Vai Jaunatnes iniciatīva ir pietiekami efektīva darba vietu radīšanā?
ES dalībvalstīm ir efektīvāk jāizmanto piešķirtie seši miljardi Eiropas līdzekļu, lai veicinātu jauniešu pāreju no izglītības iestādēm uz darba vietām un stimulētu uzņēmējdarbības garu, uzsvēra Eiropas Parlamenta deputāti trešdienas debatēs par Eiropas Jaunatnes iniciatīvu. Dažas politiskās grupas pieprasīja vienkāršot finansējuma saņemšanas procedūras, apmainīties ar labākajām praksēm un veicināt praktikantu nodarbināšanu, savukārt citi mudināja dalībvalstis vairāk pievērsties darbavietu radīšanas potenciālam "zaļās inovācijas" jomās.
"Eiropas Jaunatnes iniciatīva varētu pārraut apburto bezdarba loku jauniešu vidū," norādīja David Casa (Malta) no Eiropas Tautas partijas grupas. Viņš pauda nožēlu, ka ES līdzekļi nav piešķirti agrāk un mudināja dalībvalstis tos efektīvi lietot darbavietu radīšanai. "Eiropas Savienībā arī nav pietiekamas uzņēmējdarbības kultūras — jaunieši jāiedrošina veidot savus uzņēmumus, lai kļūtu par darba devējiem," viņš piebilda.
"Dalībvalstīm ir grūtības īstenot nodarbinātības programmas, jo finansējuma saņemšanas procedūras ir pārāk sarežģītas", uzsvēra Jutta Steinruck (Vācija) no Sociālistu un Demokrātu grupas. Viņa pieprasīja "labāku pārskatu par to, kā nauda tiek tērēta, un stratēģiju vismaz līdz 2016. gadam", kā arī uzsvēra vajadzību koncentrēties uz pienācīgām darbavietām, jo īpaši "zaļo tehnoloģiju" jomā.
"Nav vienota risinājuma jaunatnes problēmai Eiropas Savienībā. [Eiropas] Komisijai nav jānodrošina vienots risinājuma modelis, bet gan jādalās ar idejām un labāko praksi," teica Anthea McIntyre (Lielbritānija), runājot Eiropas Konservatīvo un Reformistu grupas vārdā. Viņa aicināja stimulēt mazos un vidējos uzņēmējus nodarbināt jauniešus, pazeminot sociālās iemaksas.
"Mums jārisina jautājums par gados jauno darba ņēmēju mobilitāti. Vai jaunieši ir gatavi meklēt darbu citviet Eiropā? Darba devējiem ir jāpieņem darbinieki arī no citām ES valstīm", teica Martina Dlabajová (Čehija) no ALDE grupas, rosinot uzņēmumus "piedāvāt gados jauniem darba ņēmējiem praksi un mūža arodapmācību".
"Mēs atkal runājam par vecajām problēmām, un nekas nav mainījies," teica Inês Cristina Zuber (Portugāle), uzstājoties Apvienoto Kreiso grupas vārdā. "Jauniešus iznīcina parādi, viņiem nav citas izvēles kā vien piekrist nedrošiem darbiem — mums ir jārada pienācīgas darbavietas, kur nodrošinātas darba ņēmēju tiesības," viņa teica.
"Miljons jauniešu Eiropas Savienībā nedz mācās, nedz strādā. Viņi ir ceļā uz izstumšanu no sabiedrības. Mums jāiegulda trīs miljardi eiro jaunās darbavietās ilgtspējīgas enerģētikas jomā un mēs nedrīkstam atstāt novārtā jauniešus, jo tas nozīmē atstāt novārtā mūsu nākotni", teica Karima Delli (Francija), runājot Zaļo/EFA grupas vārdā.
Jane Collins (Lielbritānija) no EFDD teica, ka Eiropas Savienība "iet uz grunti, un tas pats notiks arī ar Jaunatnes nodarbinātības programmu". Viņa norādīja, ka "vajadzīgs 21 miljards, nevis tikai seši miljardi eiro”, piebilstot, ka “turot durvis vaļā imigrācijai mēs apgrūtinām iespēju mūsu jauniešiem konkurēt darba tirgū".
Komisija un Padome
Komisārs Lašlo Andors norādīja, ka jaunatnes nodarbinātības programma tiek īstenota un tā ir rezultatīva. No 34 programmām 2014. gadā līdz šim apstiprinātas jau 26; 6,4 miljardi eiro tiks izmaksāti šogad un vēl četri miljardi būs pieejami 2015. gadā. Viņš arī piebilda, ka Eiropas Jaunatnes iniciatīva nestu labākus rezultātus, ja būtu labāki makroekonomiskie nosacījumi.
Itālijas prezidentūras pārstāvis Benedetto Della Vedova norādīja, ka dalībvalstis ir demonstrējušas ievērojamu apņēmību programmas īstenošanā, bet ministri saprot, ka viņiem vajadzētu darīt vairāk. Viņš arī norādīja, ka daudzas ekonomiskās problēmas, kas ietekmē bezdarba līmeni, ir cikliskas.
Par jaunatnes bezdarbu Eiropā
2014. gada maijā Eiropas Savienībā 5,2 miljoni jauniešu bija bez darba. Lai uzlabotu situāciju, ES īsteno Eiropas Jaunatnes iniciatīvu, kas ietver divas ES atbalsta programmas - Jaunatnes garantiju shēmu un Jauniešu nodarbinātības iniciatīvu.
Eiropas jauniešu bezdarba rādītājs jau vairākus gadus nenoslīd zem 20 procentiem un, lai sniegtu atbalstu jauniešiem, kas ir darba meklējumos, Eiropas Savienība ir ieviesusi divas atbalsta programmas. Jaunatnes garantiju shēma, kas 2013. gada janvārī saņēma Eiropas Parlamenta apstiprinājumu, līdz 25 gadus veciem jauniešiem četru mēnešu laikā pēc pamatizglītības iegūšanas nodrošina iespēju turpināt izglītību, iziet praksi vai apmeklēt kursus.
Otrā programma – Jauniešu nodarbinātības iniciatīva – atbalsta reģionus, kuros jauniešu bezdarba radītājs pārsniedz 25 procentus, kā arī jauniešus, kuri nestrādā, nemācās un neiziet praksi.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”