ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Amatpersonas: Roku palaišana nav saistāma ar nacionālu naidu

zz.lv
Jelgava

2014. gada 25. septembris 19:12

5297
Amatpersonas: Roku palaišana nav saistāma ar nacionālu naidu

Noskaidrojot 23. septembra vakarā Latvijas Televīzijā publiskoto informāciju par to, ka Jelgavā uz ielas smagi piekauta skolniece no ukraiņu bēgļu ģimenes, «Ziņas» atklāja, ka tiešām 15. septembra pēcpusdienā bērnu un jauniešu centrā «Junda» izraisījās konflikts starp pusaudzēm. Taču tam nav smagu seku. Amatpersonas noliedz arī to, ka notikušajā būtu jūtama nacionāla neiecietība.  

Par satraucošo vardarbību, kurā cieta 5. vidusskolas 6. klases skolniece no ukraiņu ģimenes, viņas tēvs Valentīns Zborovskis stāsta, ka todien meita ieradusies uz pirmo nodarbību mākslas studijā bērnu un jauniešu centrā «Junda». Tur viņai izcēlies konflikts ar divām 

2. pamatskolas skolniecēm, kas uzvedušās vaļīgi un rupji. Brīdī, kad nodarbības vadītāja uz dažām minūtēm izgājusi, viņas satvērušas ukraiņu meiteni aiz matiem un tās galvu triekušas pret solu. Persona, kas nevēlējās būt pieminēta, teica, ka  vardarbība izraisījusies tādēļ, ukraiņu meitene dzimtajā valodā pateikusi vārdu «dzēšgumija», ko krieviski varot pārprast aizvainojoši. Nodarbības vadītāja, atgriežoties klasē, centusies konfliktu izbeigt. Cietusī meitene, tiklīdz bija atbrīvojusies no pāridarītājām, klasi pametusi un skrējusi mājās.

Vainīgās nav nesekmīgas

Jelgavas 2. pamatskolas direktore Ināra Pampe stāsta, ka konfliktā iesaistītās divas 7. klases meitenes skolā uzvedas un mācās pieņemami, taču pēc minētā incidenta «Jundā» abas tiek pastiprināti novērotas.

«Jundas» direktore pieļauj, ka daļa atbildības par notikušo būtu jāuzņemas cietušajai pusei. «Es gan nedomāju, ka konflikts saistīts ar nacionālu neiecietību. Mūsu skolā mācās septiņu tautību pārstāvji un nacionālas nesaskaņas nav novērotas,» uzsver I.Pampe.     

Pēc notikušā cietušās meitenes tēvs V.Zborovskis meitu aizveda uz pilsētas slimnīcu. «Bērnu gribēja paturēt, jo bija aizdomas par smadzeņu satricinājumu. Taču mēs nolēmām, ka psiholoģiski vieglāk meitai būs atlabt mājās. Meitai vairākas dienas sāpēja traumētais kakls un galva. Viņai arī baidās iziet uz ielas. Tādēļ no rīta uz skolu, kā arī atpakaļ viņu vedu es,» stāsta V.Zborovskis. 

Viņš arī vērsās ar iesniegumu policijā, kur sākta administratīvā lietvedība. Pēc notikušā meitas draudzene pilsētā satikusi abas pāridarītājas. Viņas draudzenei esot draudējušas, lai nemēģinot sūdzēties, jo tad to «ukrainieti nositīšot». Tēvs par šiem draudiem informējis policijas inspektoru. Savukārt viņš cietušās meitenes tēvam jautājis, kāpēc viņa meita nav gājusi uz 2. pamatskolu atvainoties konfliktā iesaistītajām meitenēm. V.Zborovskis nesaprot, ka var domāt, ka viņa meita būtu kaut ko tādu darījusi. «Viņa pilsētu nepazīst un viena pati nekur neiet,» saka V.Zborovskis. Arī 2. pamatskolā nav informācijas, ka kāda meitene no citas skolas būtu vēlējusies satikt konfliktā iesaistītās meitenes.  

Zīmēt vairs nav laika

Jelgavas pilsētas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza stāsta, ka viņa tikusies ar konfliktā iesaistīto ukraiņu ģimeni, un cer, ka policija notikušo izvērtēs un vainīgos sodīs. Arī viņa uzsver, ka notikušajam nav nacionālas nokrāsas. Ukraiņu meitene 5. vidusskolā mācās labi un pat izveidojusies par vienu no klases līderēm. «Lai vairāk būtu tādu pusaudžu!» saka G.Auza. Cietušās meitenes māte stāsta, ka ģimene tikusies arī ar bērnu un jauniešu centra «Junda» direktori Ilzi Jaunzemi. «Viņa atvainojās un aicināja meitu turpināt nodarbības mākslas studijā. Taču meitai iznāk liela slodze, un droši vien tāpēc zīmēšanu tagad noliksim malā,» saka māte. Viņa piebilst, ka skolā meita pastiprināti mācās arī latviešu valodu. Savukārt «Jundas» direktore I.Jaunzeme piebilst, ka uz mākslas studijas nodarbībām nav nākušas arī konfliktā iesaistītās 2. pamatskolas meitenes. 

Runājot par ģimenes uzturēšanos Jelgavā, V.Zborovskis stāsta, ka viņš vēlas iegūt bēgļa statusu. Latvijā viņš dzīvojis un strādājis no 1979. līdz 1993. gadam, kad slimības dēļ aizbraucis pie saviem radiem uz Ukrainu. Taču Latvijā dzīvo arī viņa bērni no pirmās laulības. «Ukrainā mēs dzīvojām netālu no Kijevas. Tur tagad ir karš un jukas. Manu 48 gadus veco brāli iesauca armijā, un jau divas nedēļas par viņu nav ziņu,» stāsta V.Zborovskis.   

Jāinformē Ētikas komisija 

24. septembrī Latvijas Televīzijas raidījums «Ceturtā studija», ko vada žurnālisti Ingus Ulmanis un Arnis Blodons ziņoja, ka Jelgavā uz ielas, ejot no skolas, smagi piekauta kāda meitene no ukraiņu bēgļu ģimenes. 

Mediju eksperte Inta Brikše iesaka par šādiem un līdzīgiem gadījumiem, kad žurnālisti publicē pavirši sagatavotu, sagrozītu, taču sabiedrībai būtisku informāciju, ziņot Latvijas Žurnālistu asociācijas Ētikas komisijai.
Kategorijas

Kategorijas