Valsts kontroliere par pašvaldību darbinieku taisnošanos

2015. gada 20. janvāris 13:36

1397

Valsts kontroliere par pašvaldību darbinieku taisnošanos

Pēc nesen publiskotās Valsts kontroles revīzijas par sociālās palīdzības sniegšanu pašvaldībās publiskajā telpā parādījās dažu pašvaldību darbinieku taisnošanās, ka viņiem nav pieejamas vajadzīgās datubāzes, ka nevar zināt palīdzības prasītāju patieso materiālo stāvokli un vispār – cilvēki paši ir atbildīgi par ziņām, ko sniedz dienestam. Turklāt komentārus par revīzijām sniedz arī tās pašvaldības, kurās revidenti nemaz nav bijuši, piemēram, Bauskas un Auces novada pašvaldības.

Tā teikt – ko jūs gribat, mūsu darbs ir sēdēt pie rakstāmgalda, izmantot to, kas acu priekšā, nevis iet un iepazīties ar reālo situāciju dzīvokļos un mājās. Patiesībā šo dienestu funkcijas tomēr ir plašākas un prasa patiesu iedziļināšanos savu klientu situācijā, lai palīdzība nonāktu pie tiem, kam tā tiešām visvairāk ir nepieciešama.

Par informācijas patiesumu ir atbildīga gan persona, kas prasa palīdzību, gan sociālais dienests, kam jāpārbauda personas sniegtās ziņas - to nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.299. Ja atvēlētā mēneša laikā, līdz lēmuma pieņemšanai, Sociālais dienests izmantotu savas tiesības un pilnvērtīgi darbotos ar pieejamajām valsts informācijas sistēmām un reģistriem, pieprasītu papildu ziņas no citām valsts un pašvaldību institūcijām, arī no paša palīdzības prasītāja, kā arī veiktu personas dzīvesvietas apsekošanu, rezultāts būtu atbilstošs normatīvajiem aktiem un Valsts kontrolei nebūtu nekādu aizrādījumu. To, ka tas ir iespējams, pierādīja Liepājas sociālais dienests, kur netika konstatēta neviena kļūda. Pašvaldības noteikti teiks, ka gaidīt nav laika, jo palīdzība ir jāsniedz nekavējoties. Taču arī šādos gadījumos normatīvie akti piedāvā risinājumu – trūcīgas personas statusu var piešķirt uz 1 mēnesi vai īpašos gadījumos – izmaksāt vienreizējo pabalstu ārkārtas situācijā, neveicot ienākumu izvērtējumu.

Diemžēl revīzijā ir konstatēti gadījumi, kad nav pārbaudīta pat acu priekšā esošā informācija, apsekošanas akti ir sastādīti formāli vai arī personas dzīves vietas apsekošana nav veikta ilgstoši vai vispār nav veikta. Piemēram, Jelgavas pilsētas un Siguldas novada sociālais dienests pieprasa klientiem iesniegt bankas kontu izdrukas, taču viens sociālais darbinieks ņem vērā informāciju par personas regulārajiem ienākumiem (uzturlīdzekļiem, trešo personu iemaksām skaidrā naudā), bet cits – ignorē un pat nepieprasa sniegt skaidrojumu par ienākumu avotu.

Taisnošanās, ka problēmas noskaidrot reālo cilvēku mantisko stāvokli ir arī tāpēc, ka nav pieejamas visas vajadzīgās datubāzes, neiztur nekādu kritiku, jo revīzijā ir konstatēts, ka dažos sociālajos dienestos to darbinieki nepārbauda informāciju pat tajās informācijas sistēmās vai reģistros, kur tiem ir piekļuve. Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka jāņem vērā visi ienākumi, kas gūti no kustamā un nekustamā īpašuma pārdošanas, tāpēc sociālajam dienestam ir jāpārbauda arī vēsturiskā informācija par personai piederošajiem īpašumiem un jāņem vērā ienākumi arī tajos gadījumos, ja nauda ir saņemta par metāllūžņos pārdoto traktoru, jo tā var saņemt ievērojamas summas. Tāpat izrādās, ka atsevišķiem sociālo dienestu darbiniekiem nav izpratnes par to, kas ir kapitāla daļas un, pat saņemot datus par konkrēto personu no Uzņēmumu reģistra, sociālais darbinieks tos neņem vērā.

Komentējot dažu pašvaldību pausto uzskatu, ka sociālo dienestu darbinieki nezina, kāda informācija un kurā datubāzē ir atrodama, varu teikt, ka tā nav taisnība, un nevar apgalvot, ka visi sociālie darbinieki nezina, ko un kur meklēt. Piemēram, Liepājā sociālā dienesta darbinieki, redzot, ka personai ir samazinājies nekustamo īpašumu skaits, ir pārbaudījuši šo informāciju un pat pieprasījuši pārdošanas līgumu un izsekojuši, kā ir izlietota iegūtā nauda, vai Rēzeknes novada pašvaldība, konstatējot, ka personai pieder lauksaimniecības zeme, ir pieprasījusi informāciju no Lauku atbalsta dienesta par saņemto atbalsta apmēru. Savukārt Daugavpils pilsētas pašvaldība, konstatējot, ka persona veic saimniecisko darbību, pieprasa izziņu no VID par gūtajiem ienākumiem, veicot saimniecisko darbību, toties Jelgavas pilsētas pašvaldība to neizprot un šo informāciju pieprasa no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, kur šāda informācija nemaz nav pieejama.

To, ka sociālā palīdzība var tikt sniegta profesionāli, pierāda Liepājas pilsētas sociālā dienesta piemērs - ir izstrādāta detalizēta iztikas līdzekļu deklarācija, kurā paskaidrots, par kādām sniegtajām ziņām persona parakstās, ļoti detalizēti ir norādīti ienākumu veidi, piemēram, gadījuma darbi, autoratlīdzība un stipendijas.

Pareizs un kompetents palīdzības pieprasījuma izvērtējums ir ļoti svarīgs, jo trūcīgas personas statuss dod tiesības saņemt pakalpojumus un labumus ne tikai no pašvaldības, bet arī no valsts, piemēram, atbrīvojumu no pacienta iemaksām un līdzmaksājumiem par kompensējamiem medikamentiem, tāpat no 01.01.2015. ir iespējams saņemt elektroenerģijas pakalpojumu par samazinātu tarifa cenu. Pašvaldība šādām personām piešķir nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu 90% apmērā.

Lai sociālā palīdzība būtu efektīva, pašvaldībām ir dota rīcības brīvība to veidot atbilstoši reģiona specifikai. Tāpēc, pieņemot saistošos noteikumus, ir jāizvērtē sociālā situācija konkrētajā pašvaldībā un jānosaka detalizēti kritēriji dažādām situācijām (piemēram, ja ģimene dzīvo laukos vai pilsētā vai atkarībā no ģimenes sastāva). Piemēram, lai izvairītos no tādas situācijas, ka vientuļai četru bērnu mātei nevarēja tikt piešķirts maznodrošinātas personas statuss, jo Siguldas novada pašvaldības saistošie noteikumi to nepieļāva. Svarīgi ir arī pašu apstiprinātos saistošos noteikumus atbilstoši veidot un ievērot, lai nevairotu nevienlīdzību un netaisnību.

Tomēr Labklājības ministrijai vajadzētu izstrādāt vadlīnijas šādu normatīvo aktu saturam, lai palīdzības piešķiršanas kritēriji būtiski neatšķirtos kaimiņu pagastos un ģimenēm ar līdzvērtīgiem ienākumu un materiālā stāvokļa līmeni būtu pieejams līdzvērtīgs sociālais atbalsts.

Savukārt pašvaldību sociālajiem dienestiem nevajag meklēt aizbildinājumus pašu neizdarībām, bet jāattiecas pret saviem pienākumiem atbildīgāk – jāizmanto visi pieejamie resursi, lai pārbaudītu palīdzības prasītāju iesniegtās ziņas, jādodas pie cilvēkiem viņu dzīves vietās un kompetenti jāanalizē visa iegūtā informācija, lai palīdzību saņemtu tie, kam tā visvairāk nepieciešama.

Valsts kontrole savas revīzijas veic saskaņā ar Starptautiskajiem revīzijas standartiem, un atbilstoši tiem vadības attieksme pret uzraudzību, spēja kontrolēt iestādes darbību un uzņemties atbildību par saviem lēmumiem ir svarīga, veicot risku analīzi. Pašvaldību neizpratne par likumības jautājumiem liecina par to, ka Valsts kontrolei ir jāpievērš īpaša uzmanība tieši šīm pašvaldībām, tāpēc mēs visus šo dienestu vadītājus, kā arī konkrēto pašvaldību vadītājus, Labklājības ministrijas un VARAM amatpersonas aicināsim uz nopietnu sarunu, lai viņi no savu neizdarību attaisnojuma meklējumiem pārietu pie konkrētiem darbiem un palīdzētu tiem cilvēkiem, kam to vajag visvairāk.

ZZ.lv ARHĪVS

Valsts kontroliere par pašvaldību darbinieku taisnošanos

Kategorijas