – aizbraukušie latvieši atzinuši, ka mītnes zemē nereti jūtas kā svešinieki un iebraucēji. Ilgi dzīvojot ārpus Latvijas, viņi vairāk novērtē tās unikalitāti, dabas skaistumu un, kas ļoti būtiski, dzimto valodu. Kāds aptaujātais teicis, ka vēlas ārstiem skaidrot savas veselības problēmas latviski. Dzīvojot ārzemēs, latviešu valodas lietojums krasi samazinās, īpaši jāuzsver bērnu asimilēšanos no dzimtās valodas un identitātes.

Pētnieki akcentēja, ka liels skaits no emigrantiem vēl joprojām ir cieši saistīti ar Latviju, seko līdzi valstī notiekošajam un izjūt nostaļģiju pēc dzimtenes. Paradoksālā kārtā galvenais aizbraukšanas iemesls, proti, materiālais ieguvums daudzu aptaujāto vidū kļuvis mazsvarīgs, sastopoties ar „zaudēto māju sajūtu”. Ir bijušas daudzas emocionālas atbildes, piemēram, kāds aptaujātais vīrietis izlēmis atgriezties, jo sešgadīgo dēlu vēlējies sūtīt latviešu skolā. Cits ilgojas basām kājām skraidīt pa pļavām. 47 gadus vecs vīrietis atzinis, ka „nekad nesapratīs, kas ir viņu [mītnes zemes] Raimonds Pauls vai Limuzīns Jāņu nakts krāsā.” Viņam tā esot cita pagātne un kultūra.

Pētnieciskā procesa laikā sašūpojās arī mīts par emigrējošajiem latviešiem kā par zemi kvalificētu darba spēku, jo daudzi aptaujātie ir sevi profesionāli apliecinājuši uzņemējdarbībā, vadībā un citās jomās.

Atgriešanās plāni

Prezentētie dati parādīja, ka tuvāko 6 mēnešu laikā 4% aptaujāto plāno atgriezties Latvijā, 12% domā to darīt tuvāko 5 gadu laikā, 14% aptaujāto grib atgriezties vecumdienās, savukārt 40% norādīja, ka apsvērtu atgriešanos pie noteiktiem apstākļiem. 30% atzina, ka nekad neplāno braukt atpakaļ. Pētījums skāra arī transnacionālisma jautājumu – 24% jūtas kā pasaules pilsoņi. Viņi nereti dzīvojuši vairākās valstīs un ir ar kosmopolītisku domāšanu.

Kā faktori, kas kavē atgriezties, tika minēti sekojošie: grūtības atrast profesionālajām spējām atbilstošu darbu, zems sociālais atbalsts, iekārtošanās ārzemēs, vilšanās valstī, kurā neredz profesionālās izaugsmes iespējas, kā arī nenokārtotas parādsaistības, draugu un ģimenes atrašanās ārpus Latvijas. Aizbraukušie vēlas sajust skaidru pārliecību par valsts virzību uz stabilu attīstību.

Visbiežāk atgriezties plāno jauni cilvēki (līdz 30 gadus veci), vīrieši ar īpaši zemu izglītības līmeni, no mazpilsētām un laukiem nākušie, Īrijā un bijušajās Padomju Savienības republikās dzīvojošie un tie, kuri tic valsts augšupejai un kam Latvijā ir ģimene. Pētnieki kā interesantu atzina atskārsmi, ka atgriezties vairāk plāno latvieši, nekā krievi, kuri biežāk ir laimīgāki mītnes zemēs.

LU eksperti turpinās darbu ar pētījuma datiem, analizējot iemeslus, sniedzot priekšlikumus un iesaistoties reemigrācijas plānā, kas, kā uzsvēra Inese Šūpule, koncentrējas uz tiem tautiešiem, kas plāno atgriezties tuvākajā laikā.

Foto: Līga Požarska

ZZ.lv ARHĪVS

Latvieši ārzemēs izjūt lielu vēlmi atgriezties: apjomīga migrācijas pētījuma prezentācija

Kategorijas