Tuvi, tāli kaimiņi – Bēnes pagasts
«Nereti kādu uzņēmumu pārstāvji, kas Bēnē veic, piemēram, celtniecības darbus, ir pārsteigti, cik pagasts tomēr ir liels un ka mūspusē ir ko redzēt,» lepni stāsta Auces novada Bēnes pagasta pārvaldes vadītājs Algerds Miksis.
Visbiežāk cilvēki Bēnei izbrauc cauri, dodoties uz Auci, un nemaz nepamana, ka šī vieta slēpj vairāk nekā centrālo tranzītielu un balto skolas ēku tās malā. Bēnē ir gan skaista muiža, kurā atrodas pagasta pārvaldes telpas, un parks ap to, gan jaunuzcelta estrāde, kur notiek pasākumi vietējiem iedzīvotājiem un viesiem. Savs šarms ir vecajai Mažeiķu dzelzceļa līnijas stacijai un senajām mājām tās tuvumā. Bēnē ir gandrīz 2000 iedzīvotāju, vairāki veikali, bērnudārzs un vēl joprojām arī vidusskola, kas daudzos Latvijas pagastos jau ir retums.
Ideāla izmēra novads
Auces novada pašvaldības struktūrvienība izveidota tā, ka katra vadītāja pārziņā ir divas pārvaldes – A.Miksim tie ir Bēnes un Ukru pagasti. Viņš ar nožēlu atzīst, ka cilvēku laukos paliek arvien mazāk. Īpaši tas attiecas uz viensētām, kas, to pēdējiem iedzīvotājiem aizejot aizsaulē, paliek tukšas un nevienam nevajadzīgas. «Joprojām daudzi brauc strādāt uz ārzemēm, Rīgu. Pa kādam arī atgriežas vai uzturas šeit kādu laiku. Piemēram, jaunās māmiņas, kam te vecāki, atbrauc padzīvot, bet pagaidām nevar just, ka daudzi pārceltos atpakaļ,» secina A.Miksis. Viņš atzīst, ka īsti pagastā arī nebūtu, ko darīt. Daudzas agrākās darbavietas likvidētas, un liela daļa bēnenieku darbā dodas uz tuvākajām pilsētām, dažs pat uz galvaspilsētu.
1935. gadā Bēnes pagasta platība bija 62 kvadrātkilometri. 1945. gadā izveidoja Bēnes un Krūškalnes ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1951. gadā Bēnes ciemam pievienoja Krūškalnes, bet 1954. gadā Sniķeres ciemu. 1958. gadā Bēnei piešķīra strādnieku ciemata statusu un Bēnes ciemu pārveidoja par Bēnes lauku teritoriju. 1990. gadā tika zaudēts pilsētciemata statuss un atjaunots Bēnes pagasts. Savukārt 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju pievienoja Auces novadam.
A.Miksis ir pārliecināts, ka Auces novada lielums ir tuvu ideālam: «Tas nav nedz pārāk milzīgs, nedz arī pavisam mazs. Līdzekļi, cik nu tie vispār novadiem ir, tiek sadalīti visiem pagastiem, un nav pamata sūdzēties, ka mūs apdalītu.» Tiesa gan, bijis žēl, kad pagastam nebija iespējams piedalīties ES fondu līdzekļu apguvē ūdenssaimniecības jomā, jo uz finansējumu varēja pretendēt tikai pagasti ar vairāk nekā 2000 iedzīvotājiem – bēnenieku dalībai projektos bija nedaudz par maz. «Vai tad tie nav cilvēki, kas dzīvo mazajos pagastos? Vai viņiem ūdeni nevajag? Ordenis būtu jādod tiem, kas laukos vēl palikuši un katru dienu braukā uz darbu, piemēram, Rīgā,» spriež A.Miksis.
Visu rakstu lasiet otrdienas, 7. oktobra, «Zemgales Ziņās». Foto: Agnese Leiburga
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”