ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Elejas muiža gaida atjaunotājus (ar foto)

> www.zz.lv
Vietējās ziņas

2010. gada 10. aprīlis 09:07

2731
Elejas muiža gaida atjaunotājus (ar foto)

Ja Elejas pils būtu vesela, šogad tai apritētu tieši 200 gadu. To ar būvniecību apsēstais grāfs Kristofs Johans Fridrihs Medems, saukts par Žanno, uzbūvēja laikā no 1806. līdz 1810.gadam, izmantojot Pēterburgā strādājošā itāļu arhitekta Džakomo Kvarengi metu. Taču pavisam nesenā pagātnē nopostīto Elejas muižu nesasniedza ap 600 tūkstošu latu ES naudas, kas bija paredzēta kompleksa sakopšanai, šodien raksta «Zemgales Ziņas».

Čivina putni, zālītē pacēluši galviņas vēl decembra sākumā uzziedējušie amoliņi... Saulainā aprīļa dienā Elejas muižas parks piesaistījis jaunu ģimeni, kas pa uzkoptajiem celiņiem devusies vienā no pirmajām pastaigām ar bērnu ratiņiem, skolas puikas, kam interesantāka par uzdotajiem mājas darbiem šķiet sēdēšana muižas pārvaldnieka mājas logā, un trīs vīrus, kas, šķiet, tur atraduši «miera ostu», kur nesteidzīgi var kaut ko iemalkot. Saules staros gan nevar nemanīt, ka akmens lauvām, kas sargā ieeju parkā, nav galvas. Nepievilcīgas ir arī restaurēt nepabeigtās divas muižas ēkas, taču saista aristokrātiskais miers, kas apvij šo vietu.  «Ja Elejas muižu atjaunotu tādu, kādu to 19.gadsimta  sākumā uzbūvēja Kurzemes hercogienes Dorotejas brālis grāfs Žanno Mēdems, tā būtu klasicisma pērle, līdzīgi kā baroka pērle ir Rundāles pils. Muižnieks Žanno Mēdems dzīvoja ar vērienu un gribēja, lai viss viņam būtu Eiropas līmenī,» teic vēsturnieks un Rundāles pils atjaunotājs Imants Lancmanis. Elejas muižu, kuras ansambli veidoja 19 ēkas, liktenis saudzēja 1905.–1907.gada nemieros. Tolaik saniknotie latviešu revolucionāri, atriebjoties «odžu dzimumam», nodedzināja simtiem vācu baronu muižu. Taču Pirmajā pasaules karā 1915.gada vasarā cauri Elejai atkāpās demoralizētie un saniknotie krievu armijas karavīri. Viņi ceļā postīja visu, kas bija saistīts ar vācisko un pielaida klāt uguni arī Elejas pilij. Pēc Latvijas valsts nodibināšanas un muižu zemes dalīšanas Elejas pagastā bija nobriedusi doma, ka muižu vajadzētu atjaunot un tajā varētu atrasties tautas nams. I.Lancmanis teic, ka tikai kādas projekta neprecizitātes dēļ lieta apstājusies un 1931.gada ekonomiskās lejupslīdes apstākļos pieņemts lēmums izdegušos mūrus nojaukt... Saglabājās tikai muižas pārvaldnieka nams un teātra nams, kas vandaliskajā ugunsgrēkā bija mazāk cietuši.Otra Elejas muižas atjaunošanas iespēja pavērās pirms četriem gadiem, kad Eiropas Reģionālās attīstības fonds izsludināja konkursu «Kultūras un vēstures mantojuma efektīva izmantošana tūrismā». Elejas muižas komplekss, kas bija iekļauts apdraudētāko kultūras pieminekļu sarakstā, saņēma finansējumu 600 tūkstošu latu apmērā.Jaundibinātā Latvijas Kultūras, vēstures un dabas mantojuma attīstības biedrība, kas visā Latvijā attīstīja šo projektu, diemžēl Elejā lietu nenokārtoja līdz galam. Biedrības vadītājs Gatis Liepiņš «Ziņām» sacīja, ka pie vainas bijušas neskaidrās īpašuma attiecības. Elejas muižas īpašnieki vairākkārt mainījušies, un tagad tā pieder maksātnespējīgajai apdrošināšanas akciju sabiedrībai «Dukāts», kuras administrators Jānis Lasmanis atzīst, ka par Elejas muižas pirkšanu nevienam intereses neesot.Kādas ir Elejas muižas cerības iegūt reālu saimnieku – atjaunotāju? I.Lancmanis spriež, ka pēc gadiem pieciem desmit, ekonomiskajai situācijai uzlabojoties, tas varētu izdoties.Plašāk par Elejas muižas kompleksa vēsturi un tagadni lasiet «Zemgales Ziņu» 10.aprīļa numurā.*Drukātas avīzes saturs pieejams arī portālā zz.lv, ko var atrast sadaļā «Avīze» vai spiežot šeit .*Reģistrējoties portālā, tā konta papildināšana iespējama, spiežot šeit .*Tāpat portālā iespējams abonēt avīzi, par ko sīkāka informācija - šeit .

Kategorijas

Kategorijas