Šogad varētu nosiltināt vēl sešas mājas

zz.lv

2015. gada 21. janvāris 14:42

323

Jaunais gads nosiltinātā mājā sācies Kronvalda ielas 5 iedzīvotājiem – tur noslēdzies renovācijas projekts, un jau kopš 1. janvāra siltumenerģijas patēriņš tiek uzskaitīts ar katrā dzīvoklī uzstādītajiem alokatoriem. «Esam ieguvuši iespēju taupīt siltumenerģiju, un jau tagad jūtam, ka dzīvokļos kļuvis krietni siltāks,» saka pašvaldības izvaicātais mājas vecākais Aivars Āboliņš.

Reāli būvdarbi šajā mājā sākās pagājušā gada augustā, un 27 dzīvokļu mājā nosiltinātas ārējās sienas, pagrabs un bēniņi, tāpat veikta siltā ūdens cauruļu nomaiņa, kā arī šo un apkures cauruļu siltināšana. «Šobrīd vēl nav aprēķinātas precīzas renovācijas darbu izmaksas katram dzīvoklim, tādēļ pat aptuvenas summas neņemos nosaukt, taču ietaupījumu no siltināšanas darbiem iedzīvotāji gan var izjust – vienā no trim kāpņutelpām mums ir gāzes apkure, un varu apliecināt, ka gāzes patēriņš ir samazinājies. Arī tīri sajūtu līmenī – pieliekot roku istabas ārsienai, tā vairs nav auksta,» piebilst A.Āboliņš.

SIA «Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde» (JNĪP) tehniskais direktors Oļegs Kukuts norāda, ka vēl šogad iepriekšējās atbalsta programmas ietvaros varētu tikt nosiltinātas sešas daudzdzīvokļu mājas, kuru pārvaldnieks ir JNĪP. «Diemžēl arī mūsu praksē ir atsevišķi gadījumi, kad dzīvokļu īpašnieki, lai gan pieņēmuši lēmumu par savas mājas siltināšanu un nokārtojuši visas nepieciešamās formalitātes, no šīs ieceres tomēr atteikušies. Izvērtējot nepieciešamos ieguldījumus, viņi nevēlas uzņemties papildu saistības un bažījas, ka ieguldījumi neatmaksāsies dažu tuvāko gadu laikā,» skaidro O.Kukuts.

JNĪP valdes loceklis Juris Vidžis gan uzsver, ka dažkārt iedzīvotājus izdevies pārliecināt iesākto procesu turpināt. «Ir svarīgi saprast, ka nosiltinātas mājas ieguvumus nedrīkst mērīt tikai naudā – pēc renovācijas būtiski tiek paildzināts ēkas ekspluatācijas laiks, tiek paaugstināta mājas energoefektivitāte, komfortablāki kļūst dzīves apstākļi un līdz ar to arī katra atsevišķā dzīvokļa īpašuma vērtība aug,» renovētas mājas priekšrocības min J.Vidžis.

O.Kukuts skaidro, ka šobrīd viens no lielākajiem šķēršļiem īstenot daudzdzīvokļu māju siltināšanas projektus ir grūtības šim mērķim piesaistīt banku finansējumu, jo tās ļoti piesardzīgi izvērtē gan nepieciešamā finansējuma apmēru, gan konkrētās mājas dzīvokļu īpašnieku maksātspēju, gan citus aspektus. «Tieši šī iemesla dēļ par vairāku māju būvniecības darbiem sludinām atkārtotus iepirkumus – ja būvnieki piedāvās mazāku cenu, nepazeminot būvdarbu kvalitāti, būs nepieciešams arī mazāks bankas finansējums,» tā O.Kukuts, atklājot, ka atkārtots iepirkums jau izsludināts par mājas Vīgriežu ielā 30 renovāciju, bet tuvākajā laikā tas tiks darīts arī par māju Lāčplēša ielā 33, Svētes ielā 28 un Kungu ielā 23 renovāciju. «Savukārt par būvdarbiem Dobeles ielā 52 un Katoļu ielā 17 iepirkumu konkurss ir noslēdzies, un tagad finansējuma piesaiste atkarīga no banku izvērtējuma,» piebilst viņš.

Jāuzsver, ka šīs mājas tiks renovētas vēl iepriekšējās atbalsta programmas – 2007. – 2013. gada ES fondu plānošanas perioda – gaitā, kuru administrē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra.

J.Vidžis norāda, ka pašlaik apspriešanas stadijā ir projekts valsts atbalstam dzīvojamo māju siltināšanai laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam un tas paredz vairākas priekšrocības, kas varētu veicināt daudzdzīvokļu māju renovācijas procesu valstī. «Būtisks ir noteikumu projektā iestrādātais kritērijs, kas paredz, ka ieguldījumiem mājas renovācijā jāatmaksājas 20 gados – līdz šim tāda nosacījuma nebija vispār. Tāpat atbilstoši Ekonomikas ministrijas ieteikumam minimālais grants – valsts neatmaksājamais atbalsts – plānots 25 procentu, bet maksimālais – 35 procentu apmērā atkarībā no sasniegtā gala rezultāta, tas ir, jo labāki energoefektivitātes rādītāji būs, jo lielāku līdzfinansējumu varēs saņemt. Līdz ar to nepieciešamā bankas aizdevuma apmērs no 100 procentiem, kā tas bija līdz šim, varētu sarukt līdz 75,» plānotās izmaiņas ieskicē J.Vidžis.

Tādējādi jauno noteikumu projektā akcentēts princips, ko jau līdz šim, renovējot mājas, ievērojusi JNĪP, – māju kompleksa renovācija, kas nodrošina augstāku energoefektivitāti. «Līdz ar jauno programmu paredzēts paplašināt arī iespējas startēt energoefektivitātes paaugstināšanas programmā – ja iepriekš, realizējot siltināšanas projektu, mājai bija jāsasniedz noteikts siltumenerģijas patēriņa samazinājums attiecībā pret esošo, kas ierobežoja iespējas siltināšanas programmā startēt mājām, kurās iepriekš veikti daļēji energoefektivitātes pasākumi, tad jaunajā programmā granta apmērs būs atkarīgs no gala rezultāta, tas ir, sasniedzot noteiktu mājas īpatnējo siltumenerģijas patēriņu – kilovatstundas uz kvadrātmetru – gadā,» tā J.Vidžis, norādot, ka jauno energoefektivitātes programmu koordinēs Latvijas attīstības finanšu institūcija «Altum».

Tiesa, jaunās programmas nosacījumi vēl nav apstiprināti, tādēļ šogad, visticamāk, tiks realizēti tikai iepriekšējās programmas laikā apstiprinātie projekti, ja vien izdosies šim mērķim piesaistīt banku finansējumu. Savukārt par jauno programmu dzīvokļu īpašnieki tiks informēti, tiklīdz tā tiks apstiprināta un sāksies projektu pieņemšana.

ZZ.lv ARHĪVS

Šogad varētu nosiltināt vēl sešas mājas

Kategorijas