Dzejas dienās iepazīst dažādas pasaules

2014. gada 12. septembris 18:04

30804

Dzejas dienu dalībnieki Jelgavā šogad, šķiet, jutās cits citam sevišķi tuvi. Lietainais laiks lika gan ciešāk saspiesties zem Mītavas tilta, gan vakarpusē, tiekoties ar dzejniekiem, intīmāku gaisotni rast bistro «Silva» Kamīna zālē.

Pasākumu pie studenta skulptūras atklāja zibakcija ar dzejas lasīšanu un deju kolektīva «Skalbe» jauniešu priekšnesums. Tika arī lasīti kā pašsacerēti, tā mīļi citu autoru dzejoļi dažādās valodās. Bez latviešu valodas izskanēja dzejas rindas arī angļu, franču, čehu, bulgāru, vācu, slovāku, poļu, igauņu, kataloniešu un pat taizemiešu valodā. Tai skaitā dzeju deklamēja LLU studējošie ārzemju jaunieši. «Katra valoda ir jauna pasaule. Kad tu klausies šīs dažādās valodas, tu jūti pilnīgi citu valodas ritmu un saproti, ka cilvēki dzīvo citā ritmā. Dzīvošanas un domāšanas telpa ir cita,» teic Dzejas dienu režisore Elīna Apsīte.

Pie Mītavas tilta svētku organizētāja Jelgavas Zinātniskā bibliotēka ikvienam deva iespēju tikt pie grāmatām, ko bibliotēkai dāvinājuši lasītāji vai kas atrastas pašu fondā.

Aivars Umbraško, kurš lasīja savu latgaliski rakstīto dzeju, dzīvo Krāslavas novadā un četrus gadus studējis LLU Meža fakultātē, teic – kā dzejnieks viņš ir piedzimis tieši Jelgavā. Aivars savās domās dzejojis jau bērnībā, bet tad sapratis, ka dzīvē iekārtots tā, ka lietas zūd, tāpēc nolēmis dzejoļus piefiksēt. Dzejot sācis kā mūziķis un dziesmu tekstu autors. Tad puisis atbraucis uz Jelgavu, un radusies arī dzeja. «Es negribētu teikt, ka es dzeju radu, – es to pierakstu. Tai palīdz rasties kāds kosmosa spēks, es to tikai piefiksēju uz papīra,» stāsta Aivars.

Dzejas dienu organizētāji bija parūpējušies arī par mazākajiem svētku dalībniekiem. Pie «Kanclera nama» tika deklamēti bērnu dzejoļi un dziedātas dziesmas. Mazajiem tika piedāvātas arī radošās darbnīcas.

Svētku beigu daļā mājīgā gaisotnē noritēja tikšanās ar dzejniekiem Uldi Bērziņu, Annu Auziņu un Eduardu Aivaru. Tā kā vakara pasākuma tēma bija «Dzeja un atdzeja», tika runāts arī par to, kāpēc teksti ir jātulko un vai tulkojot no valodas pasaules nepazūd kas būtisks. «Tulks ir pirmais darba lasītājs savā tautā. Tulkojot tu gribi parādīt, kas tev patīk,» teic dzejnieks un tulkotājs U.Bērziņš. Par muzikālo noformējumu rūpējās Kārlis Kazāks.

«Dzejas dienas ir sabiedriskās dzīves likumība, ka mums vajag veidot kādus segmentus. Pirmais aprīlis ir vajadzīgs, ir vajadzīga Mātes diena, kapu svētki. Ir vajadzība kaut kā reizi vai divreiz gadā regulāri koncentrēt mūsu vērību vienā noteiktā virzienā, lai pilnībā izjustu dzīves ciklu arī ap sevi,» teic U.Bērziņš. «Starp visiem daudzajiem pasākumiem arī dzejai ir tādas dienas, kas aptver visu Latviju un visus kontinentus. Dzeja ir realitāte, kura iespaido, pat mobilizē atdarinātājus – cilvēks pēkšņi sāk justies, vai tik es nebūšu jaunais dzejnieks. Viņš ir pavests, mobilizēts, iesaistās tajā eksistences formā,» spriež U.Bērziņš, pēc kura domām, kamēr dzeju lasa, tikmēr tā ir dzīva.

«Dzejas dienas man ir svētki,» saka A.Auziņa. «Visu gadu var lasīt dzeju, rīkot pasākumus, bet man ir prieks, ka tie ir tik koncentrēti. Tagad arī cilvēki ir atsākuši nākt un klausīties, tā ka tie ir svētki ne tikai pašiem dzejniekiem. Mums tas ir kā atskaites punkts, iespēja nolasīt jaunos dzejoļus. Gribas, lai dzejnieki nolasa kaut ko, kas vēl nav dzirdēts.» A.Auziņa novērojusi, ka Dzejas dienas tiek apmeklētas arvien vairāk. Lielā mērā tas esot Dzejas dienu kuratores Ingas Bodnarjukas nopelns. «Arī jaunieši ir mainījušies – tagad lasīt dzeju ir stilīgi,» spriež A.Auziņa. Pašai kopš bērnības prātā palikusi svinīgā Dzejas dienu atklāšana pie Raiņa pieminekļa.

E.Aivars teic, ka viņam Dzejas dienas saistās ar atbildību. «Starp tiem cilvēkiem, kas mēs cauru gadu cits citu izjūtam, ir atbildība. Mēs piesaistām cilvēkus, viņi piesaista mūs. Tas ir nopietni, tas nav tikai salikt vārdus stabiņā,» teic E.Aivars. «Mēs visi kopā izglītojamies. Mākslu māksla ir mūzika. Ja mēs prasītu cilvēkiem, kā tu saproti operu vai kādu simfoniju, cilvēku domas ļoti atšķirtos. Tāpat arī vārda māksla tiecas uz mūzikas līmeni, tāpēc tas nav vienkārši. Tā ir pieauguša cilvēka barība. Un tas, ka mēs ar klausītājiem kopā ēdam to barību Dzejas dienās, ir būtiski,» uzskata E.Aivars.

Dzejas dienu režisorei E.Apsītei šie svētki ir īpaši jau kopš bērnības. «Kad es biju maza meitene, mani arī vienmēr veda uz Dzejas dienām. Mani vienmēr sajūsmināja tā īpašā atmosfēra, likās, ka cilvēki ir citādi. Kādu brīdi viņi stāv neērtās pozās, citreiz lietū. Viņu sejas ir citādas, viņi ir apgarotāki. Tad man šķita, ka tas cilvēks, kas stāv tur priekšā, dzejnieks, ir līdzīgs Dievam. Viņš pēkšņi pasaka cilvēkam, kā viņš jūtas, viņš noformulē vārdos, kāda ir pasaule. Un cilvēks iet mājās un domā – tad tāda ir tā pasaule. Man Dzejas dienas vēl joprojām ir saglabājušas to bērnišķīgo jūsmu, ka es skatos uz dzejniekiem kā uz cilvēkiem, kuri, manuprāt, zina, kāda patiesībā ir pasaule. Viņi parāda kādu rakursu uz dzīvi, kā es varu paskatīties atšķirīgi,» teic E.Apsīte.

Svētku noslēgumā uz dzejas izrādi «Ziedonis» aicināja Jelgavas Studentu teātris.

Foto: Agris Samcovs un Santa Logina

+ 46

ZZ.lv ARHĪVS

Dzejas dienās iepazīst dažādas pasaules

Kategorijas