ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Miljons ārzemju studentiem, kurus gaida LLU

Gaitis Grūtups
Jelgava

2014. gada 18. septembris 19:46

4919
Miljons ārzemju studentiem, kurus gaida LLU

LLU direktors Andrejs Garančs sola, ka novembrī ap valsts svētkiem ārzemju studentiem paredzētajās kopmītnēs Lielajā ielā 19 miljonu eiro vērtais remonts būs pabeigts. Taču jau gatavajā piektajā stāvā iemitinājušies 27 ārzemju studenti, kuri šajā semestrī mācās augstskolā. Tur katrā divvietīgajā istabiņā būs dušas un tualete, kas pašu studentu kopmītnēs ir kopējas visam stāvam. Ārzemniekiem piedāvātās virtuves gan ir kopējas vairākām istabiņām. Taču izrādās, ka pie plīts riņķiem studentiem ir iecienīta vieta, kur satikties un pat trešdienu vakaros paballēties. 

Pārāk tuvu Zālītei
LLU Ārlietu daļas vadītāja vietniece Zinaīda Jurševska atceras, ka padomju laikā astoņdesmito gadu beigās Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā grupās ar krievu mācību valodu mācījās jaunieši no Kaukāza un Vidusāzijas. «Daudzi no viņiem studēja zooinženieriju,» stāsta Zinaīda Jurševska. Vispirms toreizējie viesstudenti iestājušies nulles kursā, kur tika atkārtotas vidusskolas mācības, un pēc tam bez konkursa pieņemti izvēlētajā fakultātē. 

Vēl par padomju laiku jāpiebilst, ka Lauksaimniecības akadēmijā nebija neviena ārzemju studenta (ne arī vieslektora vai zinātnieka), kas būtu piederīgs kādai valstij viņpus Padomju Savienības robežām jeb «dzelzs priekškara». Tolaik Jelgava skaitījās slēgtā pilsēta, jo Zālītes mežā ierīkotās raķešu bāzes dēļ ārzemniekus te nelaida. Šajā ziņā «brīvpilsētas» Latvijā bija tikai Rīga, Jūrmala un Sigulda. 

Sabrūkot padomju impērijai, Baltijas valstīs sākās rosīga sadarbība ar Nīderlandi, Vāciju un citām rietumvalstīm. 1996. gadā  LLU noslēdza sadarbības līgumu ar ziemeļvalstu lauksaimniecības augstskolu organizāciju NOVA. Gadu vēlāk tapa arī BOVA – Baltijas valstu lauksaimniecības augstskolu sadarbības organizācija. Deviņdesmito gadu beigās LLU iekļāvās ES studentu apmaiņas programmā «Erasmus». Visus šos gadus programmā iesaistīto studentu skaits pamazām ir audzis. Šogad plānots, ka no LLU uz ārzemju augstskolām braucošo studentu skaitam vajadzētu sasniegt 100. «Lielā mērā no tā, cik mūsējo dodas uz ārzemēm, mēs saņemam «Erasmus» līdzekļus nākamajā gadā,» uzsver LLU Ārlietu daļas vadītājs Voldemārs Bariss. 

Ar 300 eiro nepietiek
No LLU Studentu pašpārvaldes par ārzemju studentiem rūpi tur Tehniskās fakultātes 3. kursa students Dairis Ozoliņš, kurš pērn pirmajā semestrī mācījās Čehijas Dzīvības zinātņu universitātē Prāgā. «Pats meklēju iespēju piedalīties «Erasmus». Tas nebija gluži vienkārši. Vajadzēja atrast augstskolu, kur sakrīt apgūstamie priekšmeti. Bija jākārto pārbaudījums angļu valodā. Taču «Erasmus» gūto studiju pieredzi, draugus gandrīz visā pasaulē uzskatu par lielu vērtību. Mēs toreiz Tehniskajā fakultātē bijām pieci apmaiņas studenti. Taču varēja būt vairāk,» spriež Dairis Ozoliņš. Viņš ārzemju studentu kopmītnēs ir gaidīts un pazīstams ciemiņš un palīgs, kuram durvis laipni tiek atvērtas.   

Čehu students Benijs Kobosils uz Jelgavu atbraucis no Liberecas Tehniskās universitātes. Viņš Ekonomikas fakultātē izvēlējies studēt septiņus priekšmetus, kas saistās ar starptautisko tirdzniecību. Jelgavā Benijam ir individuāls mācību plāns. Dažkārt viņš nodarbībās ir kopā ar bakalauriem, dažkārt arī maģistriem. 

Visu rakstu lasiet piektdienas, 19. septembra, «Zemgales Ziņās». Foto: Agris Samcovs  
+ 5
Kategorijas

Kategorijas