Jelgavas novadā šogad turpinās dzelzceļa modernizāciju

2010. gada 31. marts 12:02

1995

Jelgavas novadā šogad turpinās dzelzceļa modernizāciju

Šogad noslēgsies vairāki Eiropas Savienības Austrumu-Rietumu dzelzceļa koridora rekonstrukcijas projekti, un Jelgavas iedzīvotāji varēs novērtēt uzlabojumus, kas palielinās gan iedzīvotāju drošību, vides aizsardzību, gan valsts ekonomisko attīstību kopumā. Vēl tiks nomainīts sliežu ceļš posmā Tukums 2 – Jelgava (Slampe – Līvbērze), plānots arī izbūvēt dzelzceļa pārbrauktuvi ar gumijas klājumu Apšupē, dzelzceļa posmā Slampe-Līvbērze.

Jelgava ir svarīgs posms Austrumu-Rietumu dzelzceļa koridorā, kur vairāku gadu laikā ir veikti nozīmīgi dzelzceļa uzlabojumi – atjaunoti un modernizēti sliežu ceļi, ierīkotas ērtas pārejas un uzstādītas augstākās klases drošības sistēmas, informē «Latvijas dzelzceļa» pārstāvji.Rekonstrukcijas un modernizācijas darbi tiek veikti Latgales, Zemgales un Kurzemes sliežu ceļu posmos. Projektu plānots pabeigt 2010.gadā. Sliežu ceļš ir nomainīts arī dzelzceļa posmos Jelgava-Krustpils (Taurkalne – Menta; Daugava – Krustpils; Jelgava – Garoza; Vecumnieki – Lāčplēsis; Lāčplēsis – Taurkalne; Mentas stacija; Krustpils stacijas III ceļš; Vecumnieku stacija; Taurkalnes stacija; Lāčplēša stacija) un 2010.gadā tiks nomainīts posmā Tukums 2 – Jelgava (Slampe – Līvbērze).Turklāt šogad plānots iebūvēt dzelzceļa pārbrauktuvi ar gumijas klājumu Apšupē, dzelzceļa posmā Slampe-Līvbērze. Šis klājums ir elastīgāks par betona segumu un ļauj autotransportam daudz saudzīgāk šķērsot sliedes. Autobraucēji par to var jau pārliecināties, šķērsojot dzelzceļu Vecumniekos, Tukumā, Lazdās un citviet Latvijā. Lai saudzētu sliežu ceļu, lai palielinātu vilcienu kustības ātrumu, uzlabotu kustības drošību, samazinātu vilcienu radītos trokšņus un lai potenciāli tiktu novērstas jebkādas avārijas iespējamības tehnisku iemeslu dēļ, projekta ietvaros tika uzstādīti 58 kontrolpunkti, kuros moderna sistēma nosaka riteņu bukšu defektus un nosūta informāciju vilciena mašīnistam un dispečeru kontroles dienestam. Šādas sistēmas uzstādītas arī dzelzceļa posmos Ventspils – Jelgava – Krustpils – Rēzekne – Zilupe un Jelgava – Rīga – Valmiera.Riteņu deformācijas atklāj ar modernām iekārtām – gaismas signāliem un radio sistēmām. Lai spētu savlaicīgi atklāt sakarsušo riteņu deformācijas, ir veikti nozīmīgi drošības sistēmas modernizācijas darbi. Vilcienu riteņu bukšu pārkaršana ir ne tikai drauds drošībai, bet var novest pie nopietniem negadījumiem, kad tiek bojāts sliežu ceļš un apdraudēta apkārtējā vide.Sliežu pārmiju nomaiņa veikta četros Austrumu – Rietumu dzelzceļa koridora posmos, tai skaitā Zilupe – Rēzekne – Krustpils – Jelgava – Ventspils un Jelgava – Liepāja.Projekta «Vilcienu kustības vadības sistēmas modernizācija (Latvijas Austrumu - Rietumu dzelzceļa koridors)» ietvaros tiek modernizētas nolietojušās pārmiju piedziņas, luksofori, uzstādītas modernas autobloķēšanas un elektronisko signālu un pārmiju centralizācijas sistēmas, nomainot veco releju pusautomātisko bloķēšanas sistēmu. Šajā centralizētajā satiksmes kontroles sistēmā ietvertas 54 stacijas, tai skaitā posmos Ventspils – Jelgava un Jelgava – Krustpils. Projekta laikā ir paredzēts izveidot arī divus dispečeru centralizācijas posteņus – Jelgavā/Rīgā un Daugavpilī. Dispečeru vadības posteņiem ir plānots pieslēgt visas jaunas mikroprocesoru centralizācijas un bloķēšanas sistēmas, nodrošinot to vadību automātiskajā režīmā pēc iepriekš sastādīta vilcienu kustības grafika.Šobrīd ekonomiski svarīgākais dzelzceļa tīkls Latvijā ietver tā saukto Austrumu – Rietumu koridoru, kas ir Latvijas dzelzceļa galvenā artērija un savieno Eiropu un Āzijas reģionus ar Baltijas jūras ostām Rīgā, Ventspilī, Liepājā. Austrumu – Rietumu koridors iekļaujas vispārējā Eiropas tranzīta koridora tīklā un ir nozīmīgs posms, lai realizētu kravu plūsmu pamatā no Krievijas un Baltkrievijas uz Latvijas ostām. Austrumu - Rietumu koridoru veido dzelzceļa tīkls Latgalē, Zemgalē un Kurzemē.Latvija nākotnē plāno plašāk attīstīt dzelzceļa kravu pārvadājumus arī no citiem Austrumu reģioniem, piemēram, Ķīnas, Kazahstānas un Uzbekistānas, veidojot tādu kā jauno «zīda ceļu», kur dzelzceļš Latvijā ir viens no tā posmiem.«Mēs pie tā strādājam, un ir veikti jau pirmie eksperimentālie kravu pārvadājumu braucieni. Notiek sarunas par to, ka nākotnē NATO savas kravas uz Afganistānu sūtīs caur Latvijas ostām, kas ļautu palielināt kravu apjomu un nestu valstij ienākumus. Šajā jomā ar Latviju konkurē arī mūsu kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija, tomēr VAS «Latvijas dzelzceļš» nozīme un loma kravu pārvadājumu veikšanā no Austrumu reģioniem joprojām ir būtiska, ko nosaka dzelzceļa iespējas nogādāt kravas uz Latvijas ostām,» norāda VAS «Latvijas dzelzceļš» Attīstības un projektu vadības daļas vadītāja Aija Poča.Transporta sistēmas attīstīšana un dzelzceļa rekonstrukcija veicinās reģiona attīstību, tāpēc piecu dažādu projektu ietvaros Latvija no Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda ir saņēmusi līdzfinansējumu vairāk nekā 111 miljonu latu apmērā, lai valsts akciju sabiedrība VAS «Latvijas dzelzceļš» pēdējo desmit gadu laikā spētu attīstīt dzelzceļa infrastruktūru. ES līdzfinansē projektus līdz 85% no to kopējām izmaksām, lai ar Kohēzijas fonda starpniecību izlīdzinātu ekonomiskās un sociālās attīstības atšķirības starp ES dalībvalstīm.

ZZ.lv ARHĪVS

Jelgavas novadā šogad turpinās dzelzceļa modernizāciju

Kategorijas