ZZ.lv ARHĪVS

Bezdarbam būs reģionāls raksturs

zz.lv

2015. gada 8. janvāris 16:53

139
Bezdarbam būs reģionāls raksturs

2014. gads aizvadīts piezemēti pozitīvā garā, kaut izaugsme turpināja palēnināties, Eirozonas atgūšanās buksēt un iezīmējās nevēlami scenāriji Ukrainā, ar turpmāku eskalāciju starp Rietumiem un Krieviju.Tas palielināja nenoteiktību, kā dēļ uzņēmēji kļuva vēl piesardzīgāki. SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis laikrakstā «Diena» norāda, ka to veicināja arī pragmatiski apsvērumi, jo jaunā ES fondu finansējuma nosacījumi vēl tika izstrādāti un daudzi ieņēma nogaidošu pozīciju. Lēnāku izaugsmi noteica ne vien eksporta pieauguma bremzēšanās, lēnīgāks kļuva arī patēriņa kāpums. Jaunās ģeopolitiskās situācijas un eirozonas problēmu ietekmē parādās nepieciešamība pēc jauniem impulsiem ekonomikas izaugsmei ne tikai ES, bet arī Latvijā.

2015. gada ekonomikas perspektīvas joprojām ir pakļautas nenoteiktībai. Pēckrīzes apstākļi norāda, ka gan Latvijas, gan globālā ekonomika turpina atrasties noturīgas izaugsmes nosacījumu meklējumos, bet tuvākie gadi solās būt lēnas un sarežģītas izaugsmes periods.

Šogad ekonomikai būs gan iespējas un apstākļi turpināt augt uz iekšējā patēriņa rēķina. To nodrošinās pirktspējas tālāks kāpums. Patērētāju aktivitāte ir pozitīva, un uzlabojas arī sava finansiālā stāvokļa pašnovērtējums. Eksportam ir izredzes palielināties, tomēr pieaugums būs neizteikts un sasniegumi svārstīgi, ko koriģēs tranzīta plūsmas un ražas apjomi. Novērosim izmaiņas eksporta tirgu ģeogrāfijā, jo daļa uzņēmēju iekaros jaunus tirgus. Tas notiks gan plānveidīgas darbības, gan situācijas pasliktināšanās dēļ esošajos tirgos. 

Līdz ar ES fondu pieejamību uzņēmēji varētu kļūt nedaudz aktīvāki investīciju plānu īstenošanā. Ilgtermiņa attīstības interesēs ieguldījumi attīstībā un tālāks uzsvars uz eksportu būs vitāli svarīgs. Tas veidos pamatu patēriņam, uz kura pleciem ilgstoši noturēt ekonomiskās aktivitātes kāpumu nav iespējams. Šā gada IKP pieauguma prognoze ir 2,7 procenti. Tomēr problēmu mērogs Krievijas ekonomikā turpina milzt un mest ēnu arī uz Latvijas izredzēm. Arī ambiciozie plāni eirozonas ekonomikas iekustināšanai vēl ir tikai nodomu līmenī.

Tas viss liek piezemēti vērtēt iespējamo attīstību, un negatīvu pavērsienu iespējas jāvērtē augstāk nekā pozitīvo. Krievijas un ar to saistīto tirgu problēmas sakņojas ne tikai ekonomiskajos, bet dziļākos politiskos faktoros. Liela nozīme būs tam, cik aktīvi rīkosies valdība. Šajā situācijā ārkārtīgi svarīgi būs turpināt strukturālās reformas, tai skaitā atrast risinājumus, kas noņemtu šķēršļus aktīvākai kreditēšanai. Inflācija šogad būs vien nedaudz augstāka kā 2014. gadā, attiecīgi – 1,2 procenti. Inflāciju slāpēs krītošās energoresursu cenas. Tāpat apstākļi reģionā pieturēs cenu kāpumu pārtikai. Straujas inflācijas riski ir ārkārtīgi zemi. Nedaudz jūtamāk tas sagaidāms noteiktiem pakalpojumiem. To virzīs algu un citu izmaksu kāpums un patēriņa aktivitāte. Lielākais inflācijas lēciens būs elektroenerģijas cenu pieauguma dēļ. Cenu svārstības būs saistītas ar sezonāliem faktoriem, kas aktualizēsies līdz ar prognozēm par jaunās ražas apjomiem. 

Vērtējot darba tirgus attīstību, jāņem vērā makroekonomisko perspektīvu vājināšanās. Bezdarbs ruks, bet ļoti neizteiksmīgi. Latvija tuvojas dabiskajam bezdarba līmenim. Savukārt valdošās piesardzības dēļ varētu vājināties arī pieprasījums pēc darbiniekiem. Tomēr pieprasījums pēc speciālistiem saglabāsies, jo īpaši tiem, kas sniedz pievienoto vērtību. Noteiktās sfērās būs pieprasījums arī pēc vienkārša darba darītājiem. Sagaidāms, ka nodarbinātības pieaugums izteiktāks būs tirdzniecībā un pakalpojumos. Tikmēr bezdarbs būs izteikta reģionāla problēma. To pastiprinās Krievijas krīze, kā dēļ noteiktos apvidos bezdarba līmenis palielināsies. Darba devējiem arvien biežāk nāksies saskarties ar darbaspēka novecošanās faktu.

Pašreizējais algu kāpums Latvijā uz citu ES valstu fona ir straujš. Tomēr tas nav tik visaptverošs un nozīmīgs, lai atbilstu plašu iedzīvotāju grupu gaidām. Noteiktības trūkums un izaugsmes palēnināšanās atdzesēs esošo dinamiku. Tas piebremzēs arī darbinieku ambīcijas un audzēs darba devēju pretestību izmaksu palielināšanai. Taču spiediens palielināt algas nezudīs, jo īpaši valsts iestāžu darbiniekiem. Algu izmaiņas starp nozarēm, uzņēmumiem būs atšķirīgas, starp darbiniekiem selektīvas un mērķētas labāko motivēšanai.