ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Aleksandrs Veržbickis: Dzīve ir nevis sprints, bet maratons

Guntars Gūte
Jelgava

2014. gada 20. oktobris 19:27

4259
Aleksandrs Veržbickis: Dzīve ir nevis sprints, bet maratons

Veselības ministrijas un Slimību profilakses un kontroles centra rīkotās kampaņas «Nenovērsies!» laikā vairākos Latvijas reģionos oktobrī notika bezmaksas konsultācijas pie privāti praktizējošiem psihiatriem. Starp šiem reģioniem bija arī Jelgava, kur nedēļas garumā ikvienam bija iespēja doties pie psihiatra Aleksandra Veržbicka, lai saņemtu konsultāciju par jautājumiem, kas jau sen urdījuši, bet ko nav bijis iespējas atrisināt. Aicinājām A.Veržbicki uz sarunu, lai noskaidrotu, kāds ir viņa vērtējums par garīgajām slimībām un sabiedrības kopējo psihisko veselību. 

– Vai jelgavnieku vidū bija pieprasītas bezmaksas psihiatru konsultācijas, un kādas bija izplatītākās problēmas, ar kādām iedzīvotāji pie jums vērsās? 
Jelgavnieki aktīvi izmantoja šo iespēju un konsultējās pie manis, kas ir ļoti labi. Visbiežāk tiem, kas vērsās pēc psihiatra, bija grūti pārdzīvot tuvu cilvēku zaudējumu vai arī viņus mocīja hronisks nogurums. Šie iemesli mani daudz nepārsteidza, taču pārsteidza tas, cik ilgi viņi bija mēģinājuši sadzīvot ar problēmu. 

Es secināju, ka cilvēki, kas ieradās, caurmērā ar kādu problēmu bija mēģinājuši sadzīvot jau apmēram gadu, kas ir samērā slikts rādītājs. Protams, no vienas puses, var teikt – tas ir labi, ka mūsu cilvēki var pacietīgi un ilgi ciest, bet, no otras puses, – viņi ir pārāk ilgi gaidījuši, kad problēma atrisināsies, nespējot dzīvot normālu dzīvi. Viņu dzīve šo laiku noteikti bija ievērojami apgrūtinātāka.

– Vai ilgo ciešanu iemesls varētu būt nezināšana, kur meklēt palīdzību? Vai reģionos cilvēki vispār ir informēti par psihisko saslimšanu īpatnībām? 
Domāju, šī problēma ir ne tikai Jelgavā, ne tikai Latvijā, bet gan visā pasaulē, jo iedzīvotāji tik tiešām ir ļoti slikti informēti par psihiskajiem traucējumiem, kā arī par to, kad ir tas brīdis, kad nepieciešama speciālista palīdzība. Praksē esmu novērojis, ka ļoti bieži cilvēki konsultējas pie dažādiem medicīnas speciālistiem, sauc ātro palīdzību vai dodas pie dziednieka, bet pie psihiatra nevēršas. Tikai tajā brīdī, kad medicīnas darbinieki jau piekto reizi pateikuši, ka ar konkrēto problēmu jākonsultējas pie psihiatra, cilvēks beidzot aiziet pie speciālista un saņem adekvātu palīdzību. 

– Kā noteikt robežu starp vienkārši sliktu garastāvokli un jau nopietnākām psihiskām saslimšanām, piemēram, depresiju? 
Jāpiekrīt, ka ir ļoti grūti pašam redzēt robežu starp sliktu garastāvokli un depresiju. Lai definētu depresiju, var palīdzēt depresijas testi, kas ir brīvi pieejami internetā. Jebkurš šos testus var aizpildīt un saņemt secinājumu par savu psihisko veselību. Otrs variants ir jautāt tuviniekiem, vai konkrētās personas garastāvoklis un uzvedība pēdējā laikā nav būtiski mainījušies, kā arī jānovērtē, vai cilvēkam nav parādījušās nopietnas grūtības darbā vai ikdienā. Šādas izmaiņas jau ir nopietns simptoms, kad var aizdomāties arī par depresiju. 

– Pēdējā laikā sabiedrībā bieži nācies dzirdēt vārdus «veģetatīvā distonija», sevišķi jauniešu vidū. Kas tas īsti ir, un kāpēc par to tik daudz tiek runāts? 
Veģetatīvā distonija Latvijā pašlaik ir vispopulārākā diagnoze no psihiskajiem traucējumiem. Taču, pēc starptautiskiem diagnostiskiem kritērijiem, domāju, to var diagnosticēt tikai apmēram vienai desmitajai daļai pacientu, kas domā, ka viņiem šī saslimšana ir. Īsumā var teikt, ka veģetatīvās reakcijas ir katram dzīvam cilvēkam, bet par slimību iespējams runāt tikai tad, kad šīs reakcijas ir ļoti izteiktas un tās pavada baiļu sajūta. Lielākā problēma ir tāda, ka nepieciešama pareiza ārstēšana, taču ir cilvēki, kas, kaut ko izlasījuši par šo slimību, domā, ka tā ir uz mūžu, un nemaz nedomā ārstēties.

Visu rakstu lasiet otrdienas, 21. oktobra, «Zemgales Ziņās». Foto: Guntars Gūte

Kategorijas

Kategorijas