ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Ministrija: atsevišķu dzīvokļu parādi nav visas mājas parāds

Edgars Kupčs
Vietējās ziņas

2010. gada 5. aprīlis 14:30

2951
Ministrija: atsevišķu dzīvokļu parādi nav visas mājas parāds

Pārsteigumu daudziem dzīvokļu īpašniekiem šopavasar sagādājusi SIA «Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde» (NĪP) – ieņēmumu un izdevumu atskaitēs par pērno gadu daudzos gadījumos mājas līdzekļu atlikums ir ar negatīvu zīmi, jo NĪP kopējā ēkas bilancē iekļāvusi atsevišķu dzīvokļu parādus par neapmaksātajiem komunālo pakalpojumu rēķiniem. Tā kā NĪP ieskatā visa māja ir parādniece, apsaimniekotājs atsakās veikt neatliekamos darbus un citus ieguldījumus. Mājokļu apsaimniekošanas pārraudzītāja Ekonomikas ministrija uzsver, ka tādējādi pārvaldnieks pārkāpj vismaz divus likumus.

Dambja ielas 4.mājā pirms pāris gadiem apsaimniekošanas maksu no 17 santīmiem palielināja līdz 33,8 santīmiem, jo pēdējos gados mājas ieņēmumi bija mazāki par izdevumiem. Līdz ar maksas kāpumu situācija strauji uzlabojusies – pērn no 80 dzīvokļu nama izdevies ieņemt ap 20 tūkstošiem latu, bet izdevumu kopējā summa veido ap 11,5 tūkstošiem. Taču mājas bilancē kā līdzekļu pārpalikumu NĪP norādījusi vien 1900 latus, jo 13 dzīvokļi pārvaldei ir parādā nepilnus 7000 latus.«Šogad bija jāveic remontdarbi, bet to izmaksas nevis atvilktas no mājas uzkrājuma, bet gan uzrādītas kārtējos rēķinos,» «Ziņām» stāsta kāda šīs mājas iedzīvotāja. NĪP sakot, ka mājas bilancē nav tik daudz naudas, lai veiktu remontus, jo daļa dzīvokļu iekrājuši pamatīgus parādus. «Tas nav pareizi,» minēto situāciju vērtē Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas nodaļas vadītājs Mārtiņš Auders. Atsaucoties uz Civillikumā minēto, viņš uzsver, ka par atsevišķu dzīvokļu parādiem visai ēkai nav solidāra atbildība. «Katram dzīvokļa īpašniekam ar mājas pārvaldītāju ir noslēgts savs līgums, tādēļ konkrētās saistības nedrīkst attiecināt uz pārējiem dzīvokļiem,» M.Auders apgalvo, ka parādus drīkst uzrādīt, bet ne iekļaut kopējā bilancē. Cīņa ar nemaksātājiem ir pašas NĪP atbildība, ko nevar uzlikt uz kārtīgo maksātāju pleciem, norāda ministrijas pārstāvis. Arī likumā «Par dzīvokļa īpašumu» nav minēts, ka atbildība par atsevišķu dzīvokļu parādiem solidāri būtu jāuzņemas visai mājai. Dzīvokļa īpašnieks sedz noteiktos izdevumus, kas nepieciešami mājas obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību nodrošināšanai, teikts likumā. «Ziņas» noskaidroja, ka pēc būtības līdzīgu lietu pērn maijā skatījis Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), kurā kādas mājas iedzīvotāji sūdzējušies par pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgumā iekļautiem nevienlīdzīgiem un netaisnīgiem punktiem.PTAC savā lēmumā atzinis, ka atsevišķa dzīvokļa atbildību par rēķinu nomaksu nedrīkst uzvelt uz pārējiem mitekļiem – tā kā konkrētā dzīvokļa īpašnieka pienākums ir samaksāt pārvaldnieka izsniegtos rēķinus, tad atbilstoši Civillikumā noteiktajam katram parādniekam jāizpilda tikai savu saistību daļa. PTAC licis apsaimniekotājam netaisnīgos līguma punktus izņemt. Līdzīga problēma skārusi arī Raiņa ielas 10.māju pilsētas centrā. Tur par pagājušo gadu teorētiski ir 1738 latu līdzekļu pārpalikums, taču dzīvokļu parādsaistības NĪP ierēķinājusi kopējā bilancē. Tādējādi māja apsaimniekotājam esot vēl parādā 145 latus. Turklāt jāpiebilst, ka lielākais parāds – gandrīz 2000 latu – ir 38.dzīvoklim, kas pieder pašvaldībai.Viena no dzīvokļu īpašniecēm, kas rēķinus apmaksā regulāri, «Ziņām» stāsta, ka pirms pieciem gadiem ģimene speciāli meklējusi un atradusi māju, kurai nav negatīva bilance, jo tādējādi ir pārliecība, ka apsaimniekotājs arī veiks uzlabojumus. Taču cerētais nepiepildījās. «Mājai sāka tecēt jumts, saucu avārijas dienestu, bet tur saka – nebrauks, jo māja ir parādā!» sašutumu neslēpj dzīvokļa īpašniece.Citādi notikušo skaidro pašvaldības preses sekretāre Līga Klismeta. Viņa norāda, ka jumts nav labots nevis parāda dēļ, bet gan tāpēc, ka segums ir sen nokalpojis un to lāpīt nav vērts. Līdz ar to būtu jāmaina viss jumts, taču tam nepietiek naudas neatkarīgi no parāda lieluma. Pārvaldes formālajā atbildē teikts, ka lēmums par jumta seguma maiņu un šo darbu finansēšanu jāpieņem dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē. Tas nozīmē, ka, visticamāk, iedzīvotājiem būs jāņem kredīts jumta maiņai un saskaņā ar NĪP interpretāciju apzinīgo iedzīvotāju veidotie uzkrājumi darbu apmaksas summā iekļauti netiks.Preses sekretāre stāsta, ka parādniecei jau ir tiesas spriedums par izlikšanu un tā izpilde nodota tiesu izpildītājam. Tomēr nedz L.Klismeta, nedz NĪP nespēj izskaidrot, kāpēc pašvaldības dzīvokļa parāda slogs uzlikts privatizētajiem mitekļiem.M.Auders no Ekonomikas ministrijas mudina dzīvokļu īpašniekus, kas saskārušies ar netaisnīgajām NĪP darbībām, vērsties pie apsaimniekotāja ar iesniegumu, tajā aicinot no mājas bilances izņemt parādnieku nenomaksātās rēķinu summas. Ja arī tad NĪP nesāk ievērot likumā «Par dzīvokļa īpašumu» un Civillikumā teikto, pastāv iespēja to taisnību panākt tiesas ceļā vai arī mainīt ēkas pārvaldnieku.

Kategorijas

Kategorijas