ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Aigars Ostrovskis: Makšķerēšana ir hobijs nevis rūpnieciska zivju ieguve

Lietotāju raksti

2010. gada 14. aprīlis 15:37

2612
Aigars Ostrovskis: Makšķerēšana ir hobijs nevis rūpnieciska zivju ieguve

Ir sācies pavasara zivju migrācijas un nārsta periods, kura laikā dažādas zivju sugas izvēlas sev vispiemērotākās nārsta vietas, un iestājoties atbilstošiem apstākļiem (ūdens temperatūra, līmenis, laika apstākļi, straume u.c.) tiek gādāts par pēcnācēju radīšanu.

Nav noslēpums, ka pavasara periods ir «pļaujas» laiks makšķerniekiem, kad dažādas zivju sugas pirms nārsta vēl steidz remdēt savu apetīti. Patreizējā laika periodā daudzu simtu makšķernieku prātus nodarbina kā, kur un ko piedāvāt tādai zivju sugai kā vimbai, kura no Baltijas jūras migrē uz upju augštecēm veikt savu pienākumu.Diemžēl nereti viens otrs makšķernieks aizmirst, ka makšķerēšana ir hobijs nevis zivju rūpnieciskās ieguves avots. Tādēļ lai atsevišķiem indivīdiem atgādinātu par makšķerēšanas būtību un likumisko pusi daudz vairāk darba ir Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes inspektoriem, jo atsevišķām zivju sugām ir noteikts atļautā loma lielums un pieļaujamais zivju garums, kas saistīts ar šo zivju sugu dabisko atražošanos, un to neievērošana noved pie bēdīgām sekām kas izpaužas kā ļoti bargi naudas sodi un kompensācijas par zivju resursiem nodarītajiem zaudējumiem, bez tam arī šoks un asaras uzzinot savas alkatības «cenu».Viens no iepriekšējās nedēļas piemēriem: noķertas un lomā paturētas astoņas vimbas, trīs no tām neatbilda pieļaujamajam zivju garumam. Tāda loma gala rezultāts bija 60 lati administratīvais sods un kompensācija par zivju resursiem nodarītajiem zaudējumiem 180 latu apmērā.Makšķerēšanas noteikumi nosaka, ka vienā makšķerēšanas reizē lomā drīkst paturēt 5 vimbas ar garumu virs 30 cm. Pārējās vimbas saudzīgi ir jāatbrīvo no āķa un nekavējoties jāatlaiž atpakaļ ūdenstilpē. Pretējā gadījumā vimba skaitās nelikumīgi iegūta un kompensācija par zivju resursiem nodarītajiem zaudējumiem tiek aprēķināta pamattaksi 20 latus reizinot ar trīs. Savukārt, ja zivs ir iegūta aizliegtā laikā un vietā (piemēram, Lielupē aiz Staļģenes tilta, pa straumi uz augšu, kur pašreiz ir vispārējs makšķerēšanas aizliegums, izņemot licencēto makšķerēšanu), zivs pamattaksi reizina ar pieci.Vēl nedaudz ir jāpaciešas makšķerniekiem, kuri gaida brīdi, kad varēs makšķerēt no laivām, jo makšķerēšanas sezona no laivām sākas ar 1.maiju, kas sakrīt ar laiku, kad beidzas makšķerēšanas aizliegums līdakām. Savukārt zandartiem vispārējs makšķerēšanas aizliegums ir no 16.aprīļa līdz 31.maijam. Atgādinu arī nēģu tīkotājiem, ka to ieguve mūsu valsts ūdenstilpnēs ir aizliegta visu gadu, pretējā gadījumā šī nodarbe var palikt vēl ilgi prātā kā smērā «dārgs» (pēc inspektoru ieskatiem) process.Nereti nākas secināt, ka vēl jo projām atsevišķi makšķernieki tikpat kā neko nezina par makšķerēšanas noteikumiem, tādēļ tomēr iesaku tos apgūt, pirms veikt makšķerēšanu, kā arī pārējiem makšķerniekiem šad un tad tos pārlasīt. Ar makšķerēšanas noteikumiem var iepazīties internetā pēc adreses http://www.likumi.lv/doc.php?id=202643. Ne asakas!Aigars Ostrovskis,Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes Iekšējo ūdeņu kontroles daļas Jelgavas sektora vecākais inspektors

Kategorijas

Kategorijas