VUGD: Dedzinot kūlu, cilvēki apdraud sevi, savu īpašumu un citus

2010. gada 1. aprīlis 16:08

1989

VUGD: Dedzinot kūlu, cilvēki apdraud sevi, savu īpašumu un citus

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) atgādina, ka, dedzinot kūlu, cilvēki apdraud gan savu, gan līdzcilvēku īpašumus un pat dzīvības. Martā reģistrēti 56 kūlas ugunsgrēki un nodegusi viena ēka. Kūlas dedzināšana - tas nav veids, kā sakopt neapsaimniekotās un nesakoptās teritorijas.

Šogad pirmais kūlas ugunsgrēks ir reģistrēts Liepājā 29.martā. Jau nākamajā dienā, 30.martā reģistrēti septiņi ugunsgrēki, bet mēneša pēdējā dienā - 48 kūlas ugunsgrēki. Turklāt Aglonas novadā kūlas ugunsgrēks ir nopostījis arī saimniecības ēku.Ja parasti, sākumā visvairāk kūlas ugunsgrēku ir Kurzemē, bet Latgalē, kur parasti sniegs nokūst vēlāk, arī kūlas ugunsgrēku «sezona» sākas vēlāk, tad šogad šie ugunsgrēki ir reģistrēti jau visos Latvijas reģionos. Turklāt, ja parasti pirmajos reģistrētajos kūlas ugunsgrēkos izdegušās zemes platības nav lielas, tad šogad jau pirmajās dienās bija ugunsgrēki ievērojamās platībās. Tā, piemēram, Daugavpilī dega kūla 4 ha platībā, Olaines pagastā - 6 ha, Jaunjelgavas novada Daudzeses pagastā - 10 ha. Vislielākais kūlas ugunsgrēks šogad bija Aglonas pagastā, kur dega kūla 20 ha platībā un liesmas pārsviedās arī uz saimniecības ēku, kā rezultātā nodega saimniecības ēka 112 kvadrātmetru platībā, taču ugunsdzēsējiem izdevās no liesmām nosargāt dzīvojamo māju. Dzēšanu apgrūtināja arī tas, ka ūdens bija jāpieved no 1 km attāluma.Tāpat kā aizvadītajā gadā arī šogad ugunsdzēsējiem noskaidrot un sodīt kūlas dedzinātājus palīdzēs Valsts un pašvaldību policijas darbinieki.Kūlas ugunsgrēku dzēšana 2009.gadā VUGD izmaksāja 19 854 latus - tā ir iztērētās degvielas cena un 16 bojāto speciālo ugunsdzēsēju automašīnu labošana. Turklāt degviela īpaši tika ekonomēta - pārsvarā ugunsdzēsēji, kur vien iespējams, šos ugunsgrēkus dzēsa ar roku rīkiem, netaupot savus spēkus, bet cenšoties ieekonomēt degvielu, lai tās pietiktu izbraukumiem uz citiem ugunsgrēkiem. Kūlas dedzinātājiem būtu jāatceras arī to, ka VUGD resursi nav bezgalīgi un, lai apkarotu šos ugunsgrēkus, tiek tērēti VUGD līdzekļi, kas faktiski ir visu nodokļu maksātāju nauda.Saistībā ar kūlas ugunsgrēkiem VUGD kontrolē, vai tiek ievērotas Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumu Nr.82 «Ugunsdrošības noteikumu» prasības. Ja konstatēts pārkāpums, jāuzsāk administratīvā lietvedība saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu. Ugunsdrošības noteikumu 3.punktā noteikts, ka ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie ugunsgrēka. Savukārt 20.punkts nosaka, ka objekta teritoriju sistemātiski attīra no degtspējīgiem atkritumiem, bet ap ēkām 10 metrus platu joslu attīra no sausās zāles un nenovākto kultūraugu atliekām. Noteikumu 21.punkts nosaka, ka zemes īpašnieks (vadītājs) veic nepieciešamos pasākumus, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana.Saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa 179.pantu par normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību pārkāpšanu - izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simts latiem, bet juridiskajām personām - līdz tūkstoš latiem. Par kūlas dedzināšanu - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimts līdz piecsimt latiem vai piemēro administratīvo arestu līdz piecpadsmit diennaktīm.Inga Vetere,VUGD Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas priekšnieceKatru gadu kūlas ugunsgrēkos tiek nopostītas ēkas, ir bijuši gadījumi, kad šajos ugunsgrēkos iet bojā arī cilvēki: Gads Ugunsgrēku skaits Bojāgājušie Nodegušas ēkas 2009 2054

109

2008 1092

2007 2651

2006 7083

472

2005 1594

2004 2446

120

2003 3594

341

2002 4328

541

2001 1410

238

2000 1024

1999 939

163

1998 512

105

1997 335

1996 850

270

ZZ.lv ARHĪVS

VUGD: Dedzinot kūlu, cilvēki apdraud sevi, savu īpašumu un citus

Kategorijas