Blēži Jelgavā visbiežāk apkrāpj seniorus

2014. gada 18. septembris 16:39

278

Blēži Jelgavā visbiežāk apkrāpj seniorus

Arvien populārāka kļūst zvanīšana padzīvojušiem cilvēkiem, kas notic par it kā ārzemēs negadījumos iekļuvušiem radiniekiem. Uz aizdomu pamata policija aizturējusi vairākus Lietuvas pilsoņus. Ļoti iespējams, ka reidus uz Latviju rīko organizētā noziedzība kaimiņvalstī. Apcietinātie stāsta, ka tiek savervēti darbam Latvijā, bet, tikai ierodoties šeit, sapratuši, ka runa ir par cilvēku muļķošanu. Šāda veida krāpšanas saknes ir tieši Lietuvā, un bijuši pat gadījumi, ka zvanītāji ir no cietumiem.

Valsts policijas Jelgavas iecirkņa priekšniece Tatjana Flandere «Ziņām» atzina, ka noķert ārvalstu pilsoņus ir grūtāk, sevišķi, ja runa ir par krāpšanu internetā, jo bieži vien tas izdarāms tikai sadarbībā ar ārvalstu kolēģiem. Jebkādu aizdomu gadījumā vēlams nekavējoties zvanīt policijai, jo, ja runa ir par viltus zvanītājiem, bieži vien krāpnieki attiecīgajā dienā zvana daudziem, un, tiklīdz noskaidrota upura atrašanās vieta, viņi dodas uz turieni. Tā var izdoties noskaidrot krāpnieku atrašanās vietu un tos aizturēt.

Nedēļas laikā – trīs gadījumi

31. augustā apkrāpti divi jelgavnieki – 77 gadus veca sieviete, kas «radiniekiem» aizdevusi 600 eiro, un 93 gadus vecs vīrietis, kas šķīries no 300 eiro. Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jelgavas iecirkņa Kriminālpolicijas priekšnieka vietas izpildītājs Dainis Vītols «Ziņām» pastāstīja, ka krāpnieki vispirms piezvana uz stacionāro tālruni, pārliecina, ka radinieks iekļuvis negadījumā ārzemēs vai arī nepieciešama steidzama viņa ārstēšana.

Saruna apzināti tiek stiepta garumā, jo mērķis ir no upura izvilināt adresi un kāda ārzemēs mītoša radinieka vārdu vai jebkādu citu informāciju, lai, to prasmīgi izmantojot, upuris zvanītājam noticētu. Kad upuris piekrīt iedot naudu, pārinieks jau stāv pie durvīm, lai ar laupījumu varētu ātri nozust. Tas tiekot darīts, lai neļautu cilvēkam attapties un mēģināt pārbaudīt faktus, un neviens no cietušajiem tiešām nav pieprasījis krāpniekam uzrādīt kādu dokumentu, bet viņiem pieticis ar rakstisku izziņu no krāpnieka par naudas saņemšanu. Lai izklausītos ticamāk, nācējs tiek nosaukts par vēstnieku vai policijas darbinieku.

Tajā pašā dienā Valsts policijas darbiniekiem sadarbībā ar Pašvaldības policiju izdevās aizturēt 20 gadu vecu Šauļu iedzīvotāju, kurš savu vainu atzīst un šobrīd atrodas apcietinājumā, taču uzticētie eiro jau bija nozuduši.

Arī 7. septembrī vairāki jelgavnieki brīdinājuši policiju par viltus zvaniem, tomēr viena 72 gadus veca, acīmredzot visai pārtikusi sieviete noticējusi krāpnieku stāstam par mazdēlu, kurš ārzemēs uz ielas neveiksmīgi kritis un uzgāzies virsū kādai meitenei. Arī meitene kritusi un guvusi smagu galvas traumu, tādēļ nepieciešama steidzama operācija. D.Vītols «Ziņām» atklāja, ka krāpnieki pieprasījuši milzīgu naudas summu, kamēr vienojušies par 5000 eiro, un drīz vien pie durvīm jau stāvējis pārinieks.

Pēc noziedznieku pazīmēm, kā arī informācijas no taksista, kurš aizdomīgos pasažierus vadājis pa Jelgavu (viņi runājuši lauzītā krievu valodā un vispār nav orientējušies Jelgavā), policijai izdevās notvert 40 un 43 gadus vecus Lietuvas pilsoņus, kuri jau iepriekš bijuši policijas redzeslokā, turklāt viņiem pat nav deklarētas dzīvesvietas. Par laimi, lielo naudas summu izdevies atgūt. Zīmīgi, ka telefonu grāmatā krāpnieki no Lietuvas meklē krieviskus uzvārdus, jo latviski viņi nerunā.

Krāpjas ar ātrajiem kredītiem

Sarunā ar «Ziņām» Jelgavas iecirkņa Kriminālpolicijas vecākā inspektore Marina Stefanoviča atklāja, ka mazliet noplakusi krāpšanās ar ātrajiem kredītiem – šogad astoņos mēnešos sākti 15 kriminālprocesi, bet pagājušajā gadā tajā pašā laika posmā – 37. Shēmas ir ļoti dažādas, bet princips viens – iegūt internetbankas datus. Tiklīdz dati iegūti, tā ātri vien šā cilvēka vārdā tiek paņemti aizvedumi pēc iespējas no vairākām kredītiestādēm. Kā zināms, Latvijā ir vairāk nekā desmit kompāniju, kas nodarbojas ar tā saukto ātro kredītu izsniegšanu.

Ļoti izplatīts veids ir darba piedāvāšana sociālajos tīklos ar noteikumu, ka algas pārskaitīšanas vajadzībām jāatver bankas konts un jaunajam darba devējam jāaizsūta internetbankas paroles. Zīmīgi, ka arī gados jauni cilvēki neaizdomājas, kādēļ gan kādam tas būtu jāzina.

M.Stefanoviča arī atklāja vienu konkrētu kredītu aizdevējfirmu, kas nepārbauda, vai aizņēmēja dati ir patiesi. Diezgan bieži kredīti tiek ņemti uz sveša vārda – izmantojot zagtus vai svešus dokumentus.

Nevienam nav jāzina internetbankas paroles

Jāatceras, ka ne darba devējiem, ne iespējamajiem naudas aizdevējiem nav nepieciešami internetbankas piekļuves kodi, tādēļ tos nekādā gadījumā nedrīkst nevienam atklāt. Tāpat tos nevajadzētu glabāt arī naudas makā. Ja gadās kādu dokumentu vai karti pazaudēt, nekavējoties jāziņo policijai un jābloķē visas nozaudētās bankas kartes, ko viegli var izdarīt, piezvanot uz attiecīgo banku. Daudzi neaizdomājas, ka arī ar tukšu kontu var veikt noziedzīgas darbības.

Kā pateicību piedāvājot pārdesmit eiro, krāpniekiem izdodas uz ielas pierunāt cilvēkus kopā ar viņiem atvērt bankā kontu, jo viņiem tāda neesot, bet nepieciešams steidzami pārskaitīt naudu uz ārzemēm.

Ir arī tādi bezatbildīgi cilvēki, kas paņem kredītu, bet vēlāk ziņo policijai par it kā notikušu krāpšanu. Šogad policijā vērsusies kāda sieviete, uz kuras vārda it kā nezināmas personas noformējušas ātro kredītu. Izmeklēšanā atklājies, ka sieviete kredītu izmantojusi svinībām. Taču tas radīja tikai jaunas problēmas – viņai ne tikai būs jāatdod paņemtais, bet arī jāatlīdzina tiesas izdevumi.

ZZ.lv ARHĪVS

Blēži Jelgavā visbiežāk apkrāpj seniorus

Kategorijas