Tuvi, tāli kaimiņi – Krimūnu pagasts
Aptuveni kopš 1437. gada lasāmas vecākās ziņas no lēņu rakstiem par tagadējā Krimūnu novada vietām, konkrēti par Bīlasta muižu (Behrsemunde), bet Krimūnu pagasta teritorija izveidojusies padomju varas laikā. Pagasta sākums ir Krimūnu ciema padome, kas 1945. gadā bija Auru pagastā. Kā stāsta Krimūnu pagasta pārvaldes vadītāja Anita Riekstiņa, kādreiz Krimūnas atradās stratēģiski svarīgā vietā – cauri vedusi dzelzceļa līnija, un ap staciju ritējusi rosīga dzīve.
1872. gadā Jelgavas Dzelzceļa sabiedrība sāka 127 verstu garo Jelgavas–Mažeiķu dzelzceļa būvi. To nodeva ekspluatācijā 1873. gada novembrī ar četrām stacijām, tajā skaitā Krimūnu staciju. Tās atklāšana ievērojami veicināja Krimūnu uzplaukumu. Tolaik, līdz 1927. gadam, tā bija Dobelei tuvākā stacija. Tieši stacijas tuvums vedinājis ne vienu vien iedzīvotāju apmesties Krimūnu pagastā.
No 2010. gada februāra Krimūnās vilciens vairs nepietur, jo šis maršruts likvidēts. «Diemžēl tagad vēsturiski nozīmīgā stacijas ēka nevienam īsti nav vajadzīga. Pagaidām gan tajā vēl dzīvo pāris ģimenes, kas īrē telpas no «Latvijas dzelzceļa», ēkas īpašnieka,» skaidro A.Riekstiņa.
Rosība tagadējā Krimūnu teritorijā īpaši aktivizējusies Latvijas brīvvalsts laikā. Krimūnas tad bija Auru pagasta teritorijas daļa, bet centrs – Krimūnu pienotava, ap kuru koncentrējās pagasta sabiedriskā un kultūras dzīve. Iedzīvotāji nodeva pienu, iepirkās pienotavas veikalā. Pienotavas zālē notika sabiedrisko organizāciju sapulces, sarīkojumi. Lielie zemes īpašnieki katrs darbojās savā valdē. Ritēja arī aktīva kultūras dzīve – otrajā stāvā atradās zāle ar skatuvi, darbojās teātra pulciņš. Lugu iestudēšanai tika aicināti režisori no Rīgas. Teātris devies arī viesizrādēs. Turpat atradusies bibliotēka ar 1200 sējumiem, to uzturējusi bibliotēkas biedrība ar 50 biedriem (prezidents – Leonīds Zilberts). Aktīva dzīve kūsājusi arī tuvākajā apkārtnē – darbojušās Lipstu ūdensdzirnavas. Lipstos atradusies arī pirmās pakāpes pamatskola un bibliotēka ar 782 sējumu lielu fondu. Turīgajiem saimniekiem visā apkaimē bijuši tālruņi.
Krimūnu pagastā prioritāra nozare ir lauksaimniecība. Ir gan lielas zemnieku saimniecības ar labu tehniku un dažādiem agregātiem, gan mazas piemājas. Lielākie lauksaimniecības uzņēmumi ir SIA «Dobele agra» (graudkopība, rapšu audzēšana, pakalpojumu sniegšana), zemnieku saimniecības «Lazdiņi» (graudkopība, rapši), «Paugurīši» (graudkopība, rapši, kaltes pakalpojumi), «Gundegas» (graudkopība), «Tiltiņi» (graudkopība), «Bīlasti» (koku stādu audzēšana), «Rūķīšu tēja» (ārstniecības augu audzēšana, pirmapstrāde, realizācija) un Latvijas Valsts augļkopības institūts (zinātniski pētnieciskais darbs, augļkopība, augļu koku audzēšana).
Visu rakstu lasiet ceturtdienas, 11. septembra, «Zemgales Ziņās». Foto: Agris Samcovs
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”