Dombrovskis: solītie miljardi eiro uzņēmējiem piedāvās gan līdzfinansējumu, gan garantijas

zz.lv

2014. gada 27. novembris 08:43

441

Dombrovskis: solītie miljardi eiro uzņēmējiem piedāvās gan līdzfinansējumu, gan garantijas

Trešdien Eiropas Parlamentā Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans-Klods Junkers iepazīstināja ar jauna stratēģisko ieguldījumu fonda izveidi, lai piesaistītu vismaz 315 miljardus eiro ES ekonomikas "pārstartēšanai". Lielākā daļa politisko grupu pauda atbalstu viņa plānam, tomēr pieprasīja arī nekavējoties rīkoties, lai stimulētu izaugsmi Eiropas Savienībā.

Eiropas Komisijas (EK) piedāvātajā ekonomikas atdzīvināšanas investīciju plānā nevienai valstij nav garantēta kāda iezīmēta ieguldījumu summa, un līdzekļu apgūšana būs atkarīga no pašu valstu un to uzņēmēju spējas piedāvāt kvalitatīvus projektus, tiekoties Strasbūrā ar žurnālistiem pauda EK viceprezidents Valdis Dombrovskis.

Ieguldījumu plāna pamatā būs 16 miljardi eiro no Eiropas Savienības (ES) budžeta un 5 miljardi eiro no Eiropas Investīciju bankas (EIB), kas veidos 21 miljarda eiro Stratēģisko investīciju fondu. EK cer, ka šie līdzekļi piesaistīs valstu finansējumu trīskāršā apmērā, sasniedzot 63 miljardus eiro, bet tālāk izdosies piesaistīt privātā sektora naudu pieckāršā apmērā, sasniedzot piesauktos 315 miljardus eiro.

Viceprezidents «Ziņām» paskaidroja, ka iepriekš izskanējusī informācija par «pieticīgajām prognozēm» saistīta ar to, ka par pamatu ņemts reizinātājs 3, lai gan komercbanku sektorā nereti tas sasniedz pat skaitli 10. Lielākā problēma esot tā, ka komercbankas nevēlas uzņemties riskus un ieguldīt reālā ekonomikā. Tālākais jau atkarīgs no tā, cik kvalitatīvus projektus sagatavo dalībvalstis, un šāds uzdevums tām jau dots agrāk. Vēl vairāk – dalībvalstis ir pašas aicinātas papildināt šo fondu, ko veido ES budžets un Eiropas Investīciju banka. Šīs vērienīgās kreditēšanas programmas paredzētas, lai mazinātu privātā sektora risku, piedāvājot gan līdzfinansējumu, gan garantijas.

Arī Latvijas Radio politiķis uzsvēra, ka Eiropā nav vērojams brīvu finanšu līdzekļu trūkums, taču privātais sektors nevēlas ieguldīt, jo nevēlas uzņemties papildus riskus. EK rosinātā fonda mērķis ir mazināt riskus privātajam sektoram, uzņemoties pirmo iespējamo zaudējumu absorbciju. Plāna galvenā doma ir stimulēt privātos ieguldījumus ES valstu ekonomikās, raksta ziņu aģentūra LETA.

Dombrovskis atgādinājis, ka jau no jūnija Eiropas bankām ir iespējas izdevīgi piesaistīt līdzekļus reālās ekonomikas kreditēšanai, taču bankas šo iespēju neizmanto. EK viceprezidents nedomā, ka problēma būtu finansējuma izsniegšanas nosacījumos, jo tie esot ļoti pretimnākoši, taču bankas acīmredzami nevēlas uzņemties riskus.

Jautāts, kāds labums no investīciju plāna varētu būt Latvijai, Dombrovskis uzsvēra, ka tas būs atkarīgs no pašas Latvijas un pārējām ES valstīm, cik aktīvi un cik kvalitatīvus projektus valstis pieteikts. Projektus pēc tam bezkaislīgi vērtēšot profesionāli speciālisti.

Savukārt vaicāts, kāds varētu būt EK vērtējums par Latvijas budžeta projektu, politiķis atzina, ka EK pašreiz ES valstu budžeta projektus vērtē, bet tos nevarot publiski komentēt, jo viedoklis tiks pausts piektdien, 28.novembrī.

Kā ziņots, EK otrdien beidzot nodeva atklātībai ilgi gaidīto plānu par 315 miljardu eiro ieguldīšanu novājinātajā ES ekonomikā. Eirozona tikai pērn izkļuva no recesijas, taču kopš tā laika tā arī nav spējusi uzņemt vērā ņemamu izaugsmes tempu. Ekonomikas izaugsme joprojām ir niecīga, bezdarba līmenis nemazinās, bet inflācija ir ievērojami zemāka nekā plānots.

EK otrdien ierosināja izveidot īpašu fondu, kuru pārraudzītu EIB. No šī fonda līdzekļiem plānots finansēt infrastruktūras objektus, platjoslas interneta tīklus, enerģētikas un transporta attīstību, kā arī izglītības, pētniecības un inovāciju projektus.

Šo plānu piedāvājis jaunais EK prezidents Žans Klods Junkers, kurš iecerējis izmantot ES līdzekļus, lai mudinātu arī privātos investorus ieguldīt savu naudu projektos, kas šobrīd tiek uzskatīti par pārāk riskantiem. Junkers pauda cerību, ka šis ierosinājums veicinās tik ļoti nepieciešamo jauno darbvietu skaita pieaugumu un ekonomiskās izaugsmes nostiprināšanos. "Eiropai ir nepieciešams jauns uzrāviens, un EK piedāvā jaunu starteri," paziņoja Junkers. "Mums ir jānosūta Eiropai un pārējai pasaulei skaidrs signāls – Eiropa ir atpakaļ," viņš piebilda.

Plāns paredz izveidot Stratēģisko investīciju fondu 21 miljarda eiro vērtībā. Saskaņā ar plānu pašreizējie ES līdzekļi tiks izmantoti, lai garantētu finansējumu 16 miljardu eiro apmērā. Vēl piecus miljardus sniegs EIB. Tas, kā cer EK, nodrošinās piecpadsmitkārtīgu privāto finansējumu, investīciju kopapjomam sasniedzot 315 miljardus.

EK cer, ka papildu finansējumu sniegs arī ES dalībvalstis. Lai mudinātu projektā iesaistīties nacionālās valdības, EK paziņojusi, ka ieturēs "labvēlīgu nostāju", šādu ieceru kontekstā vērtējot nacionālos budžetus.

Pašreizējie ES noteikumi nosaka stingrus ierobežojumus dalībvalstu budžeta deficītam un nacionālā parāda apjomam, taču, piemēram, Itālija uzstāj, ka, vērtējot šo noteikumu ievērošanu, vajadzētu ņemt vērā investīcijas, kas ieguldītas ekonomikas izaugsmes veicināšanā un jaunu darbvietu radīšanā.

"Elastības trūkums ir muļķīgs," otrdien uzrunājot Eiropas Parlamenta (EP) deputātus, norādīja Itālijas premjerministrs Mateo Renci. "Bez elastības nav politikas. Mēs nonākam tehnokrātijas valstībā."

EK piedāvātajam investīciju plānam vēl nepieciešams dalībvalstu un EP akcepts, un paredzēts, ka tas stāsies spēkā nākamā gada vidū.Sagaidāms, ka ES valstu līderu apstiprinājumu Eiropas Stratēģisko investīciju fonds varētu saņemt decembrī paredzētajā ES samitā.Taču EK plāns jau izraisījis iebildumus no vairāku EP frakciju puses, tām izvirzot pašām savus investīciju projektus.

"Mēs vēlamies, lai tiktu īstenota šoka terapija," pagājušajā nedēļā paziņoja sociālistu frakcijas līderis Džanni Pitella. Sociālisti piedāvā veidot 800 miljardus eiro lielu fondu, aicinot ES dalībvalstis sešu gadu laikā tajā ieguldīt 100 miljardus eiro.

Savukārt liberāļi uzskata, ka ekonomikas atdzīvināšanai nepieciešami 700 miljardi eiro, taču frakcijas līderis Gijs Ferhofstads uzsvēris, ka tas darāms, nevis palielinot parādu, bet gan piesaistot privātos investorus. Šim nolūkam nepieciešami nodokļu atvieglojumi un tirgus liberalizācija.

Plāna kritiķi arī norādījuši, ka plānotais fonds nepiesaistīs jaunus līdzekļus, bet tikai pārdalīs esošos. Tāpat arī kritiķi ir skeptiski noskaņoti par to, vai fondam izdosies piesaistīt privātās investīcijas cerētajā piecpadsmitkārtīgajā apmērā.

Junkers gan kritiku noraida. "Es bieži dzirdu, ka mums nepieciešama tā dēvētā jaunā nauda, bet es uzskatu, ka mums ir nepieciešams jauns sākums un jaunas investīcijas. Nauda, ko mēs piedāvājam, nāk papildus jau eksistējošai," paziņoja Junkers. Junkers arī uzsver, ka "nauda no debesīm nekritīs" un ka EK nav "naudas printera".

Tikmēr darba devēju organizācija "BusinessEurope" EK plānu novērtējusi atzinīgi, un tās direktors Markuss Beirers norādījis, ka iecere esot "labs sākums". Tomēr vienlaikus viņš atzinis, ka pilnībā atrisināt investīciju trūkumu Eiropā tā nespēs.

Tomēr Beirers paudis pārliecību, ka izdosies piesaistīt 315 miljardus eiro, piebilstot, ka bieži nevajag daudz, lai sasniegtu "slieksni, kad projekti privātajiem investoriem kļūst ienesīgi un interesanti".

Sagaidāms, ka atbalstāmos projektus Eiropas Stratēģisko investīciju fondam palīdzēs izvērtēt finanšu ekspertu grupa. Projekti tiks izvērtēti, balstoties uz to attīstības līmeni un spēju piesaistīt privātās investīcijas.

Politisko grupu debates

Eiropas Tautas partijas grupas vadītājs Manfrēds Vēbers (Vācija) Junkera plānu vērtēja atzinīgi: "Privātā kapitāla piesaistīšana ir labāks risinājums par jaunu parādu veidošanu", tomēr uzsvēra, ka dalībvalstīm ir jāturpina strukturālās reformas. "Ja tiesas procesi velkas tik ilgi kā Itālijā, ja darba tirgus ir tik neelastīgs kā Francijā un ja plānošana velkas mēnešiem un gadiem, kā tas ir manā valstī, nav jābrīnās, ka trūkst investīciju".

S&D grupas vadītājs Džanni Pitella (Itālija) norādīja, ka viņa politiskā grupa būtu vēlējusies "atvēlēt vēl vairāk publisko līdzekļu, un piesaistīt vairāk ieguldījumu, tomēr šis ir labs sākumpunkts". Viņš uzsvēra, ka viņa grupu neinteresē "kredītaģentūru vērtējums. Mūs interesē cilvēku dzīves". Pitella atgādināja Junkeram, ka S&D atbalstīja viņa kandidatūru ar noteikumu, ka ieguldījumu pakete tiks īstenota un Eiropas Parlaments tiks iesaistīts procesā.

Atsaucoties uz Junkera lietoto investīciju programmas salīdzinājumu ar lejkannu, Eiropas Konservatīvo un Reformistu grupas vadītājs Sijeds Kamals (Apvienotā Karalisre) vaicāja: "Kā nodrošināt, ka šīs "lejkanna" patiešām stimulēs izaugsmi? Kā nodrošināt, lai tā nekļūtu par publisko līdzekļu šļūteni, kas aizskalo visus privātos ieguldījumus? Kā nodrošināt, ka tā nebūs privāta apūdeņošanas sistēma, kas nekad netiek ieslēgta? Mums ir vajadzīgas konkrētas atbildes uz dažiem jautājumiem. (..) Un varbūt pēc tam mēs atbalstīsim jūsu projektu."

Liberāļu (ALDE) grupas vadītājs Gijs Ferhovštads (Beļģija) uzsvēra, ka ieguldījumiem jāiet rokrokā ar strukturālu reformu dalībvalstīs. "Varbūt darba tirgus reforma jāizvirza kā priekšnoteikums līdzekļu saņemšanai dalībvalstī," viņš ierosināja, uzsverot arī vajadzību pabeigt ES vienotā tirgus izveidi digitālajā, enerģētikas un kapitāla tirgus jomās. "Citādi mēs zaudēsim ļoti daudz līdzekļu," viņš teica. Ferhofštads arī ierosināja piešķirt nodokļu atlaides investīcijām, lai tādējādi ieinteresētu vairāk privāto ieguldītāju.

Dimitrios Papadimoulis (Grieķija) no Apvienoto Kreiso grupas teica Junkeram: "Plāns, ar ko jūs iepazīstinājāt, ir tikai tukši vārdi. Sešpadsmit miljardu no ES budžeta un pieci miljardi no Eiropas Investīciju bankas — tur nav neviena "svaiga" eiro. Jūs solāt, ka ieguldītie līdzekļi atmaksāsies 15-kārtīgi. Ņemot vērā pašreizējo eirozonas stagnāciju un lejupslīdi, jūs par to nepārliecināsiet nevienu pasaules ekonomistu."

Filips Lambērs (Beļģija), kurš runāja Zaļo grupas vārdā, uzteica ieguldījumu plāna "labos nolūkiem", bet vienlaikus uzsvēra, ka jāpieliek punkts "kazino ekonomikai". Viņš uzsvēra, ka cīņai pret krāpšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas jākļūst par neatņemamu jaunā plāna daļu un uzsvēra vajadzību palielināt ES energodrošību. "Mums jāpārtrauc Putinam un viņa enerģētikas sistēmai pārskaitīt miljardu eiro dienā."

Patriks O'Flinns (Lielbritānija) no grupas "Brīvības un Tiešās demokrātijas Eiropa" norādīja, ka Junkers grasās "bezjēdzīgi ieguldīt neiedomājami lielu naudu". Viņaprāt, "galvenā ES problēma ir eiro", kura dēļ Dienvideiropas valstis nevar devalvēt valūtu un tādējādi veidot labvēlīgāku vidi ieguldījumiem.

Pie politiskām grupām nepiederošo deputātu pārstāvis Gerolfs Annemans (Beļģija) norādīja, ka ieguldījumu pakete pamatā ir "etiķešu pārlīmēšana (...) Šī ir bezjēdzīga lejkanna, jo tā vienalga atkal baros tikai monopolus".

Eiropas Komisijas atbilde

Eiropas Komisijas vicepriekšsēdētājs Jirgi Katainens, komentējot deputātu teikto, norādīja, ka jaunais finansējums ievērojami ietekmēs reālo ekonomiku, tas paredz publisku un privātu līdzekļu ieguldīšanu reālos projektos un reālu darbavietu radīšanu. Viņš uzsvēra, ka dalībvalstu iemaksas fondā neatstās ietekmi uz Stabilitātes un izaugsmes paktu. Fondam jāiemieso "jauna Eiropas līmeņa pieeja, mainot publisko līdzekļu ieguldīšanas veidu", ar īpašu uzsvaru uz augstāka riska līmeņa aizņemšanos.

ZZ.lv ARHĪVS

Dombrovskis: solītie miljardi eiro uzņēmējiem piedāvās gan līdzfinansējumu, gan garantijas

Kategorijas