ZZ.lv ARHĪVS

Jelgavā bijuši jau 14 kūlas ugunsgrēki; vainīgos sodīs policija

Jānis Stundiņš

2010. gada 14. aprīlis 12:14

1857
Jelgavā bijuši jau 14 kūlas ugunsgrēki; vainīgos sodīs policija

Šosezon, aptuveni nedēļas laikā, Jelgavā un abos novados bijuši jau 14 kūlas ugunsgrēki, kuros kupumā deguši 54 350 kvadrātmetru pļavu un krūmāju zemes. Tajos cietusi arī pamesta māja. Glābēji vainīgos nav pieķēruši, taču visus gadījumus izmeklē policija.

Arī vakar, 13.aprīlī, bijuši divi degošas kūlas gadījumi. Viens bijis Jelgavā, Prohorova ielā 44, kur dega kūla 600 kvadrātmetru platībā, otrs – Mednieku ielā, kur zem augstsprieguma līnija dega kūla 100 kvadrātmetru platībā.Ugunsdzēsēji pagaidām nevienu dedzinātāju uz vietas nav pieķēruši, tāpēc sodi uz vietas nav piemēroti, taču informācija par visiem kūlas dedzināšanas gadījumiem tiek nodota Valsts policijai, kas sadarbībā ar Pašvaldības policiju meklējot vainīgos un sodot tos. Saskaņā ar likumu, ja konkrētu dedzinātāju nepieķer, tad sods tiek piemērots zemes gabala īpašniekam, informē VUGD Zemgales reģiona brigādes Jelgavas daļas komandieris Artūrs Hroļenko.12.aprīlī bijuši veseli seši kūlas ugunsgrēki, kuros cietušas divas neapsaimniekotas mājas. Pirmdien 200 kvadrātmetru platībā dega kūla Jelgavā, Romas ielā. Glūdas pagasta «Niķos» dega pamesta dzīvojamā māja 16 kvadrātmetru platībā un kūla 5000 kvadrātmetru platībā. Jelgavā, Graudu ielā dega kūla 5000 kvadrātmetru platībā, Tērvetes ielā – 500  kvadrātmetru platībā, Garozas ielā – 1000 kvadrātmetru platībā.Savukārt Pavasara ielā dega neapsaimniekota dzīvojamā māja 20 kvadrātmetru platībā – šis ugunsgrēks, iespējams, nav izcēlies kūlas dēļ, jo sausās zāles platības nav degušas.Svētdien, 11.aprīlī Kalnciemā, Jelgavas ielā dega sausa zāle 1000 kvadrātmetru platībā, bet Valgundes pagasta Vītoliņos, Vērpju ielā deg kūla 15 000 kvadrātmetru platībā.Jau ziņots, ka 11.aprīlī ap pulksten 18 dega kūla 500 kvadrātmetru platībā Kalnciema pagastā pie autoceļa Jūrmala – Kalnciems pirmā kilometra. Savukārt Jelgavā, pie Viskaļu ielas dega kūla 25 000 kvadrātmetru platībā, kas bijis pats lielākais kūlas dedzināšanas gadījums, un pie tās pašas ielas citā vietā dega kūla 300 kvadrātmetru platībā. Pie Garozas ielas dega kūla 100 kvadrātmetru platībā.Tāpat iepriekš ziņots, ka šogad taupības nolūkos ne visos gadījumos kūlas ugunsgrēki tiks dzēsti, savukārt dedzinātāji tiks saukti pie atbildības.Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Zemgales reģiona brigādes darbinieki degvielas taupības nolūkos, šogad pārdomāti veiks kūlas ugunsgrēku dzēšanu. Ugunsgrēka dzēšanas vadītājs ierodoties notikuma vietā pieņems lēmumu, vai dzēst kūlas ugunsgrēku vai ļaut kūlai nodegt, informē A.Hroļenko.Ugunsdzēsēji uzskata, ja kūlas ugunsgrēks neapdraud cilvēka dzīvības, ēkas un mežus, ugunsgrēku nav nozīmes dzēst. Nereti uz nodzēsto kūlu vienā vietā ugunsdzēsēji brauc vairākas reizes un nevajadzīgi tiek tērēta degviela un laiks.Pēdējos gados kūlas ugunsgrēku skaits ar katru gadu samazinās – galvenokārt pateicoties informatīvajai kampaņai pret kūlas dedzinātājiem un bargajiem sodiem. Var teikt arī, ka ir mainījusies iedzīvotāju apziņa, un īpašums tiek sakopts iepriekšējā gada rudenī, lai nerastos kūla pavasarī, apraksta Jelgavas daļas inspektors Andris Staļģevics.Arī šogad, kā visus iepriekšējos gadus, VUGD darbinieki veiks reidus, lai kūlas dedzinātājus un nesakopto lauku īpašniekus, kur degusi kūla, administratīvi sodītu. Tāpat sniegsim informāciju lauka atbalsta dienestam par degušajām platībām uz lauksaimniecībā izmantojamām zemēm, skaidro VUGD pārstāvji.Ugunsdzēsēji atgādina, ka personas, kuras dedzina kūlu, tiek sodītas ar naudas sodu no divsimt līdz piecsimt latiem vai tām piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.Ja zemes īpašnieks (valdītājs) neveic nepieciešamos pasākumus, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana, tad viņš tiek sodīts ar naudas sodu: fiziskās personas – no divdesmit līdz divsimt latiem, juridiskās personas – no divsimt līdz tūkstoš latiem, atgādina VUGD.