Vai Agra Liepiņa saimniecība Platones pagastā reiz kļūs par ekomuzeju?
Agrim Liepiņam tuva šā termina ieviesēju francūžu Žorža Anrī Rivjēra un Iga de Varīna teorija, ka ekomuzejs ir vērsts uz konkrētās apkaimes identitāti, pamatojoties uz vietējo līdzdalību, lai uzlabotu labklājību un vietējo kopienu attīstību. Pretstatā tradicionālajam tas nav vērsts uz eksponātu apskati.
Pagaidām muzeja saimniecībā vēl nav, bet nesen iestādīti divi labirinti. Viens no tiem izveidots ar KNHM fonda līdzekļu palīdzību, otrs paša spēkiem. «Finansiāla palīdzība, protams, ir ļoti laba lieta, tomēr jāatzīst, ka šis labirints tapa grūtāk nekā otrs. Realizējot dažādus projektus, diemžēl ļoti daudz laika jāpatērē dokumentu sakārtošanai,» stāsta Agris.
Viņš strādā par grāmatvedi a/s «Latvijas valsts meži» un secina, ka ciparu un piezemētas domāšanas laikam pietiek ikdienas darbā, tāpēc ārpus tā vilina filantropiskas idejas. «Viens no filantropijas atzariem ir komūnu filantropija, kas nozīmē, ka cilvēki vienā kopienā, piemēram, tas var būt novads vai pagasts, ir nosacīti saistīti – Pēteris remontē Ilzes mašīnu, Ilze dod dārzeņus vēl kādam. Veidojas aplis, kurā visi cits citu atbalsta.»
Dots devējam atdodas
Kopienu filantropija tāpat ir naudas, laika, prasmju vai citu resursu ziedošana sabiedriska labuma mērķiem, taču norisinās konkrētā teritorijā un veicina konkrētās kopienas dzīves uzlabošanos un attīstību. Kopiena šajā kontekstā apzīmē noteiktu ģeogrāfisku teritoriju – pilsētu, pagastu vai novadu. Tajā tiek veicināta vietējo problēmu risināšana ar vietējiem resursiem, dažādu sabiedrības locekļu sadarbība, kā arī dota iespēja ikvienam iesaistīties un līdzdarboties savas pilsētas, rajona izaugsmes veicināšanā.
«Es atbalstu bērnus, noorganizējot viņiem kādas mācības vai izklaides pie manis, neprasot par to samaksu, savukārt kāds vietējais iedzīvotājs, redzot manu rīcību, varbūt nāks palīgā man nopļaut zāli,» savas idejas klāsta Agris. Dienā, kad «Ziņas» viesojas viņa īpašumā, «Mazzīģeļos» ieradušies arī skolēni. Agris un viņa sieva Līga Brūvere sagatavojuši bērniem cienastu un nodarbības koka zirdziņu izgatavošanā un smilšu glezniņu tapšanā. Lielvircavas skolas 3. klases skolēni ar interesi iesaistās aktivitātēs, bet skolotāja Guna Cicena atzīst, ka ļoti atzinīgi vērtē šādu iespēju ciemoties «Mazzīģeļos». «Tieši ārpusklases nodarbībās dabā bērni bieži vien apgūst daudz vairāk jauna, nekā skolas solā sēžot. Tādas nodarbības dabā skolēniem ir ļoti nepieciešamas.»
Savukārt Līga neslēpj, ka sākotnēji uz vīra idejām raudzījusies ļoti piesardzīgi, jo licies, ka bez lielu finanšu līdzekļu ieguldīšanas diez vai kaut ko iespējams paveikt.
Visu rakstu lasiet otrdienas, 16. septembra, «Zemgales Ziņās». Foto: Agris Samcovs
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”