ZZ.lv ARHĪVS

«Laukiem būt!» konkursa finālā – ar kaņepju rokdarbiem un kazas piena saldējumu

Agnese Leiburga

2014. gada 11. novembris 16:26

722
«Laukiem būt!» konkursa finālā – ar kaņepju rokdarbiem un kazas piena saldējumu

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) organizētā konkursa «Laukiem būt!» finālā ceturtdien, 13. novembrī, no LLKC Jelgavas biroja sevi pieteiks Linda Valtere un Mārtiņš Millers. Pasākuma programma ŠEIT.

Kā informē LLKC sabiedrisko attiecību vadītāja Iveta Tomsone, jauniešu uzņēmējdarbības veicināšanas pasākumu LLKC īsteno trešo gadu un šajā laikā uzņēmējdarbības pamatus apguvuši jau vairāk nekā 500 lauku jauniešu. Daļa savas biznesa idejas veiksmīgi īstenojuši dzīvē, tādējādi apliecinot plašās iespējas strādāt un pelnīt laukos.

Šogad konkursa finālā 15 lauku jauniešu prezentēs gan lauksaimniecības, gan nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības, kā arī pārtikas pārstrādes biznesa idejas. Konkursa finālisti izraudzīti no visiem Latvijas reģioniem, atlasot labākos no 58 iesniegtajiem biznesa projektiem. Labāko projektu autori saņems naudas balvas savu biznesa ideju īstenošanai. Kopējais balvu fonds – 30 000 eiro. Šogad savu simpātiju balvu labākajam pārtikas pārstrādes projektam 3000 eiro apmērā pasniegs arī uzņēmums «Ādažu čipsi».

Pasākums «Atbalsts lauku jauniešiem uzņēmējdarbības veicināšanai» sākās jau pavasarī ar informatīvajām dienām, kurās jaunieši 26 Latvijas reģionos tika iepazīstināti ar pasākuma «Laukiem būt!» norisi. Tie, kuri ieinteresējās par šo pasākumu un vēlējās savas idejas īstenot, piedalījās mācībās, apgūstot ideju definēšanu, uzņēmējdarbības un grāmatvedības pamatus, biznesa plānu un projektu būtību, to sastāvdaļas, kā arī biznesa plānu vai projekta pieteikumu izstrādi. Pasākumā kopumā piedalījās 324 jaunieši, bet sertifikātu par mācību pabeigšanu saņēma 227.

No LLKC Jelgavas biroja organizētās grupas konkursam pieteicās un biznesa plānus uzrakstīja četri jaunieši – Linda Valtere, Mārtiņš Millers, Kaspars Otikovs un Raitis Vilners. Finālam tika izvirzīti divi – Linda un Mārtiņš.

M.Millers laukos saimnieko daudzpusīgi – viņa zemnieku saimniecībā «Pīlādži» Dobeles novada Naudītes pagastā tiek audzēti dārzeņi un ogas, turētas vistas un kazas. Saimniecībā strādā pēc bioloģiskiem principiem, tiesa gan, netīkojot pēc bioloģiskās saimniecības sertifikāta. «Audzēts viss tiek, ievērojot bioloģiskās saimniecības principus, bet grēkot sanāk kazkopībā, jo pats veicu nelielas manipulācijas veterinārajā jomā. Lai iegūtu sertifikātu, es to nedrīkstētu darīt,» skaidro Mārtiņš. Izaudzēto un saimniecībā saražoto viņš tirgo pamazām izveidotajam klientu lokam Dobeles un Auces apkārtnē, kas paši piezvana un pasūta produktus. 

Pašlaik Mārtiņa ganāmpulkā ir septiņdesmit kazu. Populārākais to produkts esot biezpiens. «Gribējās izdomāt vēl ko interesantu, ar ko paplašināt piedāvājumu. Tā nonācu pie idejas par saldējumu,» stāsta Mārtiņš. Pašam, pirmo reizi pagatavojot saldējumu no kazas piena, bijis pārsteigums, cik ļoti atšķirīgi no veikalā nopērkamā rūpnieciski ražotā līdzinieka tas garšo. Sākotnēji Mārtiņš pamēģinājis gatavot arī kazas piena sieru, bet nonācis pie secinājuma, ka tas prasa lielas izmaksas. «Turklāt saldējums ir neikdienišķs produkts, it īpaši jau kazas piena. Tādu diez vai lielveikalā varēs nopirkt,» viņš piebilst. 

Ja iecerēto izdosies realizēt, kazas piena saldējumu saimniecībā paredzēts ražot, izmantojot gan svaigas ogas, gan ievārījumu.

Savukārt L.Valtere konkursā piedalīsies ar uzņēmējdarbības ideju nelauksaimniecības nozarē, vērtēšanai piedāvājot projektu «Rokdarbi no kaņepju šķiedras». Rokdarbi ir Lindas lielā aizraušanās jau sen. Pati viņa nāk no Saldus puses, bet Jelgavā ieprecējusies. Tagad atzīst, ka dzīvo pa vidu – piepalīdzot savējo saimniecībā Saldū un mitinoties Jelgavā. «Kad pavasarī atnācu uz informācijas dienu LLKC, pat prātā nenāca, ka piedalīšos šādā konkursā. Tagad jūtos tikai un vienīgi ieguvēja no tām zināšanām un iespējām, ko esmu saņēmusi,» stāsta Linda.

Par savu ideju darināt rokdarbus no kaņepju šķiedras Linda, kā pati saka, stāv un krīt, jo uzskata, ka tas ir unikāls, tepat Latvijā izaudzējams materiāls. Sācies viss ar pašas darinātiem paklājiem, kas tapuši no izmantota apģērba. Linda skaidro: «Kaņepes mazās platībās audzēju pati un uzskatu, ka tas ir ļoti īpašs un Latvijā novārtā pamests augs, tāpēc radās ideja tieši šajā jomā veidot savu uzņēmējdarbību – audzēt kaņepes, veikt to pirmapstrādi un radīt šķiedru. Tad varētu dažādus rokdarbus veidot no tās.»

Linda skaidro, ka kaņepes šķiedra ir mitrumizturīga, nepelē, nezaudē krāsu un tajā nemetas kaitēkļi. «Ja šādu šķiedru Latvijas saimniecībās varēja radīt ulmaņlaikos, kāpēc gan nevarētu mūsdienās, pie viena dodot pievienoto vērtību šim unikālajam produktam,» secina Linda.