Atklāta zinātniekam Georgam Magnusam Paukeram veltīta izstāde (ar foto)

Matemātiķim un dabaszinātniekam Georgam Magnusam Paukeram (1787 – 1855) 15.novembrī apritēja 225.dzimšanas diena, bet dienu vēlāk Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā tika atklāta ievērojamā zinātnieka atcerei veltīta izstāde «Jelgava – astronomiski ģeodēziskās uzmērīšanas centrs»
Notikums, kā uzsvēra Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja direktore Gita Grase, nozīmīgs arī ar to, ka tiek atklāta pirmā izstāde nupat izremontētajā pirmā stāva telpā. Tajā eksponēta mērniecības instrumentu kolekcija, kā arī G.M.Paukera oriģināldarbi un viņa darbu titullapas no habilitētā inženierzinātņu doktora Jāņa Klētnieka kolekcijas. Blakus vēsturiskajiem eksponātiem tikai izstādes atklāšanas dienā bija iespēja skatīt arī mūsdienu ģeodēziskās uzmērīšanas instrumentu – bezpilota lidmašīnu.G.M.Paukers dzimis mācītāja ģimenē, studējis Tērbatā un Pēterburgā, 1812. gadā kļuvis par matemātikas privātdocentu, bet 1813. gadā par matemātikas profesoru Tērbatā. Ilgus gadus strādājis par matemātikas profesoru Jelgavā (1813 – 1846). Astronomiski ģeodēziskās uzmērīšanas metodes pamatlicējs Baltijā.«Paukers pirmos darbus ar triangulācijas metodi veica, būdams vēl Tērbatas universitātes students,» pastāstīja J.Klētnieks. «Vēlāk pēc viņa ierosmes sākās arī Vidzemes ģeometriskā uzmērīšana, ko 1816. gadā veica ievērojamais astronoms Tērbatas universitātes observatorijas vadītājs Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve.»«Paukers tajā laikā jau bija pārcēlies uz Jelgavu un 1813. gadā kļuvis par Jelgavas Akadēmiskās ģimnāzijas virsskolotāju, saglabājot savu profesora titulu,» turpina J.Klētnieks. «Strādājot Akadēmiskajā ģimnāzijā, kas ir «Academia Petrina» mantiniece, viņš publicē pirmo darbu (vācu valodā) par diferenciālajiem un integrālrēķiniem. To sāka mācīt arī atsevišķiem Akadēmiskās ģimnāzijas audzēkņiem, kuri gribēja turpināt studijas universitātē.»Par G.M.Paukera vispusīgajām interesēm liecina arī fakts, ka 1817. gadā viņš kļuvis par Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības pastāvīgo sekretāru. Savas darbības laikā veidojis plašu saraksti ar visiem tā laika ievērojamākajiem Krievijas un Vācijas zinātniekiem – matemātiķiem. Vēl viens viņa darbības virziens ir metroloģija, kas īpaši būtiski tālaika cariskajā Krievijā, kur līdz pat 19. gadsimta vidum nepastāvēja vienota mēru un svaru sistēma.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”