ZZ.lv ARHĪVS

Velomode atgriežas pie ērtas un praktiskas braukšanas stila

Gaitis Grūtups

2010. gada 5. aprīlis 09:28

1885
Velomode atgriežas pie ērtas un praktiskas braukšanas stila

Pavasara saulē žūstot taciņām un ceļiem, arvien biežāk sastopami riteņbraucēji. Vieni dodas ikdienas gaitās uz darbu vai veikalu, citiem tā ir patīkama izklaide un veselīgs dzīvesveids.

«Mūsu velopreču nodaļā pavasara sākumu varēja manīt jau no marta,» stāsta veikala «Kanclers» darbiniece Ārija Dumpe. Viņa dzīvo Ozolniekos un, kopš Rīgas ielā izbūvēts veloceliņš, brauc ar riteni uz darbu. Labā garastāvoklī un pavējā ceļā pavadot minūtes divdesmit. Arī uzņēmuma īpašnieki Edmunds Barkāns un Ilva Mieze ir aktīvi riteņbraucēji.Līdzekļu ekonomijas labad «Kanclers» velosipēdu nodaļu no īrētām telpām pagalma pusē pārcēlis uz veikala otro stāvu, taču atteikties no velopreču tirgošanas, kas šajā vietā turpinās jau desmito gadu, nedomā. Salīdzinājumā ar Rīgu Jelgavā piedāvājums esot  draudzīgāks, lai gan, pasaulē augot metāla cenai, pamazām palielinās arī divriteņu cenas. «Jau pirms pāris gadiem igauņos varēja manīt, ka mode atgriežas pie pārbaudītām vērtībām. Velosipēdisti sapratuši, ka, braucot pa pilsētu, pilnīgi pietiek ar trim ātrumiem, nevis 24 zobratu pārnesumu kombinācijām, ka visefektīvākā ir kājas bremze un šaurās riepas, nevis platais un rupjais protektors un ātri vien izstiepjamu bremžu trosīšu vijums,» secina velopreču tirgotavas un servisa uzņēmuma «Veloexperts» īpašnieks Edgars Rutkis. Viņš novērojis, ka braukšana ar kalnu velosipēdu korpulentākiem cilvēkiem, kuri nav īpaši draugos ar sportu, bieži vien rada roku tirpšanu, plecu sāpes un citas līdzīgas blakusparādības.Ekonomiskā krīze pērn viņam samazinājusi pārdoto divriteņu skaitu par trešdaļu, un apmēram tikpat audzis servisa pakalpojumu apjoms. «Ja jau bagātie dāņi, ceļoties degvielas cenām, nevar atļauties ģimenē uzturēt divas automašīnas un daudzviet brauc ar velosipēdiem, diez vai latviešiem būtu prātīgi viņu pieredzi ignorēt,» optimistiski uz velokustības nākotni Latvijā raugās E.Rutkis. Pārdzīvot pagājušo ziemu veikalam gan bijis diezgan grūti, jo «ratus taisīt ziemā» jelgavniekiem neesot populāri. Jelgavniece Rimma Slitere, kas velopastaigās dodas vai ikdienu, teic, ka sezonu atsākusi pirms pāris nedēļām. Viņas mīļākais maršruts vedot pa taciņu gar Lielupes kreiso krastu līdz Svētes palieņu pļavām. Savu divdesmit astoņus gadus veco velosipēdu viņa ne reizes neesot nopietni remontējusi. Vien pavasarī vīrs iesmērējot un pievelkot gultņus. Pa pilsētu braukt Rimmas kundze neriskē, jo trūkst vietas, kur velosipēdu droši no zagļiem varētu atstāt.Sarunās ar vairākiem Rīgā strādājošiem jelgavniekiem dzirdēts, ka viņi ar divriteni labprāt dotos līdz dzelzceļa stacijai, kur to atstātu līdz vakaram, taču tad vajadzētu apsargātu velosipēdu novietni. Latvijas Dzelzceļa pārstāvis Jāzeps Cimaškēvičs stāsta, ka telpas būtu, taču pagaidām trūkst uzņēmīgu cilvēku, kas gribētu mēģināt to ierīkot.