ZZ.lv ARHĪVS

Inaugurācijas runās figurē bioekonomika, Kārlis Ulmanis, vāji sagatavotie studenti un noplukusī pils fasāde

Ernests Treijs

2014. gada 27. septembris 16:01

66273
Inaugurācijas runās figurē bioekonomika, Kārlis Ulmanis, vāji sagatavotie studenti un noplukusī pils fasāde

Piektdien Latvijas Lauksaimniecības universitātes aulā svinīgajā Konventa sēdē notika profesores Irinas Pilveres inaugurācijas ceremonija, kurā jaunā rektore sniedza svinīgo solījumu un tika simboliski iesvētīta rektora amatā. I.Pilvere savus amata pienākumus pilda jau no 1.jūlija.

Uz inaugurācijas ceremoniju bija ieradušies arī valdības pārstāvji – Ministru prezidente Laimdota Straujuma, Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, ar nokavēšanos ieradās arī Ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis. Pasākumu kuplināja daudzi sveicēji gan no Latvijas mācību iestādēm un pētniecības institūtiem, gan augstskolām no citām valstīm – Igaunijas, Lietuvas un Polijas.

Atklājot svinīgo pasākumu, LLU Konventa priekšsēdis Voldemārs Bariss teica īsu uzrunu. Viņaprāt, rektors ir līdzīgs auguram (tiem, kas nezina šādu vārdu, auguri Senajā Romā bija priesteri, kas pēc dabas parādībām, it īpaši putnu dziesmām un lidojuma, iztulkoja dievu gribu), un ka vara reizē ir arī milzīga atbildība. 

Savukārt Senāta priekšsēdis Imants Liepa pauda pārliecību, ka pilnīgi visi līdzšinējie LLU rektori, strādājot attiecīgo ideoloģisko rāmīšu ietvaros, strādājuši pēc labākās sirdsapziņas, lai «mūsu universitāte būtu labāka nekā vakar, un rīt būtu labāka nekā šodien». Jaunā rektore pirmo trīs darba mēnešu laikā ar savu komandu jau pārliecinoši pierādījusi, ka esošie resursi tiek maksimāli izmantoti. Taču Liepas kungs uzskata, ka ļoti sasāpējis valstisks jautājums ir «arvien sliktāk sagatavoti jaunie studenti, kas izpaužas kā ābeces patiesību nezināšana, atradinātība strādāt, un tas uzliek augstskolai pienākumu aizpildīt robus, kas nav izdarīti vidējā izglītības līmenī». Par šo problēmu sūdzoties visas augstākās mācību iestādes. I.Liepa pauda arī to, ka LLU vajadzētu mēģināt vairāk ietekmēt augstākās izglītības politiku. To, ka atrasts vislabākais kandidāts rektora postenim, apliecināja ne tikai sirmais Senāta priekšsēdis.

Inaugurācijas laikā Senāta un Konventa priekšsēži jaunajai rektorei uzlika rektora ķēdi, kas ir simbolisks apliecinājums viņai piešķirtajai varai, un lūdza teikt svinīgo solījumu, kādu, stājoties amatā, devuši arī iepriekšējie divi rektori Pēteris Bušmanis un Juris Skujāns (inaugurācijas ceremonija LLU iedibināta 2002. gadā).

Ministru prezidente Laimdota Straujuma pauda prieku šajā amatā pēc tik gariem gadiem redzēt sievieti (I.Pilvere ir 16. LLU rektore un tikai otrā sieviete šajā amatā), taču Straujumas kundze nekavējās norādīt, ka no augstskolas visi gaida grūtas atbildes, piemēram, kādēļ Nīderlandē no hektāra spēj iegūt četras reizes lielāku ražu nekā Latvijā. Ministru prezidente nākotni saskata bioekonomikas nozarei. L.Straujuma atzina, ka I.Pilveri pazīst jau sen un ka uzņēmības viņai pietiek, un uzdāvināja rektorei pildspalvu reprezentācijas nolūkiem – lai nes veiksmi. Vēlāki runātāji dāvināja ne tikai pildspalvas, bet arī grāmatas un mākslinieku darbu – «pils kundzi». Savukārt nolasītajā Valsts prezidenta apsveikumā tika uzsvērts nodot tālāk visu vērtīgo.

I.Pilvere savā uzrunā īpaši kavējās pie augstskolas «dižās pagātnes» – kā pirms 151 gada tā izauga Rīgas Politehniskā institūta. Vairākkārtīgi tika citēts ievērojamais Latvijas prezidents Kārlis Ulmanis, jo, patiesi, arī šodien mums ir vajadzīgi nenopērkami cilvēki, un nav svarīgi, cik stāvu ir tavam namam, bet gan tam garam, kas ir namā. Rektore arīdzan uzskata, ka, lai attīstītos, universitātei vajadzīgi sapņi, lai LLU arvien vairāk pulcētu mācīties un mācīt gribošus cilvēkus. Vajadzība palielināt studentu skaitu tika atgādināta vairākkārtīgi. I.Pilvere uzsvēra, ka «mēs esam daudz vairāk, nekā daudzi par mums domā». «Es esmu pārliecināta, ka jaunās LLU stratēģijas veidošanas procesā mēs spēsim definēt šo sapni, pēc desmit gadiem par mums domātu labāk, nekā mēs patiesībā būsim.» Viņasprāt, valsts attīstība lielā mērā atkarīga no bioekonomikas attīstības – tostarp būs jānodrošina dabas resursu prātīga izmantošana.  

Izrādās, pēckara gados vien skolai bijuši 53 tūkstoši absolventu, un jaunā rektore nevilcinājās nosaukt pazīstamos daudzos un sekmīgos iestāžu vadītājus un uzņēmējus Latvijā un ārvalstīs. Saraksts tiešām iespaidīgs, un interesanti, ka šābrīža Jelgavas pilsētas, Jelgavas novada, kā arī Zemkopības ministrijas vadoņi arī reiz apgaismojušies Jelgavas pilī. Pie vairākiem iepriekšējiem rektoriem stažējusies arī pati I.Pilvere.

Apsveikumu sadaļā Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs teica, ka arī viņam ļoti patīk jau izskanējusī doma virzīties līdzi laikam. Toties Ekonomikas ministra Vjačeslava Dombrovska apsveikums vairāk izklausījās pēc drūmas lekcijas par daudzajām valstiskām kļūdām pēdējo divdesmit gadu laikā, no kurām lielākā esot starp valsti un uzņēmējiem uzceltā siena. Viņš arī atgādināja savus nopelnus bioekonomikas nozares attīstībā, vēl būdams izglītības ministrs, kad ar LLU pārstāvjiem notikušas grūtas sarunas.

Savukārt Jelgavas galva Andris Rāviņš uzsvēra to, cik nedalāma ir Jelgava un LLU – gluži kā viena vārdkopa. Viņš turpināja aizskarto tēmu par vājo kontingentu, kas nāk no vidusskolām, piezīmējot, ka varbūt arī pati LLU ir mazliet pie tā vainīga, jo kas gan cits pilsētā strādā, ja ne daudzie LLU absolventi, kas arī kā vecāki audzina mūsu jaunatni. J.Dūklavam pilsētas mērs novēlēja, lai Dievs un tauta ir tik gudra, ka ievēl viņu vēlreiz – cerībā, ka Zemkopības ministrs kā Jelgavas pils saimnieks padomās arī par tās laika zoba saēsto ārpusi.

Zemgales Plānošanas reģiona izpilddirektors Valdis Veips izteica cerību, ka LLU kļūs par lielāko un labāko universitāti Latvijā, savukārt Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis uzsvēra, ka LLU ir vajadzīgs visu atbalsts, īpaši kā latviskākajai augstskolai Latvijā, un ka Zinātņu akadēmija vienmēr gatava to sniegt.

Viesus iepriecināja LLU kopkoris un deju kolektīva "Kalve" priekšnesums. Pēc svinīgā pasākuma sanākušie varēja vērot LLU mācību centra "Mušķi" zirgu figurālās jāšanas priekšnesumu Jelgavas pils pagalmā.


Foto: Agris Samcovs