Pamestais cietums nolikts tālajā plauktā

2014. gada 29. septembris 19:57

11996

Pamestais cietums nolikts tālajā plauktā

Ar dubultu betona sētu nožogotajā 2008. gadā likvidētā Pārlielupes cietuma teritorijā, kur vēl palikušas dažas ēkas, «saimnieko» bezpajumtnieki. Nesen tur pat izcēlās ugunsgrēks. Pašvaldībai, kam pieder vairākus hektāru lielais īpašums, konkrētu plānu šajā teritorijā pagaidām nav. Tiek solīts aizmūrēt logus un ejas, lai to padarītu klaidoņiem nepieejamu.

Izdauzīti logi, kuru ailās palikuši stikla lausku asumi, atkritumi, kā arī stikla drumslas, kas mētājas uz betona klona, automašīnu riepas nenosegtā auto apskates bedrē, kanalizācijas aka bez vāka. Tā pašlaik izskatās vecā Pārlielupes cietuma vārtu ejā. Šādā neapgaismotā vietā tumsā labāk nerādīties. Taču bezpajumtnieki nāk. Par to liecina lupatu lēveri cietuma administrācijas, dežūrdaļas, kluba un sardzes ēkās, kas pēc cietuma likvidēšanas 2008. gada rudenī un daļējas nojaukšanas 2011. gadā stāv kā stāvējušas. Daži no vecā cietuma apmeklētājiem izrādījuši arī savas literārās dāvanas. Vienā no bijušajiem cietuma administrācijas kabinetiem, kurā ar visiem rāmjiem izcelti logi, uz sienas uzrakstīts: «Tu esi ķurķī, bet es – tavās biksēs.»

Priekšnieces kabinetā parkets

Parketa dēlīši saglabājušies cietuma priekšnieces kabinetā, ko pirms astoņiem gadiem aizņēma Ludmila Zaporožeca, pirmā sieviete – cietuma priekšniece Latvijas vēsturē. Viņa bija arī pēdējā Pārlielupes cietuma vadītāja. Toties kāds neganti plosījies īslaicīgās satikšanās telpā, kur vēl var sazīmēt 14 stikla «telefona būdiņas», kurās savulaik viens otram pretī sēdēja un runājās ieslodzītie un viņu ciemiņi. Lai nokļūtu Pārlielupes cietuma teritorijā, atliek tikai atpīt vaļā drāti, ar ko aizdarīti cietuma vārti. Nekādu uzrakstu, kas šādu darbību aizliegtu un norādītu, kas tā par teritoriju, nav. Vēl viena ieeja ir caur sētu, kurai pilsētas slimnīcas pusē izsists robs, virs kura varbūt tas pats asprātis uzrakstījis vārdus «Rūķu caurums». «Neredzamajā» sētas pusē atradās pazemes eja, pa kuru 1993. gada vasarā izbēga desmit ieslodzītie, bet 1994. gada 28. jūlija naktī – 88.

Agrākais cietuma priekšnieka vietnieks ražošanas jautājumos Vitālijs Golubevs, kurš šajā cietumā nostrādājis 23 gadus, atceras, ka padomju laikos ieslodzītie dzīvojuši kā siļķes mucā. To skaits pārsniedzis tūkstoti. Atjaunojot Latvijas valsti, cietumos ienāca Eiropas standarti. Tajos bija prasība, ka, rēķinot uz vienu ieslodzīto, dzīvojamai telpai jābūt vismaz trīsarpus kvadrātmetru. Tādējādi ieslodzīto skaits tika pakāpeniski samazināts līdz sešiem simtiem vīru. Dzīvojamās telpās divstāvu gultas tika nomainītas ar vienstāva. Pārspīlējot cilvēktiesību normas, starp dzīvojām zonām tika atslēgtas restes, tādējādi cietumnieki cauru diennakti varēja brīvi pārvietoties. V.Golubevs uzskata, ka tas arī radīja apstākļus masveida bēgšanai 1994. gada jūlijā.

Bezpajumtnieks atteicās no palīdzības

V.Golubeva agrākais kolēģis Donāts Peipiņš, kurš pēc lielās bēgšanas septiņus gadus bija Drošības daļas priekšnieks, vēl aizvien dzīvo Garozas ielā pretī bijušajam cietumam. 20. septembra sestdienā viņš pamanīja melnos dūmus, kas nāca no cietuma teritorijas, un izsauca ugunsdzēsējus. Dūmi bijuši tik lieli, ka likās – kaut kas deg aiz cietuma sētas. Taču ugunsdzēsējiem, uzlaužot cietuma vārtus, atklājās, ka apmēram 30 kvadrātmetru platībā deg vien atkritumi agrākajā dežūrdaļā. D.Peipiņš stāsta, ka kopā ar ugunsdzēsējiem ieradās arī pašvaldības policisti, kas, meklējot vainīgo, ierīkoja slēpni pie «Rūķu cauruma» cietuma sētā. Policisti aizturēja iereibušu apmēram četrdesmit gadu vecu bezpajumtnieku, kurš tika nodots mediķiem, taču no palīdzības atteicās.

Visu rakstu lasiet otrdienas, 30. septembra, «Zemgales Ziņās». Foto: Agris Samcovs un Gaitis Grūtups

+ 10

ZZ.lv ARHĪVS

Pamestais cietums nolikts tālajā plauktā

Kategorijas