Pilsēta bez kokiem, bez liepu smaržas

2015. gada 19. janvāris 19:53

6354

Raiņa parkā klusiņām nozāģēti vairāki koki, un, lietderīgi likvidējot Holandes slimības bojātās gobas, nozāģētas arī trīs lielas, ainaviskas Holandes liepas. Ironiski, bet Holandes liepas Holandes slimība nebojā, tā attiecināma uz gobu ģints kokiem. Holandes liepas ir vieni no skaistākajiem kokiem, kam dabiski veidojas stabili vainagi, un vasara Jelgavā nebūtu iedomājama bez liepziedu smaržas. Koki bija bojāti – jau atkal dzirdams arguments koku nociršanai. Tomēr, 17. janvārī apmeklējot parku un aplūkojot celmus, jāsecina, ja stumbri nebija tiktāl bojāti, lai pēc kārtas likvidētu trīs lielus kokus. Tiem nebija dobumu un izteiktu trupes bojājumu. Ir pazīmes, ka liepām bija sala plaisas, bet tā ir normāla parādība mūsu platuma grādos un koku stabilitāti būtiski neietekmē. Holandes liepas pat ar 70 procentu dobuma apjomu stumbrā ir droši koki. Kā nekā caurule ir stabila sistēma. Aizdomājos par ciršanas iemesliem. Pirmais – kokiem bija vainaga struktūras bojājumi (sausi vai aizlauzti zari, v veida galotnes un citi). Bet šis arguments īsti neiztur kritiku, jo šādos gadījumos civilizētā pasaulē, tai skaitā arī Latvijā, kokus sakopj, nevis nozāģē.

Nav arī pamata uzskatīt, ka «Pilsētsaimniecībai» būtu spiedīga vajadzība pēc liepu malkas, jo šai vajadzībai citas koku sugas ir krietni piemērotākas un pieejamas pilsētas mežos. Tad iedomājos, ka, iespējams, tiek gatavots kāds jauns parka infrastruktūras projekts, kam koki traucēja, piemēram, autostāvvietas paplašināšana, vai jāizbūvē saldējuma kiosks, bet varbūt bērnu rotaļu laukumu gaida paplašināšana. Tas arī šķiet loģisks pieņēmums, jo ēnas no šiem kokiem vairs nebūs un neatliks nekas cits, kā karstā vasaras dienā veldzēties ar saldējumu. Un, lai nebūtu jārīko publiskā apspriešana, kā to šajā gadījumā nosaka Ministru kabineta koku ciršanas noteikumi, tiek izlemts kokus bez lieka trača likvidēt vienlaicīgi ar slimo koku likvidēšanu ziemā. Ja nozāģē koku bez lapām, sabiedrība jau tā nepārdzīvo, varbūt bija nokaltis... Tajā pašā laikā Raiņa un Mātera ielas stūrī stāv nokaltis ozols, kas nepārdzīvoja daudzos rekonstrukciju projektus. Parks vispār ir vieta, kur koku zāģēšana pieļaujama tikai, ja tas ir nokaltis vai bīstamību nav iespējams novērst citiem līdzekļiem. Koki ir jebkura parka ainaviski funkcionālais mugurkauls. Parkam bez kokiem zūd jēga. Cik zinu, Ņujorkas Centrālparkā zeme ir dārgāka nekā Jelgavā, bet tur kokus nezāģē tādēļ, ka jāattīsta «projekts». Normāli ir pielāgoties esošajiem apstādījumiem, nevis otrādi!

Šiem trim kokiem, protams, nav izšķiroša nozīme Jelgavas ainavā kopumā, bet pēdējos gados tā vien šķiet, ka kokiem pilsētā nav vietas, un es domāju nevis tos, kas pēc 20–30 gadiem, ja paveiksies, izskatīsies pēc kokiem un pilnvērtīgi sāks pildīt savas funkcijas, bet lielos, skaistos kokus. Rekonstruējot Rīgas šoseju, izdevās gandrīz pilnībā likvidēt desmitiem skaistu kalnu kļavu. Ja atceramies, vēl tika pieaicināts nu jau mūžībā aizgājušais dendrologs doktors A.Zvirgzds, kas secināja, ka kokiem ir nodarīts pāri. Tad «savests kārtībā» tika Uzvaras parks, to atbrīvojot no kokiem, skaisto ēnaino parku pārvēršot par bruģētu laukumu paradīzi.

Raiņa ielas rekonstrukcija laikam bija salīdzinoši konstruktīvs projekts, kur pēc mana zvana tomēr netika nocirsta ainaviska Holandes liepa pie bankas «Citadele». Stacijas parkā, realizējot jaunās autoostas projektu, starp vairākiem desmitiem koku vieglu roku novāca arī četrus Himalaju bērzus, kuru sēklas no Himalaju ekspedīcijas bija vedis doktors A.Zvirgzds. Varēja kokus taču saglabāt, ieplānojot tos rotācijas aplī vai zaļajā saliņā. Ir absurdi, ka plānots tiek tikai pie galda. Tā teikt, ar vienu roku prasām konsultāciju, ar otru cērtam. Ak, jā, bija taču arī vēsturiska liepu aleja no Driksas tilta līdz peldbaseinam. Šā gada Domes kalendārā promenāde ar aleju labi redzama pagājušā gadsimta sākuma fotogrāfijā. Koki stādīti abpus gājēju celiņam un arkveidīgi cirpti, tā, lai gājējiem ir ēna un labi eksponējas krastmalas apbūve. Tagad tur ir moderna «noslīdošā krastmala» un koku rinda starp ietvi un brauktuvi, kur ēna gājējiem būs lielāka no Tehniskās fakultātes ēkas un kopmītnēm, nevis kokiem. Un pēdējais «hits» ir jaunais stāvlaukums iepretim pilij. Tur vairākus kokus nocirta, dažus arī saprotamu iemeslu dēļ, bet citus apbēra. Gaidīsim rezultātus pēc pāris gadiem, kad koki sāks kalst.

Ko nu par negatīvo, ir jau arī labie darbi. Pēdējā desmitgadē iestādīti vairāki simti jaunu kociņu, bet nevajag aizmirst, ka nocirsts ir vairāk un jaunie koki jau nav kā laternas vai ceļa zīmes, kas savas funkcijas pilda uzreiz. Paies desmitiem gadu, līdz veidosies ēna, tiks slāpētas skaņas vai uztvertas dūmgāzes un putekļi.

Tiešām nesaprotu, kā āzis var par dārznieku izlikties. Vai cilvēkam, kas atbildīgs par koku apsaimniekošanu pilsētā, nav jācīnās par, nevis pret kokiem, vai viņam nav jābūt tam, kurš ceļu būvniekam norāda, ka jānodrošina elementāra koku aizsardzība būvniecībā. Tam, kas atšķir tādus nozares speciālistiem saprotamus koku kopšanas paņēmienus kā vainaga retināšana, polardēšana vai drošināšana, tādam, kas pilsētas attīstības projekta izstrādes gaitā spēj paust savu profesionālu viedokli, piedāvājot kokiem draudzīgus alternatīvus tehniskos risinājumus.

Gvido Leiburgs, diplomēts dārznieks, mežzinātņu inženieris, sertificēts dendrologs, arborists un LR dabas eksperts

ZZ.lv ARHĪVS

Pilsēta bez kokiem, bez liepu smaržas

Kategorijas